Vizīte uz Algarves universitāti, Portugālē

Mēs, divas kolēģes no LLU Fundamentālās bibliotēkas, piedalījāmies Erasmus programmas ietvaros organizētajā darbinieku nedēļā bibliotekāriem, kuru rīkoja Algarves Universitātes bibliotēka Portugālē. Jau iepriekš, sarakstoties ar Algarves Universitātes bibliotēkas pārstāvi, noskaidrojām, ka darbinieku nedēļa bibliotekāriem ir labi saplānota, ietverot gan plašu profesionālo jautājumu loku, gan interesantu kultūras programmu, tāpēc saņēmušas visus nepieciešamos apstiprinājumus, ar prieku gatavojāmies komandējumam.

Algarves Universitātes bibliotēkas pārstāvji prezentēja Algarves reģionu, Algarves Universitāti, kā arī iepazīstināja ar Algarves Universitātes bibliotēkas struktūru, misiju, darba jomām.

Algarves Universitātes bibliotēkas rīkotajā darbinieku nedēļa bibliotekāriem bez mums piedalījās vēl četri bibliotekāri no divām Spānijas augstskolu bibliotēkām – Huelvas Universitātes un Estramadūras Universitātes bibliotēkām. Tādēļ mums bija iespēja gūt priekšstatu arī par šo bibliotēku darbu, kā arī iepazīstināt kolēģus ar mūsu bibliotēku un savu profesionālās darbības jomu. Jāmin, ka no četriem spāņu kolēģiem, divi bija vīrieši, kas nav pārāk raksturīgs mūsu zemē. Arī Portugālē satikām bibliotekārus – vīriešus.

Valdīja koleģiāla, ieinteresēta un draudzīga atmosfēra. Tikšanos nedaudz apgrūtināja tas, ka, lai gan profesionālās nedēļas darba valoda bija angļu valoda, spāņu kolēģi to īpaši labi nepārzināja, bet tas netraucēja apmainīties ar profesionālo informāciju, kā arī jāpateicas mūsu portugāļu kolēģiem, kuri pārtulkoja angļu vai spāņu valodā.

Abas universitātes bibliotēkas (Campus of Gambelas Library, Campus of Penha Library), kurās noritēja mūsu tikšanās, bija nesen celtas bibliotēku vajadzībām, piesaistot Eiropas finansējumu. Mēs apmeklējām lasītavas, darba telpas, krātuves. Kā jau tas ir raksturīgi mūsdienu bibliotēkām, bibliotēkās bija plaši brīvpieejas fondi, vairākas lasītavas, telpas grupu darbam. Speciāli bibliotēku vajadzībām projektētas telpas atļauj plašāk izmantot dažādas jaunās tehnoloģijas, kas atvieglo bibliotēku darbu. Mūsu bibliotēkā daudzus uzlabojumus traucē ieviest ne tikai finansējuma trūkums, bet arī tas, ka tā izvietota 18.gs. celtā pilī.

Mēs guvām priekšstatu par dažādām Algarves Universitātes bibliotēkas darba jomām- komplektēšanas menedžmentu, kataloģizēšanu, datu bāzēm, online pakalpojumiem, ropezitāriju. Interesanti atzīmēt, ka Algarves Universitātes bibliotēka aktīvi piedalās gan universitātes rīkotajos kultūras pasākumos, gan veido literatūras un mākslas izstādes. Tiek domāts par potenciālo bibliotēkas lietotāju piesaistīšanu.

Arī mūsu kolēģi cik iespējams, cenšas izmantot bezmaksas resursus. Kolēģi iepazīstināja arī ar datu bāzu iegādes politiku.

Pozitīvi vērtējams, ka kolēģu prezentācijas saņēmām līdzi diskā, tās vēl ir jāpārskata, tomēr jau tagad ir pāris idejas, kuras varētu īstenot arī mūsu apstākļos.

No mūsu kolēģu stāstījuma sapratām, ka arī portugāļi izjūt ekonomisko krīzi, iedzīvotāji izbrauc no valsts darba meklējumos, samazinās studējošo skaits. Spānijā turpretī palielinās studējošo skaits, jo cilvēkiem ir radusies nepieciešamība apgūt otru profesiju.

Mums tika piedāvāta interesanta kultūras programma. Apmeklējām romiešu drupas Milneu, Faro vecpilsētu. Gidu stāstījums bija interesants, varēja redzēt, ka tie ir speciālisti, kuri labi pārzina savu jomu. Jāpiemin, ka Portugāle ir tūrismam ļoti draudzīga valsts.

