Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte (S407)

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilglaicīgai izmantošanai ir liela nozīme. 1995. gadā Latvija ir pievienojusies 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvencijai „Konvencija par bioloģisko daudzveidību”.  Ievērojot šo konvenciju, katrai valstij ir pienākums iesaistīties ģenētisko resursu saglabāšanā, tostarp sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar ģenētiskajiem resursiem, lai saglabātu dzīvnieku šķirņu daudzveidību un pēc nepieciešamības izmantotu vietējo šķirņu bioloģisko materiālu dzīvnieku audzēšanas efektivitātes uzlabošanai, šķirņu saglabāšanai, kā arī izzūdošo šķirņu atjaunošanai. Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskie resursi ir nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.

Latvijā lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu apzināta saglabāšana aizsākās 2004. gadā, kad Dzīvnieku audzētāju organizācijas izstrādāja ģenētisko resursu dzīvnieku saglabāšanas un selekcijas programmas, uz kuru pamata dzīvnieku audzētāji uzsāka vietējo šķirņu saglabāšanu. Pateicoties tam, ka 2006. gadā ar Zemkopības ministrijas atbalstu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātē (LF) tika izveidota Molekulārās ģenētikas pētījumu laboratorija, bija iespējams sākt saglābāt arī ģenētisko resursu programmās iekļauto dzīvnieku bioloģisko materiālu. Bioloģiskā materiāla vākšana un tā ģenētiskā izpēte sākās 2007. un 2008. gadā, kad Zemkopības ministrijā tika atbalstīts projekts “Lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku ģenētisko resursu izvērtēšana un to raksturojošo gēnu izpēte ar molekulārām metodēm”. Šī projekta ietvaros tika apgūtas metodes dzīvnieku izcelšanās noteikšanai pēc katrā sugā noteiktiem mikrosatelītu praimeriem. No 2009. līdz 2012. gadam ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu tika realizēts projekts „Biotehnoloģijas metodes Latvijā audzējamo šķirņu govju piena proteīna gēnu polimorfisma novērtēšanā un proteīna gēnu ietekme uz govju produktivitāti”, kura ietvaros tika papildināts Molekulārās ģenētikas laboratorijā esošais ģenētisko resursu govju bioloģiskais materiāls (asins paraugi un DNS) un uzsākti pētījumi par piena proteīna gēnu polimorfismu Latvijas vietējās govju šķirnēs (Latvijas brūnā un Latvijas zilā šķirne). Latvijas vietējo govju un cūku (Latvijas baltā šķirne) bioloģiskais materiāls laboratorijā (tagad LLU Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorijā (LLU BZL)) tika papildināts no 2015. - 2017. gadam, kad tika īstenots Valsts pētījumu programmas “Lauksaimniecības resursi ilgtspējīgai kvalitatīvas un veselīgas pārtikas ražošanai Latvijā” 3. aktivitātes projekts “Vietējās izcelsmes slaucamo govju un cūku saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanai un dabīgas izcelsmes barības sastāvdaļu izstrāde un pārbaude” (LOPKOPĪBA).

Ģenētiskās daudzveidības saglabāšana joprojām ir aktuāla, jo 2015. gadā ANO Ģenerālā asamblejā pieņēma rezolūciju, definējot ilgtspējīgas attīstības programmu līdz 2030. gadam, saskaņā ar kuru paredzēts saglabāt sēklu, kultivētu augu un lauksaimniecības dzīvnieku un mājdzīvnieku un ar tiem saistītu savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību.

Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā (stājās spēkā 2018. gadā) noteikts, ka LLU uztur lauksaimniecības dzīvnieku vietējo saglabājamo šķirņu gēnu banku. LLU šo darbu veic Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku Zinātņu institūta un Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulāras bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļas speciālisti, balstoties uz MK Noteikumiem Nr. 295 “Lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtība” (stājās spēkā 02.07. 2019. https://www.ldc.gov.lv/lv/nacionala).

Eiropā Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu koordinē Eiropas reģionālais dzīvnieku ģenētisko resursu koordinācijas centrs (turpmāk – ERFP), kurā darbojas lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu koordinatori no visām Eiropas valstīm, tanī skaitā arī no Latvijas. ERFP ir izveidojis Eiropas lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banku tīklu (EUGENA), kura galvenais mērķis - Eiropai svarīgu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana un to pieejamība audzēšanai un pētniecībai. Starp Zemkopības ministriju un ERFP 2021. gada sākumā ir parakstīts un stājies spēkā saprašanās memorands ar kuru Latvijas lauksaimniecības dzīvnieku gēnu banka tiek iekļauta Eiropas gēnu banku tīklā. Memorandā ietverta Latvijas un ERFP dalībvalstu politiskā apņemšanās izveidot koordinētu pieeju informācijas apmaiņai.

Katru gadu ģenētisko resursu jeb vietējo apdraudēto šķirņu populācijās piedzimst pēcnācēji, kurus audzē vaislai, tādēļ ir svarīgi bioloģiskā materiāla paraugus ievākt nepārtraukti.