Trīs latvju zeltenes tālajā Somijā
Kas to būtu domājis, ka pasaule tiešām ir tik maza! Viss sākās ar kravāšanos, plānošanu kas jāņem līdz un bez kā var arī iztikt, veidojām sarakstus un dalījām pienākumus. Kad beidzot bija pienākusi tā diena, kad atvadījāmies no mājiniekiem, iekāpām mašīnā un devāmies uz Somiju, mēs pat nenojautām, kas mūs sagaida.
Pirmā nedēļa pagāja divatā, jo bijām pirmās no apmaiņas studentiem, kas ieradās Hyvinka. Toties mums bija tā iespēja mīļi sagaidīt pārējos ERASMUS cilvēkus. Bijām kļuvušas kā lielās māsas, kuras visu jau zina un var dot vērtīgus padomus tiem, kuri ieradušies vēlāk. Kā pirmās mēs sagaidījām lietuviešu meitenes. Nedaudz nobijušās no mūsu aktīvās runāšanas un lielās enerģijas, viņas pamazām sāka iejusties. Iepazīstinājām viņas ar apkārtni, pastāstījām kur labāk iepirkties un kur izklaidēties. Kad pienāca laiks ierasties trešajai latvju skaistulei, mēs jau bijām četras, kas visu zināja.
Ik pa laikam saņēmām satrauktus zvanus, par to, kas jāņem līdzi un kā tas ir būt prom no mājām. Kad beidzot viņa ieradās un mēs sākām iepazīties, izrādījās, ka vienai no mums ar jauniņo ir daudz kā kopīga. Abas nāk no vienas pilsētas, pat mācījušās vienā skolā, arī kojās dzīvo tikai pāris istabiņu tālāk viena no otras, bet nekad iepriekš nav tikušās un viena otru neatceras. Šī bija kļuvusi par vairāku vakaru tēmu. Pamazām viņas sāka atcerēties, ka tomēr ir viena otru manījušas skolas vai koju gaiteņos. Vēlāk mums pievienojās vācu, krievu un spāņu meitenes.
Beidzot bija pienākusi pirmā skolas diena. Sajūta kā pirmajā klasē, kad dodies uz skolu, par kuru tik daudz esi dzirdējis, bet pats vēl neesi piedzīvojis. Pasniedzēji bija jauki un iejūtīgi. Sadalījuši mūs pa grupām un pastāstījuši par projektiem, kas jāveic, viņi mūs iepazīstināja ar somu kultūru un mentalitāti. Pirmās dienas bija dīvainas, jo viss bija jauns un pārsteidzošs.
Gāja nedēļas, mēneši, mēs pieradām apkārt notiekošajam, sparīgi darbojāmies ar projektiem un neaizmirsām arī par izklaidēm. Mums bija iestrādājusies tradīcija - katru dienu pēc vakariņām mēs tikāmies vienā no dzīvokļiem, lai pārrunātu dienā notikušo, uzspēlētu kādu spēli un vienkārši papļāpātu. Ar laiku mēs uzzinājām vairāk un vairāk viena par otru, ieguvām vietējos draugs un bijām jau pieradušas pie cilvēkiem, kas katru dienu mums bija apkārt. Protams, neiztikt bez kādas drāmas, mīlas stāsta un piedzīvojuma, jo tie taču ir tie notikumi, kas padara dzīvi tik interesantu.
Pasaule tiešām ir maza, jo mājās mēs atgriezāmies trijatā un līdzi sev vedām daudz jauku emociju, piedzīvojumu, atmiņu un draugu. Vērtīga ir jebkura dzīves pieredze, jo ar pieredzi mēs kļūstam stiprāki, pārbaudām savas spējas un nostiprinām draudzību. Pieredzi neviens mums neatņems un tā mūžam paliks ar mums.
Irēna Runce, Kristīne Šteinberga, Evita Šmidriņa
Somija, Laurea Lietišķo zinātņu universitāte, studiju perioda ilgums : 4 mēneši
