Pārlekt uz galveno saturu

Studijas Groningenas universitātē (University of Groningen), Nīderlandē

Studiju joma – zemes ierīcība

Erasmus+

Erasmus programmā es devos uz Nīderlandi Groningenas universitāti. Universitāte šogad iekļuva 100 labāko pasaules universitāšu sarakstā, kā arī 2014. gada 14.jūnijā svinēja 400 gadu jubileju. Pašas studijas uzsāku 2013.gada 26.augustā ar sagaidīšanas ceremoniju organizētu speciāli ārvalstu studentiem, kam sekoja Erasmus studentu nedēļa.

Nīderlandē studiju semestri ir sadalīti blokos (1a;2a;1b;2b), kā rezultātā studentam nav vienā laikā jāapgūst vairāk kā 3 studiju kursi, kas atļauj koncentrēties uz konkrēto studiju kursu vairāk, ko es uzskatu par nelielu plusu, bet ir jāatceras tas, ka kursa projektu rakstīšanu nevar atstāt uz pēdējo brīdi. Galvenā atšķirība, kuru pamanīju starp Latviju un Nīderlandi ir tā, ka studiju kursa apguves laikā nav pārbaudes darbu, bet vienīgais - bloka vidū var būt "midterm" eksāmens, kurš sastāda daļu no gala atzīmes. Kursa projektiem ļoti liela vērtība ir akadēmiskajiem literatūras avotiem, kā arī darbi tiek pārbaudīti ar speciāli izstrādātu programmu, un no interneta kopētais nedrīkst pārsniegt 5% no darba apjoma. Ļoti liels prieks bija par apjomīgo studiju kursu "Spatial Planning and Spatial Policies", kas bija izveidots tieši ārvalstu studentiem manis izvēlētajā fakultātē, kura laikā piedalījāmies pasniedzēja 6 organizētajās mācību ekskursijās. Par ekskursijām bija kopsummā jāmaksā 100 eiro, bet tajās bija iekļauti visi transporta izdevumi un atsevišķās ekskursijās - arī vakariņas. Šīs ekskursijas jau pašā sākumā ļāva labāk iepazīt valsti un tās kultūru.

Universitātei pieder daudzas ēkas, no kurām galvenā atrodas pilsētas centrā, blakus tai atrodas arī universitātes bibliotēka, kas bija izvietota piecos stāvos ar kafejnīcu un balkonu jumta stāvā. Vērts pieminēt ir to, ka katrs saņēma universitātes studentu karti, uz kuru varēja pārskaitīt naudu, lai varētu norēķināties par bibliotēkā izdrukātajiem mācību materiāliem, maksājot par vienu lapu vienu centu. Bija iespēja ar karti iegādāties karstos dzērienus no kafijas automātiem, kas maksāja 40 centus. Es personīgi šo karti izmantoju arī ieejai sporta klubā. Tāpēc nebija nepieciešamība nēsāt līdzi makā daudz un dažādas kartes, kas atviegloja savā mērā dzīvi. Universitātei bija noslēgts līgums arī ar sporta klubu ACLO, kas atradās pilsētas ziemeļu daļā citā universitātes kompleksā. ACLO piedāvāja aptuveni 80 dažādas sporta aktivitātes ikvienam. Es no šī kluba izmantoju tikai svaru zāli, jo pirms tam pats arī trenējos Latvijā svaru zālē. Gadā man par zāli sanāca samaksāt aptuveni 120 eiro, kas ir daudz lētāk, nekā Latvijā.

Dzīvoju gandrīz pašā pilsētas centrā mazā studentu mājā, aptuveni ar 50 citiem ārvalstu studentiem. Dzīvošanu piedāvāja ar universitāti nesaistīta, neatkarīga kompānija "Housing Office", bet jāatzīst, ka dzīvošana - salīdzinājumā it īpaši ar Latviju - ir ļoti dārga, par ko arī tika iztērēta gandrīz puse stipendijas. Pirms braukšanas "Housing Office" prasīja jau samaksāt 275 eiro par dzīvesvietas noorganizēšanu un 375 eiro depozīta naudu, bet par dalīto istabu nācās pēc tam mēnesī maksāt 284 eiro, kas bija pats lētākais piedāvājums.

