Omārs Marins (Omar Marin) no Spānijas un Roja Abasova
Foto: I.Gaidukoviča

Roja Abasova (Roya Abasova) absolvējusi Baku Valsts universitāti un ieguvusi vēsturnieka izglītību. Studijas viņa turpina Azerbaidžānas Valsts Pedagoģiskās universitātes maģistrantūrā. Ārpus Vasaras skolas aktivitātēm viņa lielu uzmanību velta Latvijas kultūras izpētei.

"Mani kā vēsturnieci īpaši interesē latviešu tradīcijas, dzīvesstils, paradumi un izturēšanās. Radies iespaids, ka Latvija ir ļoti klusa un mierīga valsts. Vienu dienu devāmies ekskursijā uz Rīgu un nokļuvām sastrēgumā. Mani pārsteidza, cik klusi uzvedās autovadītāji – viņi mierīgi sēdēja un gaidīja, kad kolona pavirzīsies uz priekšu. Manā valstī sastrēgumus pavada nemitīga automašīnu taurēšana un vadītāju klaigāšana. Nezinu, kā pēc Latvijas klusuma es spēšu atkal pierast pie Azerbaidžānas skaļuma," smejoties stāsta Roja.

Vasaras skolai studente pieteicās, lai paplašinātu savu zināšanu loku. Viņa atklāj, ka Azerbaidžānā iespējas apgūt ainavu arhitektūru un pilsētplānošanu ir ierobežotas, taču šīs jomas, kā arī ainavu un vides vēsture viņu ļoti interesē.

Jaunas zināšanas ieguvis un daudzveidīgas prasmes Vasaras skolas laikā sevī attīstījis arī topošais biologs Serhats Ertugruls (Serhat Ertugrul) no Turcijas, Hacetepes Universitātes. "Atmiņā īpaši palikušas lekcijas un nodarbības pie Igaunijas ainavu arhitekta, profesora Saimona Bella (Simon Bell). Viens no uzdevumiem bija attēlot piekrastes dabas ainavu, un pirms zīmēšanas viņš lika apstāties izvēlētajā vietā, aizvērt acis un sadzirdēt vēju, koku un zāles stiebru šalkoņu, sajust jūras smaržu, tādējādi savā prātā ainavu izveidojot kā kopēju sajūtu un redzes gleznu veselumu. Ar šādu pieeju zīmējumi mums izdevās daudz pilnīgāki un skaistāki," stāsta Serhats.

Vasaras skolā iegūto pieredzi un zināšanas viņš plāno izmantot savā profesionālajā darbā, īstenojot dažādus projektus Turcijas ekoloģiskās situācijas uzlabošanai un vides ilgtspējīgai izmantošanai. "Esmu iepazinis ne tikai Baltijas piekrastes ciematu ainavas, bet arī sarunās ar iedzīvotājiem izpētījis dzīves piekrastes joslā sociālos un ekonomiskos aspektus. Gūtie iespaidi ir paplašinājuši manu domāšanu, un tajos varēšu dalīties arī ar saviem draugiem, kas strādā ainavu atjaunošanas jomā."

LLU MC rīkotā Vasaras skola "Atklājot daudzšķautņaino Baltijas jūras piekrastes joslu" norisinās līdz 11.augustam, un tās noslēgumā studenti prezentēs Baltijas piekrastes ciematu attīstības modeļus. Jauniešu darbi pēc tam būs apskatāmi izstādē Dundagas pilī, Jelgavas pils Aulas foajē un digitālā formātā LLU mājas lapā.

Vasaras skolā piedalās 10 studenti no Slovākijas, Čehijas, Azerbaidžānas, Turcijas, Ķīnas, Spānijas, Čehijas un Grieķijas. Projektu organizē LLU MC sadarbībā ar Lauku inženieru fakultātes studiju programmas "Ainavu arhitektūra un plānošana" direktori Natāliju Ņitavsku un doktoranti Madaru Markovu, kā arī ar Valsts izglītības attīstības aģentūras un Dundagas novada pašvaldības atbalstu.