Profesūra dialogā par neatliekamajām pārmaiņām nozarē
21. martā Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) valdes pārstāvji – Baiba Rivža, Juris Krūmiņš, Valdis Kampars, Uldis Grāvītis, Arnis Mugurēvičs, Biruta Sloka, Ingrīda Veikša, Rūta Muktupāvela – Izglītības un zinātnes nministrijā (IZM) tikās ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieku zinātnes jomā, departamenta direktora pienākumu izpildītāju Dmitriju Stepanovu, pievēršot uzmanību nozarē neatliekami risināmajām problēmām, t. sk. Latvijas profesūras ataudzes, pilnvērtīgas un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai starptautiskās konkurences apstākļos Eiropas un pasaules augstākās izglītības un zinātnes telpā.
LAPA pārstāvji uzteica politikas veidotāju darbību attiecībā uz vairāku specifiski atbalstāmo mērķu (SAM) pasākumu izstrādi, kas augstskolām ļauj uzlabot materiāli tehnisko bāzi, pilnveidot akadēmiskā un administratīvā personāla kompetences, optimizēt augstskolu pārvaldes modeļus u.c. Novērtējot IZM ieviesto augstākās izglītības 3 pīlāru sistēmas darbību, un sevišķi 2. pīlāra aprēķina pamatprincipus un ietekmi uz augstskolu zinātnisko darbību, LAPA valdes pārstāvji rosināja IZM jau šobrīd strādāt pie līdzekļu piesaistes 3. pīlāra jeb Attīstības finansējuma nodrošināšanas, neatkarīgi no ES fondiem. Šajā sakarā gan IZM, gan LAPA valde bija vienisprātis par nepieciešamību veidot priekšnosacījumus vēl ciešākai studiju procesa un pētniecības integrācijai.
Pārrunājot zemo augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības finansējuma līmeni salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un Eiropu kopumā, ministre aicināja profesūru aktīvi iesaistīties līdzekļu piesaistē, t. sk. pašiem pārliecinoši komunicēt par katras nozares sasniegumiem, lai sabiedrībai un politikas veidotājiem rastos konkrēts un objektīvs priekšstats par Latvijas profesūras un zinātnieku kapacitāti un ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. LAPA valdes priekšsēdētāja akadēmiķe Baiba Rivža pauda gatavību izveidot un īstenot pilotprojektu attiecībā uz viņas pārstāvētās ekonomikas nozares speciālistu kapacitāti augstākajā izglītībā un pētniecībā, kas varētu kalpot par pamatu arī citām nozarēm, veidojot argumentāciju finanšu līdzekļu piesaistei.
Ilga Šuplinska profesūru aicināja arī aktīvi iesaistīties normatīvās bāzes pilnveidē, lai nodrošinātu starptautisko atvērtību saistībā ar vēlēšanām Latvijas augstskolu akadēmiskajos amatos. LAPA valde uzsvēra, ka ievērojams šķērslis starptautiskajai atvērtībai ir nekonkurētspējīgais akadēmiskā personāla atalgojums Latvijā.
Izglītības un zinātnes ministre apņēmās jau tuvākajā laikā pastiprināti pievērsties augstākajai izglītībai un zinātnei, lai arī tā dēvētā tehniskā budžeta ietvaros veiktu iekšējo pārstrukturizāciju, pārskatītu zinātnisko institūciju pārvaldības un zinātnes bāzes finansējuma pamatprincipus, apsverot iespēju atbalstīt Latvijas jauno zinātnieku piedāvāto modeli, kam principiāli pievienojās LAPA valdes pārstāvji. Tāpat abas puses atzina nepieciešamību turpināt konstruktīvu dialogu kvalitatīvas, starptautiski konkurētspējīgas un ilgtspējīgas Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībai.
Sagatavoja Rūta Muktupāvela
