Satraukumam nav pamata, izmanto iespēju!
Pēdējās dienas Latvijā, protams, bija pilnas skriešanas, uztraukuma par pakošanos un braukšanu kopumā, taču līdz ar brīdi, kad nolaidos Trondheimā (3. lielākā pilsēta Norvēģijā) gandrīz viss satraukums bija prom, paskatoties apkārt uz burvīgo ainavu, sapratu – te nu dzīvošu turpmākos 4 ar pusi mēnešus. Tomēr neļaujiet vārdiem "3. lielākā pilsēta" jūs apmānīt. Lai arī pilsētas platība kopumā ir liela un centrs ir pietiekoši aktīvs, tā nešķiet pārblīvēta, var atrast jaukas dabiskas vietiņas un, protams, vienmēr ir iespējams aiziet līdz fjordam. Jāsaka gan, ka jābūt gatavam staigāt pa stāvajiem kalniem, taču tas ir tā vērts.
Pati skola ir moderni iekārtota, katrā auditorijā ir prožektors, normāla apskaņošanas sistēma un lielākoties ērti krēsli. Arī pasniedzēji ir jauki un cenšas palīdzēt cik vien iespējams, visi satiktie pasniedzēji gandrīz tekoši runāja angļu valodā. Universitātē ir plaša bibliotēka ar dažādiem pieejamajiem materiāliem, arī interneta resursiem, kurus pasniedzēji labprāt lieto. Ir arī nodrošinātas vietas mācībām: dažādas bibliotēku telpas vai atsevišķas mācību zāles, turklāt ātrs internets ir pieejams wireless veidā visā universitātes teritorijā.
Kā jau teicu, lai arī Trondheima neizskatās vizuāli liela un pārblīvēta, taču universitāte un dažādas organizācijas rūpējas par to, lai būtu pieejamas dažādas aktivitātes. Universitātei ir ļoti labi attīstīti sporta kompleksi, ņemot vērā to, ka norvēģi paši ir sportiski cilvēki, nopērkot semestra karti, ir iespējams iet uz dažādām nodarbībām, kas nu katram vairāk iet pie sirds: dažāda veida aerobika, trenažieru zāle, iekštelpu (kalnā) rāpšanās siena, bija pieejami arī tādi komandas sporta veidi kā futbols, basketbols, florbols u.c., kā arī dejošanas stundas (tās gan par atsevišķu cenu) vai arī dažādi interešu klubiņi, piemēram, sniega dēļotāji. Kultūras mīļotājiem iespējams dziedāt korī vai baudīt dažādus koncertus. Un pieminēšanas vērta ir "Studenter Samfundet", kas ir studentu organizācijas ēka, veidota kā labirints, kur notiek dažādi koncerti un ballītes praktiski visām gaumēm. Vēl viens norvēģiem tuvs izklaides veids, ir iet pārgājienos uz mazām būdiņām, bez elektrības un tekošā ūdens padeves, taču tas deva iespēju labāk iepazīt pārējos cilvēkus un radīja burvīgu sajūtu, kad no sākumā tukšās un aukstās būdiņas, vakarā bija pārvērtušās par labsirdīgām un draudzības pilnām mājiņām. Uz šādu pasākumu obligāti jāņem karte un kompass, taču iespējams izmantot arī GPS, man personīgi tas patika labāk, jo nebija jāuztraucas vai atradīsim būdiņu vai būs jāpaliek kaut kur pa ceļam (dažām grupām arī tā sanāca). Tāpat ir iespēja iet uz "Studenterhytta" un paēst gardas pankūkas pa sestdienām vai vienkārši ieiet pirtiņā. Par cik šīs divas lietas (pārgājieni un Studenterhytta) ir domātas tieši studentiem, tad arī izmaksas ir salīdzinoši nelielas. Izklaides un ārpusskolas nodarbības iespējas Trondheimā tiešām ir plašas.
Sadzīve, protams, ir dārga, kā nekā viena no dārgākajām valstīm pasaulē, taču kaut kā izdzīvot var. Jāņem vērā, ja grib ceļot pa Norvēģiju, tad esot studentam, tas ir daudz izdevīgāk, bet vienalga dārgi. Autobusu satiksme ir diezgan pieņemama, kājām visu izstaigāt nav pārāk reāli (tomēr arī tas ir atkarīgs no tā, kur dzīvo un kurā skolas ēkā jāmācās). Daudzi studenti nopērk lietotus velosipēdus un pārvietojas ar tiem, tomēr Trondheimā samērā bieži līst, tādēļ jāņem lietussargs vai lietusmētelis, vai kāds cits ūdensnecaurlaidīgs apģērbs. Tomēr vismaz laikā, kad pati biju tur, nevarētu sūdzēties par to, ka daudz lītu. Ziemas periodā ceļi ir diezgan slideni, tādēļ arī jāņem piemēroti apavi. Praktiski visi norvēģi runā angļu valodā, tādēļ ar valodu nav nekādu problēmu, vienmēr var jebkuram garāmgājējam pajautāt kaut ko angliski un tas spēs atbildēt vismaz vienkāršiem vārdiem un teikumiem. Par dzīvošanas vietu visbiežāk atbild "SiT", kuri arī piedāvā dažādas iespējas, man paveicās dzīvot kojveidīgā, lielā ēkā "Persaunet" tikai ar Erasmus studentiem un tā bija burvīga pieredze: daudz un dažādi cilvēki no visas Eiropas zem viena jumta.
Kopumā varētu teikt, ka norvēģi un latvieši ir diezgan līdzīgi pēc mentalitātes. Norvēģi paši vienmēr teikuši, ka esot ļoti kautrīgi līdz brīdim, kad iedzer. Tomēr nevarētu teikt, ka norvēģi likās īpaši kautrīgi, protams, visticamāk neredzēs kā norvēģis uzsāk sarunu autobusā vai tamlīdzīgi, tomēr viņi ir ļoti atsaucīgi un labsirdīgi cilvēki, ar kuriem prieks atrasties kopā. Ja nepieciešama kāda palīdzība atrast ceļu vai ko citu, pajautājot kādam uzreiz saņem pretī smaidošu seju un cilvēks noteikti centīsies tev parādīt, kur kas atrodas.
Runājot par ceļošanas iespējām un ievērojamiem objektiem, pati gan neesmu nekur daudz ceļojusi apkārt, taču draugi ceļoja uz tādām vietām kā Lofoten, Tromsø, Trollheim u.c.
Jebkurā gadījumā šī ir tiešām burvīga vieta, kur es pavisam noteikti ieteiktu aizbraukt!
Liene Mežinska, Sociālo Zinātņu fakultāte
