Mans veiksmes stāsts - Erasmus+ studijas Instituto Politecnico do Porto, The School of Accounting and Administration of Porto (ISCAP), Portugālē

Dīvaini, bet nekad nebiju domājis, ka izvēlēšos, kā savu Erasmus galamērķi Portugāli, jo vienmēr esmu baidījies no karstajiem laikapstākļiem. Joprojām atceros pirmo dienu, kad ielidoju Porto. Līdz ko spēru pirmo soli pa lidmašīnas durvīm, jutu karstu svelmes vēsmu sejā un nodomāju: "Nebūs viegli!". Devos uz izejas vārtiem un biju nedaudz samuslsis, jo nekādi nespēju saprast, kur atrodas metro, par ko biju informēts pirms savas ierašanās. Pavadīju lidostā aptuveni 10 minūtes, līdz sapratu, ka man ir jādodas caur pazemes gaiteni, lai nokļūtu pieturā, un tur tas bija – jauns, dzeltenas krāsas, glīts metro. Dodoties uz savām jaunajām Erasmus mājām, pa logu varēju vērot Porto pilsētu. Saules pārklātās, mazās mājiņas un varenās palmas manī izraisīja sajūsmu. Kā mazs bērns vēros apkārt notiekošajā. Nenoliedzami biju piedzīvojis kultūršoku.

Nonākot pieturā, kurā man bija jaizkāpj, mani sagaidīja Sofija. Sofija bija mūsu mamma, kura uzņēmās jauku un mātišķu atbildību par mūsu studentu mājas iedzīvotājiem. Viņa mani pavadīja līdz manai jaunajai dzīves vietai, kur pavadīju turpmāko pusi gada.

Ienākot mājā, iepazinos ar citiem studentiem. Biju iepriecināts, ka man beidzot būs iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas, jo studenti bija ļoti runātīgi un draudzīgi, ar degsmi pēc iespējas ātrāk noskaidrot, kas es esmu un no kurienes esmu ieradies. Tā sākās mana Erasmus dzīve.

Mēs bijām 11 studenti mājā, kas bija sadalīta trīs stāvos, un, laikam ejot, mēs kļuvām kā ģimene, kā vienota, draudzīga un internacionāla ģimene, taču bez mums bija vēl kāds – mūsu kaķis Rocco. Viņš mīlēja šo māju un kopš pirmās dienas jau paspēja iekārtoties manā klēpī.

Ilgi nebija jāgaida un drīz arī sākās mana studiju dzīve Portugālē. Iepazinu ļoti jaukus un pretimnākošus pasniedzējus, kuri katru nedēļu mums vadīja dažādus studiju kursus. Sākotnēji nebija viegli. Semestra sākumā pavadīju daudz laika savā istabā, jo ļoti nopietni gatavojos nodarbībām, taču, laikam ejot, jau biju piešāvies un studijas šķita ļoti aizraujošas.

Mēs bijām liela Erasmus grupa ~ 80 cilvēkiem. Atceros savu pirmo prezentāciju, kurā man bija jāpastāsta par sevi un saviem hobijiem, biju tik uztraucies kā nekad. Man nebija pieredzes, kā ir runāt svešvalodā iepretim tikai lielai auditorijai. Sākotnēji man tas prasīja daudz pacietības un izturības, jo pēc dabas dažkārt esmu kautrīgs, bet laikam ritot, es guvu labu atziņu: "Galvenais ir smaidīt un viss būs kārtībā!". Šī taktika vienmēr lieliski strādā, lai atbrīvotos no uztraukuma.

Paralēli studijām norisinājās arī daudz dažādi kultūras pasākumi un, protams, Erasmus studentu ballītes. Kur tad bez tām! Man vismīļākā ballīšu vieta bija mūsu mājas dzīvojamā istaba, kur zvilnējām uz dīvāniem un nesteidzīgi malkojām portugāļu sarkanvīnus. Tika nogaršots arī portvīns, bet jāatzīst, ka man tas ir par stipru. Sofija bieži mēdza spēlēt ģitāru un dziedāt sevis sacerētās dziesmas. Atceros studentus, kuri semestra sākumā katru dienu pavadīja pludmalē un nodarbojās ar sērfošanu. Atlantijas okeāna viļņi sērfotājiem ir lieliski.

Semestrim tuvojoties beigām, šķita, ka sirds sažņaudzās par domu, doties atpakaļ uz mājām, jo bija tik lieliski pavadīts laiks, ka bija ļoti grūti atvadīties. Esmu beidzot atgriezies un, rakstot šo stāstu, man pārskrien galvā tūkstošiem atmiņu - lielisku, brīnišķīgu un skaistu atmiņu. Mīļie studenti, brauciet! Iespējams, tas būs viens no aizraujošākajiem periodiem jūsu dzīvē!

Edgars Tomiņš, LLU studiju programmas Ēdināšana un viesnīcu uzņēmējdarbība students,

2014./2015. studiju gads