Mana prakse Zviedrijas gaļas pārstrādes uzņēmumā "Charkman"

Jau kopš vidusskolas gadiem, pirmā lieta, kas asociējas ar augstskolu, bija Erasmus+ iespējas un dažādie pieredzes stāsti. Un nu arī es varu sevi ierindot pie šo stāstu īpašniekiem, protams, neiztikt arī bez ķibelēm un grūtībām, taču gūtā pieredze un piedzīvojumi ir tā vērti.

Kad sākām meklēt iespējas un virzienu, kur tad būtu tā īstā vieta, tad tas viss nenācās tik viegli. Iepriekš jau bija nojauta, ka nebūs tik vienkārši, jo, kā jau visiem zināms, sadarbība ar ārvalstīm, līgumu slēgšanas ziņā, ir diez gan laikietilpīgs process. Kā ideja no sākuma bija siltās zemes, jo nu kuram gan negribētos apvienot darbu ar lietderīgo?! Taču tas viss nebija tik vienkārši, lielākā daļa uzņēmumu neatbildēja, tādēļ iesaistījām arī vieslektoru, kurš viesojās pie mums, tomēr arī šādi papildspēki neko nevarēja līdzēt. Kā pēdējais glābiņš bija mūsu pašu mācībspēki, kuri līdz pat pēdējam brīdim neļāva padoties un centās palīdzēt piepildīt mūsu sapni. Turklāt šajā uzņēmumā jau iepriekš bija strādājusi latviešu meitene, kura bija pazīstama mūsu pasniedzējai. Tāpēc tas deva lielu plusu, jo varējām apmēram uzzināt, ar ko būs jārēķinās, dzīvojot tur, kā arī palīdzēja ar dzīvesvietas un citu lietu jautājumiem. Tā nu, pēc vairāku mēnešu nemitīgas un neatlaidīgas e-pastu sūtīšanas uzņēmumam, nonācām pie rezultāta – 2 mēnešu prakses Zviedrijas gaļas pārstrādes uzņēmumā "Charkman". Darbs, protams, nebija no vieglākajiem, jo bija jāstrādā mainīgos apstākļos (temperatūru maiņa dažādās telpās) un diezgan smagu produktu cilāšanu. No sākuma likās – kur mēs esam iepinušās? Bet, kad sākām apskatīt pilsētu, dažādas apskates vietas, tad pat agrās un ilgās darba stundas likās tāds nieks vien, salīdzinājumā ar to, ko mēs varam gūt ārpus tā, visnotaļ bija to vērts. Kā arī uzņēmuma vadītāji parādīja šo valsti no cita skatu punkta.

Prakses laikā katra nedēļas nogale bija kā daudzi spilgti notikumi. Kā vienu no tādiem varu minēt Jāņu ielīgošanu uzņēmuma vadītāju vasarnīcā, kuri bija tik pretimnākoši un mūs turp uzaicināja. Lai arī ilgojāmies pēc mājām un mīļajiem, taču visa šī gaisotne, nemiers, lietus, skaistie skati un citas lietas, lika aizmirst par visu pārējo un izbaudīt kaut ko citādāku un interesantāku.

No sākuma nelikās, ka zviedri ir citādāki, taču, kad kādu laiku padzīvo ar viņiem, sāc saprast, cik tomēr cilvēki ir atšķirīgi, gan uztveres, gan izskata, gan visādā citādā ziņā, tāpēc iesaku vispirms izpētīt un saprast, kas šiem cilvēkiem ir ikdienišķs un kādas ir sabiedrības normas, jo tās noteikti atšķiras no mūsējām. Kā arī jācenšas pielāgoties pārējiem, jo Tu esi viņu valstī un tieši tāpēc Tev tā arī ir jāciena.

Un nekad nepadodies, jo vari palaist garām kaut ko tiešām neaprakstāmu. Tas būs grūti, tas būs laikietilpīgi, tas būs citādāk, bet tas būs arī kaut kas tāds, kas liks saprast, ka bija tā vērts to visu pārdzīvot, lai arī no sākuma māks šaubas, tomēr beigās gribēsies palikt uz vēl kādu laiciņu. Veiksmi!

Kristiāna Andersone, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studente

2014./2015. studiju gads