Īre citās "Housing Office" piedāvātajās studentu mājās varēja būt līdz pat 380 eiro, kā arī bija viens unikāls piedāvājums - dzīvot uz laivas, kas ir izbūvēta kā viesnīca, bet, protams, īres maksa bija gandrīz 700 eiro mēnesī. Es uzskatu, ka man ļoti paveicās ar savu dzīvesvietu, jo es nokļuvu istabā, kas pa vidu bija nodalīta ar sienu, tādejādi neradīja sajūtu, ka dali istabu ar kādu, kā arī virtuvi vajadzēja dalīt tikai ar 4 cilvēkiem. Tā ir lielākā priekšrocība mazām studentu mājām, jo, ja vēlies dzīvoti viens pats savā istabā un lielākā studentu mājā, tad ir jārēķinās, ka virtuvi vajadzēs dalīt ar vēl vismaz 20 cilvēkiem. Visās šajās studentu mājās dzīvo tikai ārvalstu studenti, un katrai mājai ir arī studentu vecākais, lielākajās mājās tādi būs vairāki.

Groningenas pilsētā 75% iedzīvotāji pārvietojas ar velosipēdiem, visas ielas ir izbūvētas, tā lai ar velosipēdu varētu pārvietoties pēc iespējas ātrāk un vienkāršāk. Labs piemērs ir tas, ka pilsētas centrs ir sadalīts četrās daļās, bet ar automašīnu nav caurbraucams, kas padara centru daudz drošāku gājējiem un riteņbraucējiem. Pilsētā ir iespēja pārvietoties arī ar sabiedrisko transportu, bet viens brauciens maksā 2 eiro. Iedzīvotāji pārsvarā izmanto dzelzceļa pakalpojumus (vilcienus), lai nokļūtu citā pilsētā, par vienu braucienu maksājot ~25 eiro. Bija iespēja iegādāties arī grupas biļeti, kas ceļošanu padarīja krietni lētāku, bet diemžēl grupas biļete no studiju gada beigām tikšot atcelta.

Izklaides iespējas Groningenā ir plašas, jo pilsētā atrodas aptuveni 150 bāri, kā arī pašā centrā ir lielākais bāru komplekss Eiropā "Drie Gezusters", kas latviešu valodā nozīmē trīs māsas. Šis bārs bija populārs arī tāpēc, ka gandrīz katru nedēļu rīkoja pasākumus ārvalstu studentiem. Viens no svarīgākajiem pasākumiem Nīderlandē ir karaļa diena, kurā visi iedzīvotāji tērpjas oranžas krāsas apģērbos - tradīcija kopš 18. gadsimta, par godu karalim Viljamam I, kurš tika dēvēts par oranžo karali. Pateicoties tam, ka šogad Brazīlijā notiek Pasaules kauss futbolā, man arī bija iespēja skatīties spēles "Drie Gezusters" ar jaunajiem ārvalstu draugiem, kuri atbalstīja savu valstu komandas, kas manā uztverē ir ļoti liels piedzīvojums, it īpaši apbrīnojamā Nīderlandes uzvara pār Spānijas komandu. Redzēt pārsimts cilvēkus ar valsts karogiem oranžās drēbēs gan bārā, gan ārpusē bija kaut kas neaizmirstams.

Nobeigumā es gribu piebilst, ja kāds vēl šaubas doties Erasmus vai kādā citā apmaiņas programmā, varu uzreiz teikt, ka nav ne no kā jābaidās, vajag vienkārši braukt, jo varu garantēt, ka tas būs jūsu labākais piedzīvotais laiks mūžā. Es izvēlējos braukt studēt uz Nīderlandi, jo zināju, ka uz šo valsti brauc cilvēki no visām iespējamajām pasaules valstīm. Man izdevās satikt cilvēkus no tādām valstīm, kuras es pat nezināju, ka eksistē. Tā ir neaizmirstama pieredze. Nevajag baidīties par savām valodas zināšanām, un Nīderlandē gandrīz visi, arī vietējie zina angļu valodu. Vēl varu piebilst, ka es dzīvoju Jelgavā un arī mācos šeit, tā kā man nebija vajadzība dzīvot kopmītnēs, aizbraucot uz Groningenu es iemācījos gatavot ēst, ne tikai latviešu ēdienus, bet arī citu valstu, jo mēs rīkojām internacionālās vakariņas. Noteikti manā uztverē galvenais ir jauniegūtie draugi, jo man jau otrajā semestrī izdevās aizbraukt un paviesoties Portugālē, pateicoties draugiem, ar kuriem dzīvoju kopā pirmajā semestrī, tā kā, ja patiešām kāds vēl šaubās vai braukt - varu pateikt, sāciet jau rakstīt motivācijas vēstuli šodien.

Undis Neilands

2013./2014. studiju gads

Pievienots 09/04/2016