Neaizmirstams semestris Norvēģijā
Studēju vienu, neaizmirstamu, semestri Norvēģijas Dzīvības Zinātņu universitātē (UMB www.umb.no). Universitāte atrodas mazā pilsētiņā Osa, 40 km no galvaspilsētas Oslo. Norvēģi ir laipni un izpalīdzīgi. Ja bija problēmsituācijas, to ātri varēja atrisināt. Lielākā daļa iedzīvotāju brīvi pārvalda angļu valodu. Par precēm un pakalpojumiem es norēķinājos ar savu Latvijas ISIC kredītkarti, pat vilcienos un autobusos. Tas bija ļoti ērti, jo nevajadzēja konvertēt valūtu.
Pirmās divas dienas pavadīju vienatnē, kamēr atbrauca visi pārējie studenti. Ātri ar visiem sadraudzējos. Studenti bija komunikabli, jautri un atsaucīgi. Augustā ārzemju studentiem bija "Introduction week". Mums visu stāstīja, rādīja, arī veda mūs dažādās ekskursijās, tajā skaitā uz Oslo. Ēdināšanu nodrošināja universitāte.
Universitāte un tās teritorija ir ļoti skaista, kampus veidots neoklasiskā stilā. Kopmītnes bija komfortablas, novietotas tuvu universitātes galvenajai ēkai. Dzīvojām 6 cilvēki dzīvoklī, katram sava istaba ar brīvu pieeju internetu. Kopējās lietošanas telpas: virtuve, viesistaba, gaitenis, vannas istaba, noliktava, balkons. Pagalmos cepām desiņas.
Mācīties bija grūti, jo prasības ir lielas un sistēma atšķiras no Latvijas sistēmas. Neieteiktu studēt tur ekonomiku, bet dabas zinātņu priekšmetos ir daudz spēcīgākas programmas un pasniedzēji, salīdzinot ar Latviju.
Ar savu stāstu gribu parādīt, ka ar attapību, radošo pieeju minimāliem naudas līdzekļiem, labi dzīvot studenti var pat pasaules dārgākajā valstī Norvēģijā.
Jau pašā sākumā radās nepieciešamība pēc divriteņa. Svarīgākie objekti bija diezgan tālu no kopmītnēm un universitātes kampus bija izvietots pa visu pilsētu. Kooperējāmies ar studentiem un gājām meklēt divriteņus (Norvēģijā visi brauc ar divriteņiem). No 6 salauztiem riteņiem uztaisījām divus normālus, vēl vienu uzdāvināja labsirdīgs vecs norvēģis. Tas manu pārvietošanos padarīja daudz ērtāku. Mēs ceļojām apkārt, bijām skaistās vietās.
Tā kā universitāte ir dabas zinātņu, tas īpašumos ir dārzi, lauki, meži. Studentiem ļāva lasīt ābolus un dārzeņus, kad visi izmēģinājumi bija pabeigti. Brīvdienās mēs kopā gājām sēņot, kas bija gan jautri, gan veselīgi. Vienreiz pat paveicās no zivju laboratorijas dabūt foreles.
Bieži tika rīkoti braucieni uz Oslo, piemēram uz Ziemassvētku tirgu etnogrāfijas muzejā vai uz starptautisko konferenci NORAD2011, kas bija pilnīgi bezmaksas. Tikai vietu skaits gan bija ierobežots - ja paspēji piereģistrēties pirmais, dabūji vietu (es paspēju visur, kas mani interesēja).
Studentiem bija iespējas piedalīties dažādas aktivitātēs un pasākumos (International food festival-varēja pacienāt citus ar savas valsts ēdieniem; Copenhagen boat trip - kruīzs uz Dāniju, movie nights – student rīkoti, lielajās auditorijās u.c.).
Studēt vienu semestri tālu no mājām bija vērts, jo es uzlaboju savas angļu valodas zināšanas, iepazinos ar ļoti labiem cilvēkiem, daudz uzzināju, gan par pasauli, gan par sevi.
Morozova, Lauksaimniecības Fakultāte
