Pedagoģijas doktore A.Laizāne
Foto: No A.Laizānes personīgā arhīva

A.Laizāne savā darbā "Latvijas lauku skolu izglītības vides mainības un daudzveidības izvērtēšana" aktualizēja vispārizglītojošo skolu skaita samazināšanu aizvadīto 12 gadu laikā, kas neliecina par izglītības vides ilgtspēju. "1999./2000.mācību gadā Latvijā bija 1095 skolas, bet 2010./2011.mācību gadā – 858 izglītības iestādes. Vēl dramatiskāks ir skolēnu skaita kritums. Aizvadītajos 20 gados tas samazinājies teju uz pusi – no 31,17 tūkstošiem 1991.gadā uz 17,47 tūkstošiem 2010.gadā," akcentē A.Laizāne.

Izpētot 53 lauku skolas, no kurām 3 atrodas Zviedrijā, secināts, ka Latvijas lauku skolas ir jāvērtē kopveselumā ar vidi un laiku. "Lauku skolas ir neatņemama kopienas sastāvdaļa, kas nemitīgi maina piedāvājumu klāstu, tā cīnoties ar resursu trūkumu un saglabājot tos pamatfunkciju veikšanai," stāsta pētījuma autore.

Viņa skaidro, ka lauku skolas valstī ir dažādu tipu, un tās atšķiras pēc konkrētās vides specifikācijas, skolotāju un skolēnu vecuma, ekonomiskās situācijas, infrastruktūras un citiem parametriem, taču vairums skolu nākotnē skatās, cerot strādāt kā reģionālie izglītības centri. Viens no kombinētās izglītības vides modeļiem novērojams Svētes pamatskolā, kas kalpo gan kā pirmsskola, gan kā sākumskola un pamatskola, gan kā vietējais kultūras nams. "Tāpat Svētes pamatskolas telpās darbojas nevalstiskā organizācija un Jelgavas novada neklātienes vidusskolas konsultācijas punkts. Vairums skolu optimistiskākajos scenārijos cer strādāt kā formālās un neformālās izglītības bāzes ar modernu aprīkojumu un plašu mērķauditoriju."

Savukārt I.Bīmane promocijas darbā apskatīja profesionālās kompetences veidošanos ģeodēzijas studijās. "Inženierzinātņu programmās būtiska problēma ir nepietiekami kvalitatīva un savlaicīga zināšanu, prasmju un kompetenču ieguve matemātikā un dabas zinātnēs," skaidro pētniece. Viņa norāda, ka situāciju uzlabot iespējams, īstenojot didaktisko modeli, kurā elementi sakārtoti, orientējoties gan uz studiju procesu, gan rezultātiem, taču vairums šādu pētījumu pasaulē veikti par eksaktajiem priekšmetiem, bet Latvijā šis ir pirmais šāda veida pētījums par ģeodēzijas didaktiku.

Pētījums sadalīts divās jomās – profesionālās kompetences iegūšanā un docēšanas kvalitātes uzlabošanā, kas attiecīgi ļautu uzlabot iegūstamo kompetenci.

Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, I.Bīmane aicina ģeodēzijas studiju priekšmetā apmācību mainīt uz eksemplāro metodi, kas paredz būtiskākās apgūstamās tēmas "apaudzēt" ar pārējiem, mazāk svarīgajiem tematiem, kas saistīti ar konkrēto tematiku. Tāpat nepieciešams rūpīgāk izvērtēt pirmkursnieku zināšanas matemātikā, fizikā un ģeogrāfijā, savukārt mācībspēkiem rūpīgāk jāgatavojas nodarbību vadīšanai. Lektore arī uzsver nepieciešamību pilnveidot Zemes ierīcības inženiera profesijas standartu.

Promocijas darbi izstrādāti ar Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta "Atbalsts LLU doktora studiju īstenošanai" atbalstu. Vienošanās Nr. 2009/0180/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/017.

Ar pētījuma rezultātiem un gaitu precīzāk iepazīties iespējams LLU Fundamentālajā bibliotēkā.