Pārlekt uz galveno saturu

Iegūst doktora grādu par Eiropas dižskabārža kokaudžu izpēti

Attēla autors: No LLU arhīva

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava" promocijas darbu "Eiropas dižskābarža (Fagus sylvatica L.) kokaudžu atjaunošanās un augšana Latvijā" aizstāvēja Līga Jansone, iegūstot mežzinātnes doktora grādu.

Promocijas darba mērķis ir novērtēt Eiropas dižskābarža audzēšanas potenciālu Latvijā klimata pārmaiņu kontekstā.

"Pētījumi Eiropā liecina, ka dižskābardis ir pret vētru ietekmi noturīga, ēncietīga, pārnadžu maz bojāta un daudzviet arī komerciāli nozīmīga koku suga. Ņemot vērā šīs īpašības, kā arī sagaidāmo klimata izmaiņu pozitīvo ietekmi uz dižskābardi vairākumā Baltijas jūras reģiona, jau šobrīd atsevišķās valstīs tiek veicināta tā plašāka izmantošana. Ir būtiski detalizēti raksturot dižskābarža atjaunošanos un augšanu ietekmējošos faktorus Latvijā, radot pamatu šīs koku sugas plašākai pielietošanai mežsaimniecībā. Dižskābarža koksne tiek uzskatīta par vērtīgu, tā ir dekoratīva, un tiek izmantota iekštelpu apdarē, durvīm, mēbelēm, parketam, kā arī finiera un papīra. Koksnes kvalitāte ir atkarīga no stumbra īpašībām, audzes kopējās kvalitātes, augsnes īpašībām un atbilstošas audzes apsaimniekošanas," promocijas darbā atklāj jaunā zinātniece L. Jansone.

Promocijas darbā tika raksturoti dižskābarža dabiskie atjaunošanās ietekmējošie faktori izcirtumā un zem audzes vainagu klāja, kā arī otrās paaudzes koku ģenētiskā daudzveidība, raksturoti dižskābarža otrās paaudzes stādījumu saglabāšanās un augšana relatīvi skarbos apstākļos Latvijas centrālajā daļā, novērtēta dižskābarža augšanas gaita, savukārt noslēgumā tika raksturota meteoroloģisko faktoru ietekme uz dažādu dimensiju dižskābaržu caurmēra pieaugumu.

Izstrādājot promocijas darbu, pirmo reizi tika salīdzināta dažādu paaudžu dižskābaržu reakcija uz klimatiskajiem faktoriem audzēs, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no šīs koku sugas izplatības areāla robežas. Tāpat arī pirmo reizi Baltijā novērtēta dižskābarža saglabāšanās zem audzes vainagu klāja vairākas desmitgades pēc stādīšanas, ģenētiskā daudzveidība divām šīs koku sugas paaudzēm, kā arī raksturots augstuma pieaugums.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs:  LVMI "Silava" vadošais pētnieks Dr. silv. Āris Jansons.

Promocijas darba kopsavilkums pieejamas LLU Fundamentālās bibliotēkas mājaslapā.

Pievienots 02/01/2020