Latvijas tradicionālā ārstniecības auga biškrēsliņa lapu ekstrakta zāļu formu izstrāde un tā ietekme uz aitu gremošanas kanāla mikrobiomu un pretparazitāro kontroli.

Projekta ietvaros plānots izstrādāt biškrēsliņa lapu ekstrakta liofilizātu, kas tiks iestrādāts jau minētās zāļu formās un in-vivo tiks pētīta to pretparazitārā ietekme, fitopreperāta nekaitīgums un ietekme uz aitu gremošanas kanāla mikrobiomu.

Projektā kā partneris ir iesaistīta Rīgas Stradiņa universitāte Farmācijas Fakultāte, kas veiks biškrēsliņa ekstrakta sagatavošanu, jaunas fitopeperāta formas izveidi, pārbaudi un analīzi. LLU VMF Pārtikas un Vides higiēnas, Klīniskā, Preklīniskā institūta kā arī LLU Veterinārās klīnikas pētnieki veiks šo jauno zāļu formu izpēti in-vitro un in-vivo, nosakot šo vielu efektivitāti, nekaitīgumu un pretparazitāro ietekmi. Šī posma norisē lielu ieguldījumu sniegs arī aitu audzētāju saimniecības SIA “Mikaitas” un ZS “Ceļmalas”. Pēc veiksmīgas pētījuma pirmās in-vivo fāzes, atlasot pašu efektīvāko līdzekli, plānots fitopreperātu izmēģināt lauka apstākļos, kuros iesaistīti būs vairāki mazo aitu saimniecību partneri - pašnodarbinātās personas: Andris Pridāns, Nata Mālniece, Raimonds Šnore un ZS Trejdeviņi Trešelnieki.

Projekta laikā tiks veicināta sadarbība starp aitu audzētājiem un starpnozaru pētniekiem, lai risinātu šīs nozares praktiskās vajadzības. Līdz ar to pētījuma publicitāti un rezultātu integrāciju aitu saimniecībām nodrošinās Lauksaimniecības statūtbiedrību asociācija. Nozares galvenais ieguvums un mērķis ir praksē izmantot zinātniski pierādītus, efektīvus, dzīvniekam un videi nekaitīgus, jaunus bioloģiskus fitopreperātus pretparazitārās kontroles līdzekļus, kas vienlaikus uzlabotu dzīvnieku gremošanas sistēmas mikrobiomu.

Jāatzīmē, ka jauna fitopreparāta izstrāde, dzīvniekiem lietošanā ērtā zāļu formā, ļautu samazināt praksē lietoto ķīmisko pretparazitāro līdzekļu lietošanu, tā samazinot izmaksas lauksaimniecībā par medikamentu iegādi, potenciālajiem zaudējumiem pretparazitāro līdzekļu rezistences gadījumā, kas vienlaikus samazina dzīvnieka produktivitāti un negatīvi ietekmē dzīvnieka labturību, kā arī nodrošinātu bioloģiski tīras gaļas produkcijas iegūšanu. Pretparazitāro līdzekļu lietošanas mazināšana veicinātu ekoloģiskākas vides attīstību, kā arī vienlaikus samazinātu parazītu kontamināciju kūtī, ganībās un vidē. Projekta papildus uzdevums ir novērtēt biškrēsliņa ietekmi uz zarnu mikrobiotu, tai skaitā, lai kontrolētu aktuālu vides infekciju- klostridiozi, kas izraisa biežu dzīvnieku nāvi un papildus izdevumus ārstniecībā un vakcīnas izmantošanā.

Projektu sagatavoja LBTU VMF vadošā pētniece, profesore, Dr.med.vet. Līga Kovaļčuka, liga.kovalcuka@llu.lv

Plašaka informācija par ELFLA projektiem: https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/rural-development
vai EJZF - https://ec.europa.eu/fisheries/cfp/emff/