Meža fakultātes drons

Vēl pavisam nesen mežsaimniecība bez kārtīga zirgu pajūga un to vadoša mežsarga nebija iedomājama. Tie bija laiki, kad ar kailām rokām un cilvēka acu uzmetienu tika apraudzīts un novērtēts katrs niecīgākais meža zemes pleķītis. Taču mūsdienās, kad pasauli pārņēmis tehnoloģiju laikmets, katrs sevi cienošs meža speciālists smeļas svaigas idejas arvien jaunu mērķu īstenošanai. Un tālu nav jāmeklē, jo tepat, vien pārdesmit kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ir atrasts pavisam jauns risinājums meža inventarizācijā un apsaimniekošanā. Ierīce, kas spēj saskatīt un izšķirt objektus no putna lidojuma. 

MODERNĀKĀ TEHNOLOĢIJA.

Bezpilota drons, kas septembrī ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu nonācis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes īpašumā, ir Latvijas uzņēmuma Air Studio ražota ierīce, ar kuras palīdzību tiek veikti mērījumi lidojumā virs meža masīviem. Atzinību agregāts izpelnījies dēļ tā tehniskā aprīkojuma kvalitātes un spējām. Jaunais drons ir aprīkots ar termokameru, kas ļauj konstatēt siltus objektus no liela augstuma. 

Tas nozīmē, ka zinātnes vārdā var iegūt informāciju par visu dzīvo un nedzīvo, kas atrodas meža nogabalā, konstatēt iespējamās dzīvnieku migrācijas, kā arī to populāciju izmaiņas noteiktā laikā un telpā. 

Protams, kā jau visi šāda veida bezpilota lidaparāti, arī Meža fakultātes drons ir aprīkots ar plaši izmantoto Go Pro kameru, kas ļauj iegūt augstas kvalitātes attēlu. Savukārt hiperspektrālā kamera ievāc informāciju par apkārtni dažādos gaismas atstarošanās spektros, tādā veidā nodrošinot iespēju automatizēti noteikt koku sugas mežā un to veselības stāvokli. Lai ar dažādu algoritmu palīdzību noteiktu koku augstumu un pietuvināti aprēķinātu koku caurmēru, bezpilota drons ir aprīkots arī ar lāzerskeneri, ar kuru tiek iegūts trīsdimensiju punktu mākonis. Tādējādi iespējams precīzi izdalīt katru mežaudzē esošo koku un noteikt precīzas to atrašanās vietas koordinātas un parametrus. 

PALĪGS NEKAILCIRŠU SAIMNIECĪBĀ.

Tai pašā laikā jaunā tehnoloģija palīdz iegūt ne tikai inventarizācijas datus, bet arī attīstīt jaunas mežkopības metodes. Kā norāda fakultātes dekāns un projekta zinātniskais vadītājs Dagnis Dubrovskis, visiem pazīstamas ir diskusijas par kailciršu un izlases ciršu saimniecības formām. Fakultāte piedāvā attīstīt mikroaudžu inventarizāciju, jo, zinot pietiekami plašu informāciju par atsevišķiem kokiem un to mijiedarbību ar blakusesošajiem, ir iespējams uzbūvēt augšanas gaitas modeļus atsevišķām koku grupām. Līdz šim Latvijā tiek veidoti augšanas modeļi veselām audzēm, savukārt šāda pieeja ļautu attīstīt tādu augšanas gaitas modelēšanu un meža apsaimniekošanas principus, kas būtu piemēroti tieši nekailciršu saimniecībām. 

IESPĒJA SAGLABĀT VĒSTURI.

Neskatoties uz priekšrocībām meža inventarizācijā un apsaimniekošanā, ierīce ļauj iegūt informāciju arī par citiem tautsaimniecībā nozīmīgiem objektiem. Šeit jāpiemin tilpuma noteikšanas iespējas karjeriem, apaļo kokmateriālu krautuvēm vai šķeldu kaudzēm. Apstrādājot trīs- dimensiju punktu mākoni, iespējams iegūt ļoti precīzus konstrukciju izmēru mērījumus pat būvniecībā. 

Arī vēstures iegrāmatošana ir kārtējā iespēja, ko piedāvā darbs ar dronu. «Laikam ritot, dabā nemitīgi notiek kustība, viss tajā esošais mainās, tostarp arhitektūra, dabas objekti, kultūrvēsturiskais mantojums. Paaudžu paaudzes ir centušās ievākt datus par dabā sastopamajiem objektiem, un bezpilota drons būtu kārtējā lieliskā iespēja, kā saglabāt vēsturi ar daudz vienkāršākiem un precīzākiem paņēmieniem,» uzskata Dagnis Dubrovskis. 

ILGI LOLOTS SAPNIS.

