Saulainā Norvēģija
ERASMUS apmaiņas studijās devos uz Eiropas Ziemeļiem, Norvēģiju. Vienu mācību semestri mācījos Agderas universitātē, kura atrodas vienā no vissaulainākajām pilsētām Norvēģijā – Kristiansandā. Paši norvēģi šo Agderas reģionu dēvē par Norvēģijas siltajām zemēm, jo laika apstākļi Kristiansandā, kura atrodas Norvēģijas pašos dienvidos, krasi atšķiras no pārējās Norvēģijas. Dodoties uz turieni biju lasījusi, ka Norvēģijā laika apstākļi lielākoties ir lietaini, pati Norvēģija drēgna un auksta. Nu ko – dzīvojot tur pilnībā tika lauzts šis priekšstats. Augusts un septembris bija saulains, netipiski silts. Rudens bija ļoti līdzīgs Latvijas rudenim. Siltās jakas gan noderēja ziemai tuvojoties, kaut gan sniegs Kristiansandā bija vien dažas dienas, ko nevarētu teikt par Ziemeļnorvēģiju. Kalnu reģionos un ziemeļos sniegs jau bija oktobra vidū.
Pašas mācības un mācību process būtiski neatšķīrās no manas universitātes. Vienas nodarbības ilgums bija 45 minūtes, slodze atkarīga no tā, cik kredītpunktus vēlies iegūt. Pati apguvu priekšmetus 30 KP apmērā, visi apgūstamie priekšmeti bija pielīdzināti priekšmetiem Latvijas augstskolā. Bija gan lekcijas, gan praktiskās nodarbības. Viens no interesantākajiem priekšmetiem bija uzņēmējdarbība. Visa semestra garumā grupai cilvēku bija jāizdomā oriģināla biznesa ideja un jāuzraksta biznesa plāns un pusgada beigās tas jāprezentē žūrijai, kuras sastāvā bija uzņēmēji, attīstības fondu darbinieki. Viņi neskopojās ne ar kritiku, ne ar padomiem, ne arī ar uzslavu. Esmu priecīga, ka mana komanda ieguva trešo vietu, bet izveidotā ideja jau tiks realizēta šogad. Semestra beigās visiem bija jākārto eksāmens. Nebija iespējas iegūt "automātus", jo kontroldarbu vai ieskaišu gada laikā nebija, līdz ar to pašai nācās kontrolēt mācību gaitu, lai neiekavētu mācības un paspētu visu izdarīt laikā. Gala vērtējumu noteica tikai eksāmens, kur labākais vērtējums ir A, vissliktākais – E. Eksāmenu uzraudzīja ļoti stingra komisija. Nebija pieļaujama nekāda krāpšanās vai špikošanas – par tādiem pārmetumiem var izslēgt no skolas. Ja mācību process būtiski neatšķīrās, tad mācību vide gan! Pirmkārt, jau pati universitāte. Agderas universitātei ir divas filiāles. Viena atrodas Krstiansandā un otra – Grimstadā. Visas fakultātes atrodas vienā teritorijā, kura kopumā aizņem nozīmīgu pilsētas daļu. Universitāte un mācību telpas ir atvērtas cauru diennakti. Naktī tajā var iekļūt ar studentu identifikācijas karti, kura ir katram studentam. Tā darbojas ne tikai kā identifikācijas karte, bet arī karte, lai pats varētu izmantot dažādus skolā piedāvātos pakalpojumus – kopēšanu, printēšanu, izņemtu grāmatas, filmas vai mūzikas diskus bibliotēkā. Universitātē un tās teritorijā atrodas ne tikai ar mācībā saistītas iestādes (bibliotēka, mācību istabas, datorklases), bet arī ar izklaidi – klubs, sporta centrs.
Lasītava, bibliotēka un grupu tikšanās kabinets jeb vienkārši vietas, kur var doties mācīties, ja nevar koncentrēties kopmītnēs. Sesijas laikā bija pārpildītas. Šajā universitātē katram studentam neizdod noteiktu mācību literatūru. Katram par to ir jāparūpējas pašam, jo bibliotēkā ir tikai daži grāmatu eksemplāri. Bet studentu ir krietni vairāk. Vienas grāmatas cena ir sākot no 30 Ls. Lai ietaupītu naudu, svarīgākās nodaļas un rakstus kopēju, jo kopēšanas izmaksas bija tādas pašas kā Latvijā – aptuveni 4 santīmi par lappusi. Praktiskajās nodarbības lielākoties bija darbs grupas. Šādi izskatās grupu tikšanās vieta. Tādi mazi kabinetiņi universitātē ir katrā ēkā. Dažos ir ne tikai tāfeles, bet arī televizori, DVD. Mācoties droši varēja atstāt savu datoru un citas vērtīgas lietas un doties pusdienās. Nevajadzēja uztraukties, ka tas varētu "pazust", kaut gan šajos kabinetos var tikt jebkurš students. Interesanti, ka vērtīgu aparatūru (profesionālas spoguļkameras, videokameras, statīvus, mūzikas centrus) studenti varēja aizņemties gluži kā grāmatas. Tāpat varēja rezervēt auditorijas, lai organizētu kino vakarus.
Speciāli ārzemju studentiem ir izveidota pašpārvalde, kurā darbojās ļoti aktīvi, atsaucīgi norvēģu studenti. Jau pirms ierašanās mēs, 150 ārzemju studenti, bijām sadalīti 13 grupās. Katrā grupā bija vismaz 3 norvēģu studenti, kuri, mums atbraucot, sagaidīja, aizveda līdz kopmītnēm un palīdzēja kā vien varēja dažādos neskaidros jautājumos un problēmās ne tikai pirms ierašanās, bet arī turpmākā pusgada laikā. To pašu var teikt par pasniedzējiem – viņu acīs var redzēt, ka viņi savu darbu dara ar patiku, vienmēr gatavi palīdzēt, paskaidrot un dot padomu.
