Neaizmirstams semestris Lisabonā
Lisabonā, es izbaudīju katru dienu, iemācījos dzīvot priecīgāk un uztvert dzīvi vieglāk, tā, kā to dara saulainās Portugāles iedzīvotāji. Es no visas sirds iemīlēju šo valsti un tās iedzīvotājus.
Mans stāsts sākās ar to, ka atbraucot uz Portugāli, man nebija kur dzīvot. Liels paldies latviešu meitenēm no LLU, kuras mani pieņēma pie sevis, kamēr es meklēju dzīvokli. Dzīvoklis tika atrasts diezgan ātri- trīs dienu laikā es apskatīju vairākus dzīvokļus, un galu galā, izvēlējos vienu netālu no pilsētas centra, pie metro stacijas Arroios. Sanāca tā, ka no sākuma es dalīju istabu ar meiteni no Spānijas, maksājot 230 eiro mēnesī (cenā tika iekļauts viss, tai skaitā interneta izmaksas). Būtībā, šī ir vidējā cena, par kādu var noīrēt istabu Lisabonā, taču cenu svārstība bija liela- sākot ar 180 eiro un beidzot ar 500.
Nebija arī nekādu grūtību nokļūt līdz universitātei- dažas metro pieturas. Viena brauciena cena ir 1,05 eiro, bet studentiem līdz 23 gadiem ir iespēja iegādāties tā saucamo mēnešbiļeti (17 eiro) un izmantot metro un autobusus, pārējiem šī cena ir augstāka. Tādēļ tēriņi transportam ir diezgan minimāli. Interesants fakts- takši ir lētāki nekā Rīgā. Pārtikas cenas gan bija augstākas nekā Latvijā, bet man ir grūti pateikt, cik aptuveni es tērēju mēnesī pārtikai- varbūt ap 300 eiro (ieskaitot higiēnas preces utt.).
Mācību process man bija diezgan savdabīgs- dažas lekcijas es apmeklēju (kuras bija portugāļu valodā, un tulkots priekš manis tika tikai viens priekšmets), bet lielākoties man bija darbi mājās un konsultācijas ar dažiem pasniedzējiem. Jā, šeit bija tikai viens pasniedzējs, kurš laikus ieradās uz lekcijām- portugāļu valodas pasniedzējs Ruijs, pārējiem nokavētais laiks svārstījās no 30 līdz 50 minūtēm/ stundai katru reizi. Mani tas vairāk priecēja, nekā apbēdināja.
Studenti visi ir diezgan atsaucīgi un pretimnākoši, izpalīdzīgi. Gandrīz vai visi portugāļi runā angliski, pat veci cilvēki. Ļoti labi audzināta tauta, pieklājīgi, toleranti un izpalīdzīgi. Vienmēr laipni.
Es neteikt, ka sastapos ar diezgan lielām kultūratšķirībām. Lielākā atšķirība bija tā, ka šeit sveicinās ar skūpstiem- divas reizes noskūpstot sveicināmās personas vaigus ( pat ja esat tikko iepazinušies)- gluži tāpat kā Itālijā.
Lisabonā ar daudz tūrisma objektu- sākot ar muzejiem un beidzot ar zooloģisko dārzu, kas ir atzīts par labāko Eiropā. Es ieteiktu mazāk izmantot sabiedrisko transportu un vairāk pastaigāties- Lisabonas arhitektūra ir ļoti iespaidīga, stipri atšķiras no visa iepriekš redzētā. Un jā - Lisabona nav nemaz tik liela, kā es biju domājusi.
Pilsētas centrā ir studentu (un ne tikai) iecienīts rajons, kur notiek nakts dzīve- uz katra soļa ir sastopami bāri, kafejnīcas, un naktīs šeit var sastapt vairāk cilvēku, nekā pašā pilsētas centrā pa dienu. Ieliņas ir bruģētas, šauras, un visu laiku iet uz augšu, tādēļ ģērbties arī vajag atbilstoši; pucēties, tā kā ir pieņemts Latvijā, šeit nevajag- nožēlosiet.
Vietas, kuras visvairāk patika man ir Cabo da roca , ar lielisku skatu uz okeānu (malējais kontinentālais Rietumu punkts), Gulbenkjana muzejs ar milzīgu eksponātu skaitu- sākot ar Renuāra gleznām un beidzot ar figūriņām no Senās Ēģiptes. Visiem, kas ir Lisabonā, iesaku apskatīt Sintru- pilsētiņu, netālu no Lisabonas. Atbraucot uz Sintru, man bija sajūta, ka esmu nokļuvusi pasakā- šeit ir vairākas pilis, muzeji, lieliskas ainavas. Bet nu, apskates objekti katram jāizvēlas pēc savas gaumes, jo lielākā daļa studentu, kurus pazīstu, priekšroku dod naktsdzīvei Bairo Alto J.
Kādi varētu būt mani ieteikumi? Pirmkārt- laicīgi sākt meklēt dzīvokli, un būtu ļoti labi palūgt padomus vietējiem iedzīvotājiem (par cenām, vietām utt.), jo kad es atbraucu, uzzināju, ka dzīvokli var noīrēt stipri lētāk, nekā parasti tas tiek piedāvāts ERASMUS studentiem. Otrkārt- neņemt ziemas drēbes, jo zemākā temperatūra, ar kuru sastapos šeit ziemas laikā, bija +10 grādi. Treškārt- apskatīt pēc iespējas vairāk apskates objektu un apmeklēt tā saucamo "melno" diskotēku- lielākā daļa apmeklētāju, protams, ir afrikāņi, un atmosfēra un mūzika ir pavisam savādākas, nekā tradicionālajos klubos, taču to ir vērts redzēt (godīgi sakot, tas bija labākais klubs, kādā jebkad esmu bijusi). Un obligāti izpeldēties okeānā, ko darīju līdz pat oktobra vidum (ūdens gan bija diezgan auksts, taču spirdzinošs).
Alisa Bērziņa, Sociālo Zinātņu fakultāte