Drona lidojums norisinās pēc programmā norādītām koordinātēm, kas ierīcei ļauj pacelties automātiskajā režīmā līdzīgi kā kosmosa kuģiem vai lidmašīnām un atgriezties izejas punktā bez manuālās vadības. Koordinātes tiek iegūtas internetā sniegtajos resursos, piemēram, programmā Google Earth, kur nepieciešamā informācija pieejama teju katram lietotājam. 

Idejas aizsākumi par drona iegādi meklējami jau 2003. gadā, kad tika īstenoti vairāki projekti, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu izmantošanas iespējām. Tā gadu gaitā, gūstot pieredzi līdzšinējos pētījumos satelītattēlu un LIDAR sistēmas izmantošanas jomā, ņemot piemēru no pirms tam iegādātā attālinātās vadības helikoptera un hiperspektrālās kameras darbības un veiksmīgi sadarbojoties ar LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes komandu, sapnis par pilnībā funk- cionālu bezpilota «kopteru» beidzot realizējies. 

Un ir manāmas jau izteiktas priekšrocības. Pamatā agregāta darbību ietekmē vēja stiprums, bet atšķirībā no sākotnēji fakultātē izmantotā bezpilota helikoptera drona priekšrocība ir stabilitāte, kas īpaši svarīga lidojuma brīdī. Tas spēj uzlidot 120 metru augstumā un pat vēl vairāk, ja vien to pieļautu normatīvi, un gaisā ar vienu bateriju pāri spēj noturēties vismaz 20 minūtes. Savukārt drošības nolūkiem «kopters» ir aprīkots ar reaktīvo izpletni, kas nodrošina saudzīgu piezemēšanos sadursmes vai kādu citu tehnisku bojājumu gadījumos. 

PIRMAIS BALTIJĀ.

Dekāns neslēpj, ka ārzemnieki uz Latviju skatās ar lielu interesi, jo cik zināms, šajā tehnoloģiju virzienā citām valstīm nav bijuši pieejami šādi resursi kā mums. «Ir jāsaka liels paldies mērniecības kompānijas SIA Metrum vadībai, kas saskata šādu tehnoloģiju attīstībā lielas perspektīvas. Viņi mums palīdz ar ideju ģenerēšanu un sniedz redzējumu no «koptera» praktiskās lietošanas skatpunkta. Līdz ar to mēs esam spējīgi piesaistīt finansējumu un lietot aparatūru jomās, kur iepriekš šo iekārtu izmantošana netika paredzēta. Protams, esam saņēmuši arī cieņas apliecinājumus un vēlmi sadarboties no kaimiņvalstīm, jo, cik zināms, drons ar šāda veida aprīkojumu ir pirmais Baltijā, ar ko arī varam ļoti lepoties,» priecājas Dagnis Dubrovskis.

REVOLŪCIJA IZPRATNĒ PAR MEŽU.

Uz jautājumu par to, vai drons neaizstās cilvēku darbus un nākotnē nebūs novērojama mūsdienu mežsaimniecības profesiju bojāeja, Dagnis Dubrovksis sniedz pārliecinošu atbildi, kas tikai un vienīgi pastiprina šādu tehnoloģiju attīstības nepieciešamību.

«Tehnoloģiju attīstībā es saskatu zināmu revolūciju attieksmē, kā mēs izprotam mežu un kā raugāmies uz to. Šādas ierīces tiek radītas nevis tādēļ, lai kādu atbrīvotu no amata, bet gan lai padarītu cilvēka darbu efektīvāku. Kā mēs zinām, līdz ar tehnoloģiju attīstību darba iespējas tikai paplašinās, jo ir nepieciešams arvien vairāk jauno speciālistu, kuri spētu orientēties plašajā ierīču klāstā un veikt datu apstrādes ciklu atbilstoši prasībām. Viens no šādu agregātu nepieciešamības pamatojumiem ir saistīts ar to, ka dažādiem inventarizācijas veicējiem ir dažāda kvalifikācija. Darbs prasa objektīvu vērtējumu, bet, lai kā mēs vēlētos, blakus šim visam pastāv arī cilvēka subjektīvā deva, kas ir saistīta ar personas zināšanu, izpratnes un attieksmes līmeni. Tas, ko šī bezkaislīgā pieeja jeb tehnoloģiju pārnese pētniecībā varētu nodrošināt, ir subjektīvo faktoru neesamība gūtajos rezultātos, kas lietotājam nodrošinātu precīzāku informāciju. Mums katram ir galva uz pleciem. Atliek vien likt lietā zināšanas un izmantot iespējas, lai atrastu savu nišu!» rezumē Dagnis Dubrovskis.

 Informācija publicēta žurnālā Baltijas Koks.