Pārlekt uz galveno saturu

Portugāle – mana sapņu zeme

Pateicoties Erasmus programmas piedāvājumam, 2012. gada rudens semestris tik pavadīts Portugāles ziemeļos, studējot Tras-os- Montes un Alto Douro universitātē mazā, kalnainā pilsētiņā Vila Real. Portugāli izvēlējos pavisam atšķirīgo klimatisko un ainavas un kultūras atšķirības dēļ.

Erasmus+

Jau izkāpjot no lidmašīnas, bija saprotams, ka esmu nokļuvusi tuvāk ekvatoram - karstums, apelsīni kokos, palmas un okeāns. Sajūta neaprakstāma, viss kā pasakā, jo priekšā vēl 5 mēnešu garš piedzīvojums. Pirmās trīs dienas tika pavadītas Portugāles otrajā lielākajā pilsētā Porto, iepazīstot pilsētas arhitektūru, portugāļu temperamentu, sabiedrību, kultūru un valodu.

Tālāk bija jādodas uz citu, nedaudz mazāku pilsētu Bragu, kur Minjo universitātē biju iesniegusi pieteikumu portugāļu intensīvajos valodu kursos, kā arī 3 nedēļu laikā jau varēju sākt sabiedrībā izmantot jauniegūtās valodas zināšanas. Tas bija lielisks sākums, tāds kā pirms ‘lielā’ Erasmus posms, kas jau tad sniedza iespēju iepazīties ar citiem ārvalstu studentiem, iepazīt daudzu Ziemeļportugāles pilsētu īpatnības un vēsturi, jo mēs ne tikai sēdējām lekcijās visu dienu, bet arī devāmies dažādos izbraucienos.

Bija pienācis laiks spert kāju ‘lielajā’ Erasmus dzīvē, tāpēc tālāk ceļi veda uz Vila Real. Pirmais iespaids bija ļoti patīkams, jo cilvēki bija ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. ESN prezidents sagaidīja katru jauno Erasmus studentu autoostā, un cik vien ātri bija iespējams, palīdzēja noorientēties pilsētā, nodrošināja ar nepieciešamo informāciju un sameklēja dzīvokli, no kura pavērās vienreizējs skats – kalnu ainava ar vēju ģeneratoriem.

Jau 40 min gājiens līdz universitātei neierastā karstumā septembrī un oktobra sākumā likās kā pārbaudījums. Kā arī Tras-os-Montes un Alto Douro universitātes teritorija kā maza pilsētiņa ar vairākām autobusu pieturām tās iekšpusē no sākuma likās nesaprotama – it īpaši, lai atrastu sev nepieciešamās fakultātes un mācību telpas. Bet ar atsaucīgā programmas koordinatora, citu fakultāšu darbinieku un vietējo portugāļu studentu palīdzību, šie jautājumi tika atrisināti ļoti ātri.

Tālāk jau viss ‘gāja kā pa sviestu’, ar katru dienu bruģētās ieliņas, mazie augļu veikaliņi un garais ceļš uz universitāti likās arvien ierastāks, arī jauniepazītie ne tikai Erasmus studenti, bet arī vietējie studenti bija kļuvuši tuvāki un atvērtāki. Lai studenti savā starpā kļūtu vairāk pazīstami, tika rīkoti dažādi pasākumi - lielāko nacionalitāšu pārstāvju ballītes, piemēram, spāņu, poļu un brazīļu. Pasākums par godu latviešiem netika rīkots, jo mēs bijām mazākumā – tikai divas. Ļoti netipiski Latvijai, te bija arī tādi pasākumi pirmā kursa studentiem, apmēram kā mums ierastās iesvētības, tikai tās viņiem notika vairākus mēnešus un beidzās ar grandiozu pasākumu nedēļas garumā.

Patīkami, ka atšķirībā no Latvijas, te bija iespēja vairāk pavadīt laika ārā, arī dažas nodarbības notika ārā, un arī labi, ka tā, jo ārā bija siltāks nekā iekštelpās. Novembrī un decembrī skolā nebija iespējams nosēdēt bez vējjakas un biezas šalles, jo Portugālē nav apkures. Bet tas lielisko iespaidu par šo zemi nemainīja!

 

Rūta Turlaja, Lauku inženieru fakultāte

Pievienots 09/04/2016