Pārlekt uz galveno saturu

Rakstīju stāstu "Manu panākumu stāsts Somijā"

Ar pirmās nedēļumas garlaicīgo dienu iespaidā tapušās foto sesijas "Ar apelsīnu" beigšanu un grāmatas "Why Finland?" pēdējās lappuses aizvēršanu es sāku rakstīt pati savu grāmatu "Manu panākumu stāsts Somijā", nemaz nenojaušot, cik aizraujošs, krāsains un notikiem bagāts tas būs.

Erasmus+Es savus 3 studiju mēnešus Somijā izbaudīju maksimāli, bija savs laiks mācībām un savs - atpūtai jeb Somijas dzīves izzināšanai.

Jau pirmajā nedēļā iepazīstoties ar studiju priekšmetiem un gaidāmo mācību procesu, pārņēma neliels izbīlis, jo sapratu, ka joki mazi - lai nokārtotu visus priekšmetus un mājās atgrieztos ar nepieciešamo kredītpunktu skaitu, būs daudz un cītīgi jāstrādā. Pēc vairāku sarežģītu un biezu grāmatu izlasīšanas, daudzu patstāvīgo un grupu darbu izstrādāšanas un prezentēšanas, kā arī lekciju apzinīgas apmeklēšanas, visus eksāmenus veiksmīgi izdevās nokārtot un arī savākt vajadzīgos kredītpunktus. Tieši tas uz to mirkli bija arī pats svarīgākais mērķis. Bet šobrīd varu gan droši apgalvot, ka kredītpunkti ir mazākais, ko esmu ieguvusi, jo tieši iegūtās zināšanas ir pašas svarīgākās. Nekad nedomāju, ka tur iemācīto atcerēšos skaidri tik ilgu laiku, kā arī to varēšu izmantot ne tikai savās studijās maģistrantūrā, bet arī pielietot dzīvē. Tās zināšanas, kuras tur guvu, patiesi ir zelta vērtas.

Piedalīties Erasmus programmā bija vērts ne tikai iegūto zināšanu dēļ, bet gan arī lai attīstītu savas prasmes veidot labas attiecības ar citu tautu pārstāvjiem, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi. Lai arī universitātē katru dienu nācās saskarties ar citiem Erasmus studentiem no dažādām valstīm, veiksmīgāka un savstarpēji vieglāka komunikācija tomēr izveidojās ar vietējiem iedzīvotājiem - somiem. Varu teikt, ka uzzināju patiesi daudz ko jaunu par somiem kā cilvēkiem, kā arī iepazinu viņu kultūru, dzīves vērtības un dzīves stilu. Uzskatu, ka ar viņiem bija vieglāk veidot saskarsmi, jo patiesībā latviešiem un somiem ir daudz kopīgu rakstura iezīmju.

Pirmajās dienās ne es, ne arī citi studenti no Latvijas nesaprata ne vārdu somu valodā, tādēļ arī gadījās dažādi pārpratumi un kuriozi. Viens no jautrākiem bija pīrāga cepšana par godu Valentīna dienai. Pīrāgs izcepās izskatīgs un kārdinošs, tikai diemžēl sagriezt to varēja ar grūtībām, bet iekosties tajā nebija vispār iespējams. Skaistā bilde ar kēksu uz miltu pakas bija ļoti maldinoša cilvēkiem, kuri nesaprot ne vārda no somu valodas un nevar izlasīt, ka tie ir vienkārši milti, ne īpaši domāti pīrāga cepšanai.

Bet pēc somu valodas lekcijām jau bija patīkami apzināties, ka, klausoties cilvēkus sarunājamies, kaut ko jau nedaudz var saprast. Daudz palīdzēja arī kontaktēšanās ar pašiem somiem, jo ikreiz varēja apgūt kādu jaunu vārdu.

Priecē fakts, ka ne tikai man ir interese par somu valodu, bet, kā izrādījās, arī somiem ir interese par latviešu valodu. Vairākas reizes nācās piedzīvot gadījumus, kad cilvēki nāca klāt veikalā vai kafejnīcā un jautāja, no kurienes mēs esam, jo nevarot saprast, kādā valodā runājam.

Pateicoties kāda vecāka kunga interesei par mūsu valodu, es kopā ar savu studiju biedru Raivi nonācām pat vietējā pilsētas avīzē.

Pasākumi, kurus Laurea studentiem rīkoja studentu organizācija Laureamko, pavēra man iespēju ieraudzīt cik Somija ir plaša un dažāda. Viens ir straujā Helsinku dzīve, bet pavisam kas cits - klusā, neskartas dabas ieskautā Lapzeme, ar pavisam savādāku dzīves ritmu un paražām.

Lai arī ir pagājis jau vairāk kā gads kopš mans studiju periods tur ir beidzies, atmiņas par to laiku ir joprojām dzīvas un ļoti spilgtas. Pēc atgriešanās atpakaļ Latvijā, esmu vairākas reizes braukusi uz turieni atpakaļ, lai apciemot savus draugus un vienkārši tur atkal pabūtu.

Erasmus periods patiesi iezīmējas ar spilgtām un neaizmirstamām lappusēm, bet ar tām mans panākumu stāsts vis nebeidzas. Es turpināšu rakstīt jaunu nodaļu, jo savas gaitas Somijā turpināšu kā brīvprātīgā citā ES programmā - Eiropas Brīvprātīgo darbā (EVS).

Ar šīm lappusēm ir par maz, lai aprakstītu visu piedzīvoto un iegūto, tādēļ bildes parādīs kaut ko vairāk krāsās.

Piedalīšanās Erasmus programmā man ir devusi:

  • Patstāvību
  • Jaunas zināšanas
  • Lielāku pārliecību par sevi
  • Jaunus draugus
  • Neaizmirstamas atmiņas
  • Starpkultūru pieredzi

 

Ieva Silineviča, Sociālo zinātņu fakultāte, ERASMUS 20 gadu jubilejas konferences konkursa "Erasmus panākumu stāsts" galvenās balvas ieguvēja

Pievienots 10/04/2016