Pārlekt uz galveno saturu

Somija audzina patriotismu

Viena no zemāk korumpētajām valstīm pasaulē, apbrīnojami nosvērta sabiedrība un izcīnīta vēsturiska uzvara Ziemas karā bija trīs galvenie fakti, kas mani - Sociālo zinātņu fakultātes studentu Aigaru Ieviņu - fascinēja vēl 2009.gada vasaras nogalē, kad kopā ar trim kolēģiem gatavojāmies Erasmus apmaiņas programmā doties studēt Laurea Lietišķo zinātņu universitātē Hyvinkää, Somijā.

Erasmus+Vieglā izvēle

Par studijām ārzemēs kā par iespēju, kuru izmantot, lai gūtu jaunus iespaidus un vispusīgākas zināšanas, biju domājis vēl pirms iestāšanās universitātē, taču plāni pa īstam sāka ieņemt formu tikai otrā kursa pirmajā semestrī - galu galā, Iestāžu un uzņēmumu ārējo sakaru specialitātē pašsaprotama lieta ir kontakti ar ārzemniekiem.

Izvēle par labu mācībām Somijā četru mēnešu garumā nebija grūta - tā galvenokārt bija balstīta uz citu studentu pieredzi šajā augstskolā un paša emocijām, apmeklējot šo zemi pāris gadus atpakaļ. Jau toreiz Somija palika atmiņā kā sakārtota zeme, kurā cilvēki ir apmierināti ar dzīvi ne jau augsto algu vai piederošo īpašumu, bet gan valdošās saticības dēļ.

Kardinālās mācību atšķirības

Somijā mācījāmies netipiskā sistēmā, kurā bija nevis lekcijas, bet gan projektu darbi - kompānijas pārstāvji ar savu problēmu (piemēram, vēlmi eksportēt, vēlmi piesaistīt tūristus) universitātē lūdz palīdzību studentiem, kas visu semestri jautājumu risina, gūstot zināšanas, kuras uzreiz izmantojamas praksē. Jāpiezīmē, ka universitāte par šo "pakalpojumu" no uzņēmuma naudu neprasa.

Lektori studentu darbā gandrīz neiesaistījās, ļaujot studentam pašam pieņemt lēmumu un "apdedzināties", taču jautājumu gadījumā viņi, tāpat kā piesaistītie vietējie un ārvalstu nozares eksperti, palīdz.

Lielākā daļa studiju priekšmetu iekļauti projekta uzdevumā, taču par dažām zinībām kredītpunktus nācās nopelnīt ar individuālo darbu - teorijas meklēšanu grāmatās un eseju rakstīšanu.

Šādas sistēmas ieviešana būtu noderīga arī Latvijā - tā veicina universitātes potenciāla izmantošanu sabiedrības, jo īpaši mazo uzņēmumu, labā, vienlaikus studentiem nodrošinot daudzpusīgu un interesantu mācību procesu, kurā viņi var "paņemt" tieši tās zināšanas, kas tiek izmantotas reālās dzīves situācijās.

Sadzīve

Meklējot mājokli Somijā, šokēja cenas - 200, 300, 400 eiro... Somijai šāda mājokļa cena ir norma. Izvēloties vienu no lētākajiem piedāvājumiem, kur katram īrniekam ir sava slēdzama un mēbelēta istaba un kopēja vannasistaba un virtuve, pāri palika pietiekams līdzekļu daudzums gan iztikai, gan izklaidēm.

Zinot Somijas sabiedriskā transporta cenas, jau laikus biju izdomājis, ka jābrauc ar auto - piecu stundu brauciens līdz Tallinai, divas stundas ar prāmi un vēl nedaudz līdz pilsētai, kur atrodas universitāte. Braukšana ar auto atmaksājās gan ikdienā, kad sagribējās aizbraukt uz Helsinkiem pie iepriekš iegūtiem draugiem, gan, piemēram, nokļūt Tamperē, no kurienes uz Rīgu gandrīz vienmēr ir lēto aviokompoāniju lidojumi.

Arī valoda nebija problēma - somi bez minstināšanās runā angliski. Četru mēnešu laikā ne reizi nenācās izbaudīt valodas barjeru, tādēļ ātri vien zuda motivācija mācīties vietējo valodu. To gan, ja būtu palicis Somijā studiju gadu, nevis semestri, noteikti būtu darījis - cieņas pret sabiedrību, kurā dzīvoju, dēļ.

Neizmantotās iespējas

Laiks ārzemēs skrien mežonīgā ātrumā - nepaiet ne "pāris nedēļas", kad kalendārs rāda aizvadītus divus mēnešus. Šo zaudēto periodu pa īstam var izjust tikai mājās, jau pēc atgriešanās.

Atšķirībā no citiem viesstudentiem, mana atskaite nevar lepoties ar trakulīgiem piedzīvojumiem vai neticamiem stāstiem, taču viss ir vien paša rokās. Hyvinkaa ir samērā mazs ciemats, taču Helsinki un visa nakts dzīve ir rokas stiepiena attālumā - pie kam, somi nemaz iedomāties nevar, ka kāds ar vilcienu varētu braukt bez biļetes. ;)

Pēc apmaiņas programmas pārcilājot domas nonācu pie secinājuma, ka labākais ārzemju izbaudīšanas veids ir vienatnē (un tas nav mūsu-latviešu vidū valdījušās atsvešinātības dēļ (kolēģi, piedodiet par maniem untumiem Somijā!)). Šādā veidā nav iespēja "tusēt" ar savējiem, bet gūt jaunas emocijas ar vietējiem jauniešiem.

Pēcvārda vietā

Pēdējā nedēļa pirms došanās mājās tika aizvadīta ceļa jūtīs. Ne jau tādēļ, ka Somija no mums atvadījās ar sen nepieredzētu -30 grādu salu (kas gan nav tik izteikts sausāka klimata dēļ), bet gan tādēļ, ka vēlējos atgriezties Mājās un ar gūtajām emocijām padarīt Latviju labāku. Nav pareizi pēc dzīvošanas ārzemēs skatīties atpakaļ un teikt, ka tur bija labāk - nepieciešams praksē redzēto censties ieviest vai vismaz nedzīvot ar apziņu, ka šī zeme ir pasaules bedre!

Kopš aizbraukšanas no Somijas tur jau vienreiz esmu atgriezies - vasarā ciemos pie draugiem, gremdēties atmiņās un apmeklēt U2 koncertu -, un zinu, ka ceļojumus uz netālo kaimiņvalsti veikšu vēl vairākkārt.

Uz ārzemēm studēt braucu galvenokārt ne jau akadēmisko zināšanu dēļ, bet gan citādas pieredzes un vides dēļ. Vēlējos kļūt patstāvīgāks, redzēt kāda ir cilvēku dzīve citur, viņu attieksme un viedoklis par lietām, pašam kļūt nopietnākam. Un es zinu droši - savus mērķus es izpildīju par teju 100 procentiem.

 

Par novērojumiem Somijā (un konsultēties par dažādiem sīkumiem, tur studējot) plašāk var lasīt blogāhttp://aigars.ievins.lv/?cat=11.

 

Aigars Ieviņš

Pievienots 10/04/2016