Faro likās mierīga kūrorta pilsēta ar savu nesteidzīgo šarmu, baltajām ēkām. Bijām noīrējušas lētu viesnīcu pilsētas centrā, dzīvojām katra savā istabā un brokastīm vai vakariņām izmantojām nelielo terasi. Dažu minūšu attālumā no mums atradās Faro vecpilsēta, kuru ieskāva mūris, dodoties baudīt rīta kafiju iemīļotajā kafejnīcā, gājām garām tūrisma ceļvežos ieteiktām baznīcām. Baznīcas torņa zvans mūs modināja no rītiem. Kā jau minēju, dzīvojām pilētas centrā, apkārt bija daudz kafejnīcu, kuras bija atvērtas līdz diviem naktī. Varbūt arī tādēļ daža nakts likās visai trokšņaina.

Universitātes ēkas atradās attālāk no centra, katru dienu braucām ar satiksmes autobusu, biļete maksāja Eur 2,22. Mūsu portugāļu kolēģi gan nevērtēja sabiedrisko transportu kā īpaši uzticamu un brauca ar savām mašīnām. Autobusos bija gaisa kondicionieri, kuri noteikti ir ļoti noderīgi, ja gaisa temperatūra sasniedz + 30° vai +40° C. Bija maija beigas, bet laika apstākļi mūsu uzturēšanās laikā bija labvēlīgi vēsumu mīlošām ceļotājām no ziemeļiem - +19° C, +24° C. Ziedēja dažādi, mūsu uztverē eksotiski koki un krūmi, arī mūsu rudens puķes – gladiolas. Redzējām apelsīnu un citronu kokus ar augļiem. Sagādājām sev garšīgas brokastu vai vakariņu maltītes, nopērkot veikalā nogatavojušās melones, citus augļus, sieru, vītinātu gaļu.

Algarves Universitātes bibliotēka mums piedāvāja vairākas pusdienas, kā arī vienas vakariņas restorānā. Pusdienas bija nesteidzīgas, ar sarunām un savstarpēju iepazīšanos, kā arī varējām tuvāk iepazīt portugāļu virtuvi. Kā izrādījās, arī ikdienā pusdienas mūsu kolēģiem ilgst kādas divas stundas.

Draudzīgās vakariņas noritēja restorānā Taska, kurš atradās ļoti tuvu mūsu viesnīcai. Šis restorāns, kā apmeklēšanas vērts, bija ieteikts arī sociālajos tīklos. Kā jau valsts pie okeāna, portugāļi ir iecienījuši zivis un citas jūras veltes. Arī deserti bija ļoti garšīgi. Restorānu Taska apmeklējām vienu vakaru divas vien un pasūtījām nacionālo ēdienu Cataplana – sautētus dārzeņus kopā ar jūras veltēm. Ēdiens izskatījās un garšoja lieliski, tikai diviem cilvēkiem paredzētā porcija būtu pietikusi arī četriem, diemžēl nevarējām pievarēt, jo arī no gardajiem desertiem nevēlējāmies atteikties.

Lidojot uz Portugāli, vispirms ieradāmies Porto, kur pavadījām pāris dienu, tad devāmies uz dienvidiem uz mūsu mērķi – Faro. Jau ierodoties Porto, izjutām, ka Portugāle ir draudzīga tūristiem, pilsētas karti saņēmām jau lidostā. Arī vietējie iedzīvotāji centās palīdzēt, ja ko nevarējām atrast. Jau Porto ievērojām tādu portugāļu virtuves īpatnību, ka viņi daudz savos ēdienos lieto maizi. Nogaršojām arī vinho verde, jeb zaļo vīnu, kas ir atspirdzinošs, nedārgs baltvīns. Tomēr Porto mūsu uzmanību vairāk saistīja Duoru upes otrā krasta pusē Villa Nova de Gaia izvietotās portvīna darītavu noliktavas. Apmeklējām Taylor’s un Kroft portvīna darītavu, kur devāmies interesantās ekskursijās, redzējām milzīgās portvīna mucas, klausījāmies stāstījumu un degustējām portvīnu. Taylor’s apmeklētāji var paviesoties skaistā dārzā, kā arī no terases baudīt lielisku Porto skatu.

Krāsainās namu fasādes, flīzes uz ēku sienām, izžautā veļa, pilsētas kalnainais reljefs, tilti pār Duoru upi, gleznainais Ribeiras rajons ar suvenīru tirgotavām veido savdabīgu pilsētas tēlu. Brīžam likās, ka veļa tiek izžauta speciāli kolorīta uzturēšanai.

No Faro ar sabiedrisko autobusu devāmies uz kūrorta pilsētu Lagos, kur izbaudījām laivas braucienu gar skaisto piekrasti un klintīm. Priecājamies, ka redzējām gan Portugāles ziemeļos Porto, gan Portugāles dienvidus, tomēr tas bija tikai ieskats, lai saprastu, ka uz šo valsti ir jābrauc arī kā tūristam.

Sarmīte Linde, Gunta Trana