Tā pati pašpārvalde organizēja dažādus pasākumus – iepazīšanās pasākumus, tematiskās ballītes (piemēram, sliktas gaumes ballīti, kur visiem bija jāierodas smieklīgos apģērbos), ekskursijas (ne tikai pa Kristiansandu, bet arī dažādus izbraukumus uz citām pilsētām un slavenākajiem apskates objektiem). Pirms katra pasākuma vienmēr jautāja, ko tieši mēs vēlamies un centās salāgot vēlmes ar iespējām. Vienmēr rūpējās, lai viss pēc pasākumiem būtu sakārtots. Šādi pasākumi notika gandrīz katru nedēļu. Šī pusgada laikā bija daudz pārgājienu, pikniku, pasēdēšanu, tikšanos, ākstīšanos, smiešanos...
Plašas iespējas ir arī sporta aktivitāšu jomā. Darbojās sporta centrs, kurā bija iespējams nodarboties gandrīz ar visiem sporta veidiem. Tiesa, tas bija maksas pakalpojums. Mēneša abonements maksāja 45 Ls. Toties par šo summu varēja apmeklēt visu, ko vien vēlējies. Sākot ar komandu sporta veidiem (volejbols, basketbols), beidzot ar aerobiku, peldēšanu, sporta zāli, klinšu kāpšanu un vēl daudziem citiem sporta veidiem.
Dzīvoju kopmītnēs, kuras nodrošina skola. Tās, protams, nevar salīdzināt ar Latvijas kopmītnēm. Katram studentam ir sava istaba. Tualete, dušas telpa un virtuve bija jādala ar vēl kādu. Istabas izremontētas, bija visa nepieciešamā sadzīves tehnika (ledusskapis, plīts) un mēbeles. Vienīgi visi trauki, gultas veļa bija jāiegādājas pašam.
Protams, arī mēneša īres maksa ir nesalīdzināma. Vispār Norvēģijā viss ir salīdzinoši vismaz divas reizes dārgāks nekā Latvijā. Piemēram, īres maksa svārstījās no 200 – 300 Ls robežās(atkarībā, kurās kopmītnēs dzīvo). Arī sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ļoti augstas. Aizbraukt līdz pilsētas otram galam maksā apmēram 3 Ls vienā virzienā. Ejot izklaidēties uz pilsētu, alus vai vīna glāze maksā 5 – 7Ls. Ja vēlies vakariņot kādā kafejnīcā vai restorānā jārēķinās vismaz ar 10 Ls. Līdzīga situācija ir arī veikalos. Piens maksāja 1.30 Ls, šokolādes batoniņš 1,4 Ls, kilograms kartupeļu 1 Ls, gaļa – vēl dārgāka. Ļoti palīdzēja radi un draugi, kuri, apciemojot mani veda līdzi gardumus no Latvijas. Studentu vidū iecienītas bija "lielās" vakariņas, kad sanāk apmēram 10 studenti no dažādām valstīm, lai padalītos kulinārijas noslēpumos. Bija arī tādi vakari, kad kāds uzņēmās gatavot 30 studentu kompānijai.
Agderas universitātē 2011. gada rudens semestrī bijām 8 latvietes – 4 no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, 4 – no Ventspils augstskolas. Katrai valstij tika dota iespēja ar sevi iepazīstināt. Šī bilde tapa pēc Latvijas valsts prezentācijas. Pa labi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekskluzīvākās fakultātes meitenes. No kreisās – Olga, Sabīne, Marianna un Linda.
Ja vien ir iespēja noteikti vajag izmantot iespēju ceļot. Tas ir vienkārši neaprakstāmi. Kalni, fjordi, upes, pilsētas... Atzīšos, ka teicu "JĀ!" vairākiem izbraucieniem. Daba ir skaista, dažāda. Braucot pa Norvēģiju var nogurt no skaistuma. Jā, tiešām – nogurt! Ļoti iepriecināja tas, ka studentiem tika piedāvātas bezmaksas ekskursijas, izbraucieni un koncerti. Tā es varēju iepazīt Kristiansandas zooloģisko dārzu, ūdens atrakciju parku, pabraukāties ar tūristu vilcieniņu, doties ar kuģi uz Dāniju, apskatīt Grimstadu un Ibsena muzeju un vēl daudz ko citu nesamaksājot ne kronas.
Man bija vēlēšanās redzēt arī ko vairāk, tāpēc devos apskatīt arī citas pilsētas – Stavangeru, Bergenu, kā arī populārākos pārgājienu galamērķus – Kjeragu, Preikestolenu, Troļļa mēli. Kā arī izbaudīju galvu reibinošu vizināšanos pa serpentīniem. Tiesa, arī ceļošana ir salīdzinoši dārgāka nekā citur Eiropā.
Esmu ļoti priecīga par šo iespēju pusgadu mācīties Agderas universitātē. Varu droši apgalvot, ka tas nebija velti izniekots laiks. Gluži pretēji. Apgūti interesanti priekšmeti, uzlabotas angļu valodas zināšanas, iepazītas dažādas kultūras, jauni draugi un paziņas ārvalstīs – tā ir tikai daļa, ko esmu tur ieguvusi. Iesaku visiem studentiem uzdrīkstēties, nebaidīties, riskēt un pieteikties – nenožēlosiet. Esmu lielu pateicību parādā visiem, kas man deva šo iespēju un palīdzēja – LLU ekonomikas fakultātei un ārlietu daļai, Agderas universitātei un, protams, arī ģimenei un draugiem.
Linda Ieleja, Ekonomikas Fakultāte
