Rasts risinājums kailgraudu miežu un auzu izmantošanai pārtikā
Brokastu pārslas, kas parasti ražotas no kukurūzas, ir populārs pārtikas produkts pasaulē. Latvijā pēdējos gados, pateicoties LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātnieku darbam, izstrādātas receptūras, lai brokastu pārslas varētu pagatavot no mūsu klimatiskajos apstākļos augošajiem graudaugiem. Plašāk zināmas ir auzu pārslas, taču aizvien lielāku popularitāti iegūst pārslas no kviešiem, rudziem, miežiem u.c. graudaugiem. Atbilstoši ražotas tās saglabā daļu no savām labajām īpašībām un ir iecienītas veselīga dzīvesveida piekritēju ēdienkartēs.
Jau pusotru gadu zinātnieku grupa no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Agroresursu un ekonomikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sadarbībā ar Norvēģijas zinātniekiem veic pētījumus, lai pārbaudītu kailgraudu miežu un auzu piemērotību pārslu ražošanai, turklāt sākotnēji tās diedzējot jeb kā stāsta pētījuma vadītāja Evita Straumīte, bioloģiski aktivizējot graudus pirms to pārstrādes pārslās.
“Bioloģiski aktivētas pārslas ir zināmas citās valstīs kā veselīgs pārtikas produkts, taču parasti tās tiek gatavotas no plēkšņainajiem graudaugiem, kuru pārstrādē nepieciešams papildus tehnoloģisks process, lai attīrītu graudus no to apvalka. Kailgraudu mieži un auzas ir īpaši, jo tiem nav plēksnes, līdz ar to nav jāveic papildus pirmapstrāde, un grauds nezaudē sākotnējo uzturvērtību. Ķīmiskā sastāva pētījumos esam atklājuši, ka bioloģiski aktivētajās pārslās, kas gatavotas no kailgraudu miežiem un auzām, ir augstāks olbaltumvielu, vienkāršo cukuru saturs, augstāka antioksidatīvā aktivitāte, bet mazāks cietes saturs, nekā nediedzētās pārslās,” stāsta LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece E. Straumīte. It īpaši labus rezultātus uzrādījušas kailgraudu miežu pārslas, kurās ir visaugstākais kopējo fenolu saturs un antioksidantu aktivitāte, salīdzinot ar tradicionāliem graudaugiem kā kviešiem un rudziem.
Pētījuma ietvaros pārtikas tehnologi ir izstrādājuši tehnoloģiju, lai saprastu, kāds ir vislabākais diedzēšanas veids un ilgums, kā arī tālākais pārstrādes process. Turklāt eksperimentos atrasts piemērotākais pārslu maisījuma iepakojuma veids, lai tam būtu vismaz 10 mēnešus garš derīguma termiņš. Pētījuma ietvaros veikts klīniskais pētījums, kurā piedalījās brīvprātīgie un ēda bioloģiski aktivētas kailgraudu auzu un miežu pārslas un komerciāli piedāvātas miežu un auzu pārslas.
"RSU kolēģi aizvadītajā pavasarī un rudenī aicināja piedalīties eksperimentā dažādus cilvēkus, kuri uzturā patērēja izstrādātās pārslas un veica medicīniskus izmeklējumus. Lai gan šī pētījuma rezultāti vēl tiek apkopoti un analizēti, jau tagad zinām, ka pēc bioloģiski aktivētu miežu pārslu lietošanas uzturā eksperimentālajai grupai ir labāki glikēmiskā un insulīna indeksa rādītāji,” skaidro E. Straumīte, norādot, ka būtu vēl nepieciešami ilgtermiņa pētījumi, lai veiktu detalizētāku pārslu ietekmes uz cilvēku veselību novērtējumu.
E. Straumīte arī stāsta, ka pētījums ir unikāls, jo tajā kopīgi ar pārtikas tehnologiem un mediķiem apvienojušies lauksaimniecības speciālisti no Agroresursu un ekonomikas institūta un Norvēģijas bioekonomikas izpētes institūta, kuri Latvijā un Norvēģijā pēc vienotas metodikas iekārtojuši iepriekš minēto graudaugu sējumus, lai noskaidrotu, kādos apstākļos augušie graudi uzrādījuši labākos agrotehnoloģiskos rādītājus, ķīmisko sastāvu un kā tie izmantojami bioloģiski aktivēto brokastu pārslu pagatavošanā. Līdz ar to lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar kailgraudu miežu un auzu audzēšanu, ir iespējams iegūt zinātniski pārbaudītu informāciju par agrotehnoloģiskajiem risinājumiem šo kultūraugu audzēšanā.
Pētījums veikts ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu projekta "Inovatīvi risinājumi kailgraudu auzu un miežu un tritikāles izmantošanai cilvēku veselības nodrošināšanai" ietvaros (NFI/R/2014/11). Turklāt tam piešķirta īpaša atzinība – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Goda raksts – kā nozīmīgam zinātnes sasniegumam 2016. gadā.
Šobrīd projekts ir noslēdzies un tiek apkopoti iegūtie rezultāti, taču turpmāk zinātnieki meklēs iespējas komercializēt bioloģiski aktivēto pārslu tehnoloģiju sadarbībā ar uzņēmējiem, lai kailgraudu miežu un auzu pārslas nonāktu līdz patērētājiem.
