Ak, šī Parīze!
Studējot 5. kursā, nolēmu, ka pirmsdiploma garo praksi strādāšu ārzemēs un tātad, nedaudz veiksmes un apņēmības un jau biju Parīzē. Parīze ir ļoti bagāta pilsēta ar renesanses laika celtnēm, kā arī ar moderno ēku celtniecību, līdz ar to būvinženieriem un arhitektiem noteikti tā būs īstā pilsēta, kur vismaz reizi mūžā vajadzētu aizbraukt.
Pirmās dienas Parīzē bija nedaudz savādas ar to, ka bija jāpierod pie jaunās atmosfēras. Šī ir metropolītu pilsēta, kopā ar mazajām piepilsētiņām Parīzē dzīvo aptuveni 13 milj. iedzīvotāju. Manuprāt, šeit ir sastopami visas pasaules rases cilvēki.
Tikko kā atbraucu, es ar lielu nepacietību devos apskatīt pilsētu. Ļoti praktiski ir pārvietoties ar metro, jo tie nekad nekavējas un nav jāsēž sastrēgumos. Viena metro biļete maksā 1.70 eiro, 10 biļetes maksā 12 eiro, savukārt mēnešbiļete 40 eiro, un var braukt ar metro, autobusiem un tramvajiem cik vien vēlies, līdz ar to, bez liekas domāšanas es nopirku mēnešbiļeti. Pirmais, ko apskatīju bija Eifeļa tornis un Svētās Dievmātes katedrāle. Pirmā nedēļas nogale man pagāja apskatot pilsētu, visur gājām ar kājām, lai neko nepalaistu garām, jo braucot ar metro, neko nevar apskatīt.
Darba dienās man bija jābrauc uz darbu, strādāju būvobjektā, kas atradās pašā Parīzes centrā, no ēkas jumta stāva varēja redzēt visu pilsētas krāšņumu. Jāstrādā bija daudz, sāku darbu ap 7.30 un aptuveni līdz 20.00 vakarā, līdz ar to pārnākot mājās pēc darba, biju nedaudz saguris, tāpēc darba dienās pasākumus ārpus mājas labāk bija neplānot. Strādāju kā būvdarbu vadītājs. Darba kolēģi bija francūži, varu teikt, ka man ar viņiem bija ļoti paveicies, jo visi bija saprotoši un pirmo mēnesi palīdzēja integrēties apkārtējā vidē, palīdzēja darbā tehniskajā ziņā un izskaidroja kādus vārdus, kurus nesapratu franču valodā. Varu teikt no pieredzes, ka Francija ir tā zeme, kur bez valodas zināšanām nav iespējams komunicēties, jo franči nav pārāk aktīvi uz valodu zināšanām. Kad sāku strādāt , labi mācēju sarunvalodu, taču nepratu tehnisko valodu, prakses beigās vairs nebija praktiski nekādas valodas barjeras un jutos noderīgs darbinieks, jo varēju palīdzēt risināt dažādas problēmas būvobjektā un viegli komunicēt ar pārējiem kolēģiem un arhitektiem.
Francijā iepazinos ar Erasmus programmas jauniešiem, kuri studēja Parīzē tajā pašā laikā, kad izmantoju šo programmu, kamēr biju praksē, līdz ar to nedēļas nogales tika pavadītas kopā. Sarunvaloda šajā vidē bija angļu valoda, jo studenti bija praktiski no visas Eiropas – Vācijas, Dānijas, Lielbritānijas, Holandes, Itālijas, Spānijas, utt.
Pateicoties Erasmus programmas atbalstam, varēju pilnvērtīgi baudīt dzīvi Parīzē, ar Erasmus finansiālo atbalsta palīdzību varēju samaksāt par dzīvokli, kas lielajās pilsētās ir ļoti dārgi(es maksāju vidēji 600 eiro mēnesī). Ieguvu milzīgu pieredzi gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā jomā. Veiksmes stāsts beidzas ar to, ka mani pieņēma darbā šajā būvfirmā kā būvdarbu vadītāju, līdz ar to no 1. augusta jāsāk strādāt Parīzē kā būvdarbu vadītājam. Iesaku visiem izmantot Erasmus piedāvātās iespējas, jo tā ir milzu pieredze un patīkami pavadīts laiks.
Roberts Rapšs
