Pārlekt uz galveno saturu

Otrais Erasmus+ pieredzes brauciens, šoreiz uz Grieķiju

Attēla autors: No LLU arhīva

Studiju joma: Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari

Vanovskis GrieķijaŠogad atgriezos no sava otrā apmaiņas brauciena, biju izvēlējies pilsētu Grieķijā – Saloniki. Kāpēc tieši tur? Uz Grieķiju jau vēlējos braukt pirmajā kursā un Saloniki pievilka tāpēc, ka mana pieredze rāda, ka mājīgākā, interesantākā, maģiskākā, draudzīgākā un tradīcijām bagātākā ir tieši pilsēta, kura ir otrā lielākā valstī. Minot piemērus, es uzskatu, ka Latvijā tā ir Liepājā – vecās, lielās koka „villas”, sirreālā kara osta, mākslinieciskā gaisotne, atklātā jūra un festivāli. Portugālē – Porto - mans pirmais Erasmus – gan vietējie, gan tūristi teica ka Porto ar Lisabonu, par ko es pārliecinājos pats, divas nedēļas pavadot arī Lisabonā, pat salīdzināt nevar: draudzīgi cilvēki, skaistas un maģiskas ieliņas, brīvība un tik daudz kas cits. Visbeidzot nonācu arī pie Grieķijas otrās lielākās pilsētas – Salonikiem (Thessaloniki).

Saloniki ir Egejas jūras krastā, kurā pēdējo reizi siltā ūdenī peldējos 14. novembrī. No pilsētas centra piekļūt vietai, kur peldēties nebūs viegli, pašā centrā tas nav iespējams, jo krastā atrodas promenāde, kur jūrai piekļuve ir līdzīga kā Daugavai Rīgā. Tā kā biju paņēmis līdzi savu velosipēdu, man tā nebija problēma. Ja kāds vēlas darīt tāpat, varu personīgi izstāstīt, kā ar lidmašīnu pārvest velosipēdu kā parastu bagāžu. Pilsēta ir ļoti dienvidnieciska – baltas ēkas, palmas un kafejnīcas ar galdiņiem uz ietvēm visās malās. Pirmais ar ko es sastapos un ar ko man asociēsies Grieķija – daudz un dažādus sīkumus un ne-tik-sīkumus var dabūt par brīvu! Manuprāt, pilsēta neizcēlās ar arhitektūras šedevriem vai skaistiem dabas parkiem, toties Saloniki ir atzīta kā vieta, kur ir vieni no skaistākajiem saulrietiem pasaulē. Ar skatu uz jūru var redzēt kā kalnu virsotnes, tajā skaitā arī Olimpa virsotne, lēnām mākoņi aizslīd priekšā saulei, veidojot visdažādākās krāsu kompozīcijas debesīs un ūdenī. Tā kā es dzīvoju centrā, gandrīz katru dienu uzkāpu uz sava velosipēda un ne reizi neuzminot, noripoju līdz jūras piekrastei, lai baudītu šo neaizmirstamo un unikālo dabas radīto ainavu.

Studijas ATEI biznesa administrācijas fakultātē izpaudās  galvenokārt kā grupu un individuālais darbs. Sākumā, pirmo pusotru mēnesi notika divas lekcijas vienu, divas reizes mēnesī pie ļoti patīkama un zinoša profesora, kurš vienīgais nodarbības vadīja angļu valodā. Pasniedzēji Grieķijā nav prasīgi pret Erasmus studentiem, lai nokārtotu kursu bija jāraksta referāts. No maniem 6 priekšmetiem tomēr viens izcēlās, kur pasniedzējs bija ļoti prasīgs un kā paraugu, kurš viņu pašu pat īsti neapmierināja, referātam rādīja 40 lapaspušu garu darbu. Pati skola bija ļoti interesanta, sienas apzīmētas – visvairāk manāmi anti-fašistiski simboli un uzraksti, bet par to stāstīšu pie kultūratšķirībām Grieķijā, skolas gaiteņos var smēķēt jebkurš, kurš vēlas.

Saloniki ir slaveni arī ar naktsdzīvi, kad naktī pilsētu piepilda tūkstošiem jauniešu, jautrība un piedzīvojumi ir neizbēgami! Pilsētā ir neskaitāmi naktsklubi un bāri visā pilsētas teritorijas plašumā. Man ar manu cīņu biedru Ralfu palaimējās atrast superīgus grieķu draugus, kuri pārzināja visas subjektīvi labākās ballīšu vietas, jo paši strādāja kafejnīcās un bāros tādēļ viņu paziņu lokā bija daudzi citi bārmeņi, kas deva mums arī lielākas privilēģijas. Papildus tam, Erasmus studentu dzīvi Salonikos lieliski izkrāšņo dalībnieki no ESN (Erasmus Student Network) organizācijas, kas katru nedēļu rīko vairākus pasākumus: ekskursijas, tematiskās ballītes, deju vakarus, tavernu naktis, klasiski - starptautiskās vakariņas un daudz, daudz ko citu. ESN tik tiešām ir, bija un būs neatņemama sastāvdaļa Erasmus studentam, par ko esmu ļoti pateicīgs visam ESN Saloniki kolektīvam!

