1862

Nodibina Rīgas Politehnikumu, kurā uzņem pirmos klausītājus Sagatavošanas nodaļā

1863

Rīgas Politehnikumā izveido Lauksaimniecības nodaļu, kurā sagatavo kvalificētus lauksaimniecības speciālistus ar augstāko izglītību

1896

Rīgas Politehnikumu pārveido par Rīgas politehnisko institūtu. Lauksaimniecības nodaļa izvietota šī institūta laboratorijas ēkā Puškina ielā (patlaban A.Kronvalda bulvāris 4)

1919

28.septembrī svinīgi atklāj Latvijas Augstskolu. Tās Lauksaimniecības fakultātē ir divas nodaļas - Lauksaimniecības un Mežkopības. Vienlaikus durvis pirmo reizi studentiem ver Veterinārmedicīnas fakultāte

1923

Latvijas Augstskolu pārdēvē par Latvijas Universitāti

1936

26.jūlijā Ministru kabinets pieņem lēmumu, uz Jelgavu pārcelt Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, tā izveidojot jaunu augstskolu - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju

1938

23.decembrī Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis izsludina likumu "Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme"

1939

3.jūlijā atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kurā ir divas fakultātes: Lauksaimniecības un Mežsaimniecības

1939

28.oktobrī notiek Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas telpu iesvētīšanas svinības, kurās piedalās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis

1944

Jūlijā nodeg Jelgavas pils, un augstskola beidz pastāvēt. To atjauno Rīgā kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju ar piecām fakultātēm - līdzās Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātei durvis ver Veterinārmedicīnas fakultāte, kas augstskolai pievienota no Latvijas Universitātes, un jaundibinātās - Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte, kā arī Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultāte

1945

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Neklātienes nodaļu

1947

 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Zemes ierīcības fakultāti

1948

 Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Hidromeliorācijas fakultāti

1948

Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes vietā nodibina Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti

1949

Izveido Mežtehnikas fakultāti, savukārt Lauksaimniecības fakultāti sadala Agronomijas un Zootehnikas fakultātē

1956

 29.oktobrī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Ministru pa¬dome pieņem lēmumu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju pārcelt uz Jelgavu

1957

1.septembrī Jelgavā darbību sāk Mežsaimniecības, Mežtehnikas, Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultāte. Pārējo fakultāšu pārcelšanās no Rīgas uz Jelgavu turpinās līdz 1964.gadam

1968

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti

1984

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Lauksaimniecības celtniecības fakultāti

1990

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibina Humanitāro institūtu

1991

Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju pārdēvē par Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Sākās pāreja uz divpakāpju studiju programmām

1992

Latvijas Lauksaimniecības universitātē nodibina Informātikas institūtu

1992

Lauksaimniecības ekonomikas fakultāti pārdēvē par Ekonomikas fakultāti

1993

Apvienojot Ūdenssaimniecības, Zemes ierīcības un Lauku būvniecības fakultāti, izveido Lauku inženieru fakultāti. Apvienojot Agronomijas un Lopkopības fakultāti, izveido Lauksaimniecības fakultāti

1996

Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti pārdēvē par Tehnisko fakultāti

1998

5.februārī Saeima apstiprina Latvijas Lauksaimniecības universitātes satversmi, un 18. februārī to izsludina Valsts prezidents Guntis Ulmanis

2001

Humanitāro institūtu pārveido par Sociālo zinātņu fakultāti, Informātikas institūtu - par Informācijas tehnoloģiju fakultāti

2001

25.oktobrī Latvijas Augstākās izglītības padome pieņem lēmumu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes akreditāciju

2005

Latvijas Lauksaimniecības universitātei izveido filiāli Siguldā

2007

1.janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitāte uz trim gadiem kļūst par Baltijas valstu lauksaimniecības un veterinārmedicīnas augstskolu sadarbības tīkla (BOVA) vadošo universitāti

2007

10.maijā Saeima apstiprina Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Satversmes grozījumus

Pāvils Kvelde (1939 - 1940, 1941 - 1944)

        
   Pāvils Kvelde      

Pauls Galenieks (1940 - 1941)

Jānis Ostrovs (1941)

Maksis Eglītis (1944)

Jānis Peive (1944 - 1950)

Amālija Cekuliņa (1950 - 1954)

Jānis Vanags (1954 - 1961)

Pāvils Zariņš (1961 - 1966)

Olģerts Ozols (1966 - 1976)

Kazimirs Špoģis (1976 - 1980)

Viktors Timofejevs (1980 - 1986)

Imants Gronskis (1986 - 1992)

Voldemārs Strīķis (1992 - 2002)

Pēteris Bušmanis (2002 - 2004)

Juris Skujāns (no 2004)