Mans veiksmes stāsts Islandē

Man, kā topošajam maģistrantam – agronomam ar zootehniķa specializāciju, bija pienācis laiks ņemt dalību mācību praksē, aitkopībā. Kad uzzināju, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātē Erasmus+ programmā sadarbojas ar Islandi, nolēmu doties uz šo valsti, jo jebkuram aitkopības speciālistam būtu liels gods aizbraukt uz zemi, kurā aitkopības nozare ir reliģijas līmenī, kurā pamatiedzīvotājs apēd 40.8 kg aitu gaļas gadā un aitkopība ir saglabājusi savu ģeniālo formu daudzu gadsimtu garumā, līdz pat mūsdienām. Latvijas Lauksaimniecības universitātes ārlietu daļas komanda man palīdzēja sazināties ar uzņemošo institūciju un aizpildīt pieteikuma veidlapas. Islandes Lauksaimniecības universitāte pat ļoti nesteidzīgi atbildēja ar pozitīvu lēmumu uzņemt mani dalībai praksē. Mobilitātes laikā saņēmu nepieciešamo atbalstu gan no universitātes pasniedzējiem, gan no darba kolēģiem, kuri izteica komplimentu: "kaut katrs apmaiņas students būtu tik uzcītīgs un aktīvs kā es". Prakses laikā es pieredzēju pašu saspringtāko periodu Islandes aitkopībā, kad septembra sākumā bija jāsadzen ganībās esošās aitas ar jēriem vienu viet. Vasaras sākumā, aitas no 20 fermām sadzen plašā reģionā, kurā tās ganās visu vasaras periodu bez cilvēku uzraudzības, uzņemot enerģiju no dabiskajiem zālājiem, dzerot ūdeni no upēm un strautiem. Aitu dzīšanā piedalās cilvēki no katras fermas, no tiem lielākā daļa ir zirgu mugurās un daži pārvietojas ar kājām, pārvarot staignas, purvainas vietas. Dzīšana rit no agra rīta līdz vēlam vakaram, kad visas aitas ir sadzītas vienā aplokā. Šajā laikā esmu paspējis vairākkārt nogurt, nosalt un sasildīties ar viskiju. Tā ir tikai neliela daļa no manas pieredzes, kurā varēju smelties bezgalīgas saimniekošanas zināšanas, jo šeit aitkopji ir izglītoti un darbojas kopīgās interesēs, kooperējas uz pasākumiem un konkurences savā starpā nepastāv. Tādēļ būt starp vietējiem islandiešiem ir īpašs piedzīvojums. Pēc Erasmus+ prakses Islandē, mans profesionālais redzesloks ir paplašinājies, personiskais viedoklis tiek balstīts uz pārliecinātiem argumentiem un iekšēji esmu pilnveidojies. Jāatzīst, ka došanās uz šo valsti ir bijusi drosmīga rīcība, kas manu dzīvi ir mainījusi uz visiem laikiem. Personiski esmu ieguvis labus sakarus ne tikai starp savas nozares speciālistiem, bet arī topošajiem ainavu arhitektiem. Brīvajā laikā tiecos pēc iespējas vairāk pavadīt laiku kopā ar islandiešiem, iepazīstot, redzot, un dzirdot viņu kultūru. Manu mūža mīlestību esmu saticis Islandē un kopā pavadīto laiku turu spilgtā atmiņā. Vietējā daba ir viens liels brīnums, kuru būtu jāredz ikvienam ceļotgribētājam, jo ūdenskritumi, karstie avoti, ziemeļblāzmas, svaigais gaiss un ūdens dod enerģiju, dzīves prieku ilgākam laika periodam, ja spēj to vien novērtēt. Dažas reizes biju glavaspilsētā Rejkjavīkā, kas palikusi man atmiņā kā viena no daudzveidīgākajām vietām cilvēkiem, kuri grib atpūsties dejojot un iedzerot pa alum. Islande ir Skandināvijas valsts un cenu ziņā tā ir krasi atšķirīgāka kā Latvija, piemēram, minimālā alga ir ap 1100 eiro mēnesī, kas daudz ko izsaka. Īre augsta un pārtika līdz pat trīs reizēm dārgāka kā Latvijā. Pirms došanās studēt, iesaku veidot personiskos uzskrājumus un noskaidrot cik izmaksā mājoklis. Viens eiro atbilst 142 Islandes kronām. Piemēram, īre 25 m2 studijas tipa dzīvoklī universitātes ciematā maksā 65’000 isk. Jārēķinās ar augstiem ceļa izdevumiem, jo lēta aviobiļetes cena ir sākot ar 20’000 isk. Gaisa temperatūra vienmēr ir zema un 75% gadījumu līs lietus, bet saulainās dienas paliks atmiņā un sliktās aizmirsīsies vienā sekundē. Tāpēc jāsarūpē savlaicīgi ūdens necaurlaidīgas un siltas drēbes. Studijas Islandē paver iespēju pieredzēt vienkāršību tās skaistākajā formā, labklājības ieplūšanu asinsritē un apbrīnas vērtus pieredzes stāstus.

Gunārs Bušēvics, LLU Lauksaimniecības fakultātes students

2014./2015. studiju gads