Pārlekt uz galveno saturu

Tiks atklāta Ilzes Laizānes gleznu izstāde "Apburtais mežs"

Attēla autors: No LLU arhīva

10. maijā plkst. 18.00 Jelgavas pils Aulas foajē tiks atklāta gleznotājas Ilzes Laizānes gleznu personālizstāde "Apburtais mežs", kurā autore aicina skatītājus aplūkot nesenā pagātnē radītos darbus.  Izstādes nosaukumā autore pauž ideju par tālāku virzību sevis izvēlētajā ceļā - mākslas pasaulē.

I. Laizāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un aktīvi iesaistās radošajos procesos gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Izstādē skatītāju vērtējumam tiek sniegti pēdējā gada laikā tapušie darbi no cikla "Apburtais mežs".

Gleznas ir simboliskas, figurālās kompozīcijas, aiz kuru ārējā skaistuma slēpjas kāds patiess stāsts, noslēpums. Māksliniece pievērsusies reālisma virzienam, dabas iespaidā rada jaunus motīvus, iepriecinot savas mākslas cienītājus, draugus un pat vienkāršos garāmgājējus.

Savos gleznojumos autore pauž emocijas, transformējot tās gatavās gleznās, balstoties uz no vis apkārtesošās dabas esamības bezapziņas vēstījumu. Jaunrades procesā tieši daba ir iedvesmas avots, kuras attēlošana gleznās ļauj ikvienam iztēlē izstaigāt apburto mežu, - vienmēr šķietami noslēpumaino, nedaudz biedējošo, mistisko vidi, kuru caurstrāvo īpašs spēks un vibrācijas. Tēli, kuru raksturs ir lirisks, poētisks, pakārtoti krāsai, ritmam un vīzijai. Tie tiek demonstrēti nevis kā reāli, bet gan kā mitoloģiskas, simboliskas būtnes, kurām ir cieša saistībā ar dabu, kaut arī nozīmīga paliek autores sapņu iztēles loma. Attēlotas ne tikai ar redzi uztveramas lietas, bet t radīti arī nereāli tēli, kuri ar savu formu un apjoma smalkajām detaļām mēģina sazināties ar skatītāju. Darbi izpildīti eļļas tehnikā, kas apvienota ar zīmējumu.

Katrā cilvēkā ir avots, kas tiek saukts par dvēseli vai garu, kas uztur līdzsvarā iekšējo mieru, - spēku, ar kura palīdzību māksliniece Ilze Laizāne, radot savus darbus, mēģina pozitīvi ietekmēt savus skatītājus, ļaujot tiem izbaudīt to enerģiju un ritmu.

Mežs vienmēr ir saistījis un vilinājis ļaudis. Tas turpina pievilkt un saistīt arī šodien. Mūs valdzina tajā baudāmais svaigais gaiss un miers, noslēpumainības un apburošās sajūtas aura. Tradicionāli mežs ir ticis pielūgts visos laikos kā arī uzskatīts par svētu vietu. Jebkurš no mums savu reizi ir apstājies pie koka, lai to apskautu, sajustu un ieklausītos zaru šalkoņā.

Pastāv mācība par cilvēka dvēseli, kas evolucionējusi, virzoties cauri visām valstībām un kādreiz, mitusi arī kokos. Svētais Bernārs de Klervo ir sacījis: „"Augstākā dzīve notiek mežā, nevis meklējama grāmatās. "Iespējams, ka ar šiem vārdiem viņš mums vēlējies teikt, ka mežs vienlaikus ir zināšanu avots un vieta, kur iespējams mierīgi pilnveidoties garīgajā jomā.

Gan reliģiozajā, gan tradīciju un filozofiskajā aspektā mežam piemīt dziļa simboliska nozīme. No psiholoģijas viedokļa mežs nozīmīgs saistībā ar kolektīvo zemapziņu, kam attiecīgi pastāv saistība ar cilvēka mentalitāti. Tāpat atsevišķi atslēgas vārdi cieši saistīti ar kokiem, piemēram, augšana, zaļoksnējs, mežs u.t.t. Koki, tā ir, viennozīmīgi, ļoti svarīga augu pasaules daļa, varētu sacīt, ka tās dižākā daļa. Zaļā, - cerību, ilgmūžības un nemirstības krāsa. Tā ir arī atdzimšanas krāsa!

 

Pievienots 02/05/2017