Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā (S444)
Helsinku Konvencijas (HELCOM) tematiskie ziņojumi norāda, ka Baltija jūras reģionā valstīs lauksaimniecība ir viens no nozīmīgākajiem augu barības vielu zudumu avotiem, kas veicina eitrofikācijas procesu norisi un pasliktina vispārējo ūdens kvalitāti iekšzemes ūdeņos un Baltijas jūrā. Lai noteiktu lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, kā arī novērtētu augu barības vielu izskalošanās likumsakarības, nepieciešams īstenot nepārtrauktas, regulāras un sistemātiskas monitoringa aktivitātes.
Lauksaimniecības noteču monitoringu no 1993. gada oktobra bez pārtraukumiem īsteno Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Vides un ūdenssaimniecības katedra un Meža un ūdens resursu zinātniskā laboratorija. Izmantojot Ziemeļvalstu pieredzi, Latvijā ir izbūvētas ar mērbūvēm un īpašām mēriekārtām (datu logeri un sensori) aprīkotas monitoringa stacijas, papildus slāpekļa (N) un fosfora (P) savienojumu koncentrācijas ūdenī tiek noteiktas monitoringa posteņos, kas nodrošina iespēju novērtēt izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma avotu ietekmi uz ūdeņu kvalitāti lauksaimnieciskās darbības ietekmētajās platībās. Pēc Ziemeļvalstu metodikas monitoringa ietvaros mērījumus veic izmēģinājumu lauciņu, drenu lauka, mazā sateces baseina, kā arī mazo un vidējo upju izpētes līmeņos. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs, kā arī lauksaimniecības noteču monitorings tiek īstenots atbilstoši Nitrātu direktīvas Monitoringa vadlīniju un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 „Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma” prasībām. Pamatojoties uz ūdeņos novērotajām augu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) koncentrācijām un caurplūdumu mērījumiem tiek veikti noplūdes aprēķini. Iegūto rezultātu attiecināšanai uz nemonitorētajām ūdenstecēm un to sateces baseiniem, nepieciešama hidroķīmisko procesu modelēšana. Ūdens kvalitāti raksturojošo modeļu validācijai un kalibrācijai nepieciešamas ilggadīgu datu rindas, kuras LBTU veido kopš 2005. gada. Lai iegūtu korektus modelēšanas rezultātu un varētu veikt augu barības vielu zudumu tendenču analīzi, vēlamais datu rindu garums ir 20 līdz 30 gadi. Modelēšanas vajadzībām tiek izmantotas Bērzes upes 15 daļbaseiniem raksturīgās ūdens kvalitātes un 1 hidroloģiskajā stacijā iegūtās novērojumu datu rindas.
Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.
Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā.
1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:
1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;
1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;
1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī.
2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem.
3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.
4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.
5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.
6. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.
7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.