Studijas un prakse Vācijā

Pirms studiju sākuma uzņemošā augstskola piedāvāja vācu valodas kursus, tos arī izmantoju un papildināju savas trūcīgās valodas zināšanas. Puse no studiju priekšmetiem bija angļu valodā, puse vāciski, arī ikdienā var tikt galā ar angļu valodu, lielākā daļa vāciešu to prot. Studijās ar vāciskajiem priekšmetiem gāja grūtāk, bet pasniedzēji bija ļoti atsaucīgi, gatavi pēc lekcijām vēl papildus paskaidrot, strādāja arī ar katru individuāli, lai visi beigās būtu apguvuši visu, kas paredzēts. Lai paplašinātu savu redzesloku, speciāli izvēlējos dažādus mācību priekšmetus, ne tikai tos, kas paredzēti studiju plānā. Līdz ar to studijas bija kopā ar dažādu kursu un specialitāšu studentiem – iespēja iepazīt dažādas jomas un vairāk cilvēku. Neubrandenburgas augstskolas tehniskais aprīkojums ļauj iegūt kvalitatīvas teorētiskās un praktiskās zināšanas. Uz šo augstskolu ieteiktu braukt ainavu arhitektūras, vides aizsardzības, zemes ierīcības, sociālo zinātņu, pārtikas tehnoloģiju un lauksaimniecības studentiem.

Pati Neubrandenburgas pilsēta ir Jelgavas lielumā un arī tur studenti ir tie, kas padara pilsētu dzīvu. Katrai augstskolas fakultātei ir aktīva studentu pašpārvalde, kas organizē daudz dažādu studentisku pasākumu, ir studentu radio, kas reizi mēnesī rīko lielākas balles augstskolā. Tā kā pilsētā ir tik daudz jaunu cilvēku, pilsēta ir ļoti sportiska, ir iespēja nodarboties ar dažādām sporta aktivitātēm, iecienītākie ir ūdensporta veidi, jo pilsēta ir pie ezera. Kā jau katrā studentu pilsētā, studentu izklaides sit augstu vilni. Augstskolas kopmītnes atrodas 2 minūšu gājiena attālumā no mācību ēkām, kopmītnes (kā jau Vācijā) ir glaunas, katram sava istaba. Kopmītņu ēkas ir savienotas ar gaiteņiem un pirmajā stāvā ir studentu klubs, kur vēl viena pašu studentu organizācija katru otrdienu un ceturtdienu rīko ballītes.

Tā kā uz šo augstskolu vēl nedodas daudz ārzemju studentu, par mums īpaši rūpējās. Mēs kopā bijām diezgan saliedēta 20 ārzemnieku grupiņa. Augstskola algoja speciāli cilvēku, kas darbotos ar mums, tika rīkoti sagaidīšanas pasākumi, katras valsts internacionālie vakari, varējām piedalīties mūzikas nodarbībās, gandrīz katru brīvo nedēļas nogali braucām skolas apmaksātās ekskursijās, redzējām diezgan daudz no kādreizējās Austrumvācijas, bieži braucām arī uz Berlīni. Vispār Vācijā sabiedriskais transports ir ļoti dārgs, ja brauc viens. Taču braucot grupā pa pieciem, tās pašas biļetes cena tiek sadalīta, sanāk daudz izdevīgāk.

Studiju semestris Vācijā atšķiras no Latvijas, tur studijas sākas oktobra sākumā un beidzas februāra vidū, tāpēc, atgriežoties Latvijā, semestris bija jau sācies, bija jāpaspēj nokārtot priekšmetus no iepriekšējā semestra (2 priekšmetus nevarēja pielīdzināt) un jānokārto jaunā sesija, kas bija jau pēc pusotra mēneša. Visa tā dēļ nedomāju, ka paspēšu vēl atrast prakses vietu ārzemēs. Biju atradusi prakses vietu Latvijā, bet tad, nododot atskaites par iepriekšējo semestri LLU Ārlietu daļā, uzzināju, ka ir neliela iespēja iegūt stipendiju arī praksei ārzemēs. Tā tomēr būtu citādāka pieredze un nevar zināt, vai tādas iespējas vēl būs. Pieteicos.