Esam nonākuši pie izmaksām. Kā jau minēju mēs dzīvojam centrā – es ar savu studiju un Erasmus cīņu biedru – Ralfu. Dzīvoklis bija pietiekami glīts un ar lielu balkonu uz dienvidu pusi. Maksājām katrs par savu istabu dzīvoklī, iekļaujot internetu un kāpņu telpas tīrīšanu ~205 euro mēnesī, par elektrību un ūdeni bija jāmaksā beigās, līdz ar to kopā sanāca apmēram 230 eiro mēnesī. Dzīvokli Ralfs atrada caur „H&M Estates” aģentūru, patīkama un kvalitatīva apkalpošana, nekādu problēmu. „Fastfood” pieejams  visur centrā, pica un giross sākot no 1 eiro, jā vēlies kaut ko „normālu” tie būs 4 eiro un uz augšu. Mājās gatavojot, izmaksas būs apmēram tādas pašas, tiesa reizēm, kad nedēļā bija vairākas ballītes, kuras nu nekādīgi nevarēja palaist garām, padzīvoju arī uz rīsu/makaronu diētas. Tā kā ar gribasspēku var Grieķijā panākt daudz, var arī tikt Aristoteļa universitātes ēdnīcā, kur 3 reizes dienā notiek ēdināšana par brīvu, bet tas jau ir cits stāsts...

Ja mācīsies ATEI, skola atrodas 20 km no Saloniku centra – Sindosā, uz kuru var aizbraukt ar satiksmes autobusu. Autobusa biļete ar studentu apliecību maksā 50 centi vai abonoments uz mēnesi 15 euro, bet es personīgi kontroli autobusā, par laimi, neredzēju ne reizi. Grieķu numuru man jau pirmajās dienās piedāvāja kāda smaidīga grieķu meitene – samaksāju 5 eiro un biju sazvanāms visa semestra garumā. Numuru arī var dabūt, kad izņem studenta apliecību „vodafone” veikalā. Sākumā man piedāvāja to nopirkt, bet kad teicu, ka man nevajag, iedeva par brīvu. Tā tur notiek. Lielveikali strādā līdz 9-10 vakarā, mazie veikali un kioski līdz 4-5 rītā.

Par pašu Grieķu kultūru un grieķiem varu teikt, ka tas nebija tas, ko es biju gaidījis. Labā nozīmē! Grieķu jaunieši aktīvi iesaistās politikā un sociālajās darbībās. Esot mierīgi un draudzīgi, skaļi aizstāv savu viedokli un uzskatus. Ir ļoti liela anti-fašistu un anarhistu kustība, ar sevis izveidotiem centriem pamestās ēkās, plakātiem, „grafitī” un „tagiem” visās malās. No vienas puses tas neizskatās pievilcīgi, ka visas sienas ir aprakstītas, bet tādā veidā plašākai publikai tiek izteikts viedoklis, tiek aicināts nebūt vienaldzīgiem un cīnīties pret augošo korupciju valdībā. Cilvēki ir ļoti draudzīgi un dalās un rūpējas viens par otru, lai otram viss būtu kārtībā. Mans grieķu draugs Apostolis kopā ar citiem brīvprātīgajiem kopā saziedoja savu naudu un izveidoja centru pamestā ēku kompleksā priekš bēgļiem, lai dotu viņiem pajumti un siltumu un citas nepieciešamās lietas, lai izdzīvotu. Mēs kopā braucām pēc malkas uz mežu un pēc tam pats to visu redzēju un pieredzēju ar savām acīm. Neatņemama Grieķu kultūras sastāvdaļa ir protesti un streiki, kas pulcē tūkstošiem dalībnieku. Tiek bloķētas galvenās ielas un skaļš pūlis ar plakātiem un izsaucieniem dodas visam cauri. To redzot fantastiskas sajūtas un iekšēja motivācija un cerība garantēta.

Lai arī kur es būtu bijis, no Grieķijas aizbraukt man bija visgrūtāk. Tik cilvēciska attieksme visās dzīves jomās, ar kurām saskārās students, cilvēki tik draudzīgi, nesavtīgi un reizē lepni par savu valsti mani ļoti pievilka un ievilka. Uz Grieķiju iesaku braukt tiem, kuri nebaidās dzīvot viegli, un tiem, kuri grib iemācīties kā pastāvēt par sevi un citiem.

Pievienots 26/07/2017