LLU zinātnieki stāsta: Kā patiesībā atšķiras brīvi, kūtīs un sprostos turētu vistu olu sastāvs?
Veikalu plauktos olu iepakojumi apzīmēti ar četrām dažādām norādēm, kas nosaka vistu turēšanas apstākļus: 0 – brīvās turēšanas apstākļi bioloģiskajā saimniecībā; 1 – brīvās turēšanas apstākļi; 2 – turēšana kūtī; 3 – turēšana sprostos. Interesanti, ka pēdējo trīs veidu olās atšķirības ir cilvēka uzturam nebūtiskas, jo to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgi. To pierāda LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas nesen veiktais pētījums*. Tajā analizētas viena ražotāja trīs veidu olas no vistām, kas turētas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos, un salīdzināts to ķīmiskais sastāvs un mikrobioloģiskā kvalitāte. Pētījums uzskatāmi parāda, ka visu veidu olas atbilst noteiktajām regulām attiecībā uz pilnvērtīga uztura rādītājiem, taču zināmas, lai arī uzturam nebūtiskas atšķirības, ir vērojamas. Svarīgi atzīmēt, ka pētījuma ietvaros nav iekļautas bio olas – šis produkts ieskaitāms citā kategorijā, jo bioloģiskajā saimniecībā vistas tiek barotas ar bioloģisko barību.
Minimāls holesterīna pārsvars brīvi turētu vistu olās
Salīdzinot dažādi turētu vistu olu uzturvērtības parametrus, redzams, ka sprostos turētu vistu olās ir par pāris gramiem mazāk proteīna nekā brīvi vai kūtī turētu vistu olās. “Šo pāris gramu proteīna nobīde sprostos turētu vistu olās nekādas izmaiņas uzturā neizraisa,” skaidro pētniece A.Ķirse-Ozoliņa. “Protams, ja cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, tad nobīde būtu aptuveni 20 g. Taču vidēji cilvēks dienā apēd 1 vai 2 olas, kurās šī olbaltumvielu atšķirība var būt vien 1-2 gramu robežās.”
Pētījuma rezultāti arī neuzrāda kontrastus citos uzturvērtības parametros, taču nelielas atšķirības ir manāmas. Brīvi turētu vistu olās ir par 10 % mazāk tauku (attiecīgi, 1-2 grami), taču gan brīvās turēšanas apstākļos, gan kūtī turētu vistu olās ir vairāk holesterīna nekā sprostos dētās olās, attiecīgi par 32 % un 64 % vairāk. “Tieši holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Redzams, ka pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, taču jāatgādina, ka olās esošā holesterīna daudzums minimāli ietekmē holesterīna līmeni veselu cilvēku organismā,” norāda pētniece.
Atšķirīgs, taču uzturam pietiekams vitamīnu un minerālvielu avots
Salīdzinot ar pārējo kategoriju olām, brīvi turētu vistu olas satur nedaudz mazāk A un E vitamīna, turpretim vairāk D vitamīna un biotīna. Savukārt kūtī turētu vistu olas satur vismazāk B1 un B9 vitamīna. Tai pašā laikā uz visu veidu vistu olām var attiecināt apgalvojumu, ka tās ir A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.
Kā priekšrocību brīvi turētu vistu olām var minēt joda pārsvaru, kas ir lietderīgi cilvēkiem ar zemu joda saturu uzturā, jo īpaši grūtniecēm. Savukārt citu analizēto vitamīnu un minerālvielu daudzums visu trīs veidu olu ir pārāk mazs, lai nodrošinātu 15 % no ieteicamās diennakts devas 100 gramos produkta – šos rādītājus sasniegt nevar neviena veida olās, kas nozīmē, ka ēdot tikai olas, ķermenis nesaņems visus nepieciešamos vitamīnus.
Lai gan proteīna un taukskābju saturs dažādi turētu vistu olās nedaudz variē, visu veidu olās ir daudz proteīna, augsts mononepiesātināto tauku līmenis un augsts omega-3 taukskābju līmenis. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ nav iespējams izvirzīt kādu no olu paraugiem kā vislabāko cilvēku uzturam.
Sezonālas izmaiņas
Šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi, tādēļ ir tikai pirmais solis ceļā uz pilnvērtīgu analīzi, kas nākotnē var palīdzēt vēl vairāk pilnveidot dējējvistu barību. Pētījums veikts pērnā gada septembra sākumā, tādēļ rezultāti varētu atšķirties, ja analīzes tiktu veiktas citos gadalaikos. Gada griezumā vispamanāmākās pārmaiņas būtu manāmas brīvi turēto vistu olās, jo vasarā vistas tiek pie barības brīvā dabā, kas būtiski ietekmē dažādu vitamīnu un minerālvielu dažādību, kas, savukārt, ziemas periodā pieejams nav. Tomēr jau šis pētījums parāda to, ka vistu turēšanas apstākļi būtiski neietekmē olu sastāvu un kvalitāti.
*Vistu olu kvalitatīvie parametri izvērtēti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes regulām un dokumentam “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem”. Pētījuma veikšanai tika izmantotas AS “Balticovo” olas.