Vācijā biju jau iepriekšējā semestrī un nu jau arī nedaudz valodu zinu, tāpēc nolēmu mēģināt vēlreiz tikt uz Vāciju. Situācija pazīstamāka, un tad iespējams tik īsā laikā (līdz prakses sākumam palicis mēnesis) varbūt arī iegūtu prakses vietu. Internetā atradu Vācijas ainavu arhitektu biedrības mājaslapu, kur ir gan darba piedāvājumi, gan brīvās prakses vietas. Izsūtīju savus pieteikumus un īsā laikā man bija jau 3 iespējamās prakses vietas. Jāizvēlas un jādodas. Nekad nebiju domājusi, ka atrast prakses vietu Vācijā ir tik vienkārši, bet tas droši vien tāpēc, ka pašu vāciešu studenti praksi parasti veic rudenī, bet birojos vajag palīgus arī vasarā.

Tā mēneša laikā nokārtoju gan iepriekšējā semestra parādus, gan tekošā semestra priekšmetus un jau pirms Lieldienām  devos atkal uz Vāciju, šoreiz Rietumvāciju. Ja pirmajā semestrī lielākoties sazinājos angliski un vācu-latviešu-vācu vārdnīca man bija katras dienas pavadonis, tad prakses laikā gan mājās, gan darbā sazinājos tikai vāciski, un vārdnīca arī sāka apputēt. Esot šajā vidē katru dienu, valodu iemācīties ir daudz vieglāk.

Prakses vieta bija laba tajā ziņā, ka piedalījos ne tikai projektēšanas darbos, bet arī varēju redzēt, kā norit ierīkošanas darbi. Droši vien katrā valstī tas norit atšķirīgi, bet bija interesanti piedalīties visā objektu plānošanas un ierīkošanas procesā.

Vācija kā jau Vācija. Diezgan daudzi no mūsu stereotipiem atbilst patiesībai. Lielākā daļa vāciešu ir punktuāli, vienīgi vilcieni gan regulāri kavējas. Tāpat arī viņiem patīk kārtība, visām lietām ir sava kārtība, visu nosaka likumi vai regulas, tas rada lielo birokrātiju, ar ko ir vienmēr jāsaskaras, kad vēlas kārtot kādas oficiālas lietas, it īpaši to izjutu, kad strādāju prakses vietā, kas bija pilsētas domes pakļautībā. Taču students, kas ir īslaicīgi Vācijā, parasti tiek galā bez lielām birokrātiskām grūtībām. To pašu kārtību var redzēt arī ainavā, visi, pat mazākie traktoru ceļi, ir asfaltēti, meži sastādīti strīpās, viss iztīrīts, bez pameža, sākumā viss liekas skaisti, bet ar laiku sāk pietrūkt mežonīgākas dabas. Atšķirības var just arī starp kādreizējo Austrumu un Rietumvāciju. Austrumvācijā cilvēki ir vēl punktuālāki un strikti pieturas pie katra noteikuma, tāpat arī angļu valodu zin mazāk. Rietumvācija ir vairāk attīstīta, cilvēki ir mazliet brīvāki, laipnāki pat pret pilnīgiem svešiniekiem un ikdienā jūt vairāk katoļu ticības ietekmi, piemēram, vairāk brīvdienu baznīcas svētku dēļ.

Šos abus ārzemju periodus esmu izmantojusi savai izaugsmei un redzesloka paplašināšanai, arī ceļošanai. Tā ir vērtīga pieredze, ļoti svarīgi ir redzēt, kas notiek pasaulē, ar to mainās lietu uztvere, saprotot, kam ir īstā vērtība un kas ir tas svarīgākais dzīvē. Viss ir relatīvs un, uzkrājoties pieredzei, mainās arī viedoklis par ikdienišķām lietām.

Es iesaku Tev, lasītāj, noteikti nebaidīties un izmantot šo iespēju doties pasaulē un iegūt jaunu pieredzi. Kāpēc? To vislabāk izsaka Marka Tvena vārdi: "Twenty years from now you will be more disappointed by the things you didn't do than by the ones you did do. So throw off the bowlines, sail away from the safe harbor. Catch the trade winds in your sails. Explore. Dream. Discover".

Ilze Iesalniece, studiju programma ainavu arhitektūrā.