Svarīgi ir sākt!

Pirms pieteikšanās ERASMUS+ programmā, mani māca šaubas un bailes. Uzdevu sev jautājumus, vai spēšu iejusties, vai tikšu galā ar savām angļu valodas zināšanām? Ikdienā  nesanāk komunicēt angļu valodā, tāpēc par labām es tās nudien nevarētu saukt. Vai spēšu iztikt bez ierastās vides un draugiem? Par laimi biju nolēmis veikt sevī pārmaiņas un uzdrīkstēties! Un ziniet kā bija? Esmu ļoti gandarīts!

Devos studēt uz Norvēģiju. Pavisam nelielu pilsētu Evenstadu un skolu Hedmark University of Applied Science. Izvēlējos tieši to, jo vēlējos būt tuvāk dabai. Mācīties tur, kur apkārt ir meži. Tajā vietā ir tikai skola ar ~200 studentiem. Tuvākais normālais veikals 20 km. Tuvākā lielākā pilsēta 100km. Biju pārsteigts, ka te patiesībā notikumi bija tik daudz, ka nevar ne visus aprakstīt, lai jūs nenobītos no vesela romāna, kas sarakstīts personiskajā dienasgrāmatā.

Skolā ir iespēja bezmaksas izīrēt slēpes. Iemācījos distanču slēpošanu. Palīdzēja iemācīt otrs puisis no Latvijas un viens no Somijas. Tur ir lieliskas kalnu takas slēpošanai. Fantastiska pieredze!  Pie skolas ir 680 m augsts kalns, kurā tika uzkāpts vismaz 10 reizes. Otrā pusē upei 980m augsts kalns ar pasakainu ainavu, kurš pievarēs 4 reizes. Ir iespējams bezmaksas izīrēt bibliotēkā arī sniega kurpes. Skolas teritorijā ir trenažieru zāle ar ļoti labu aprīkojumu. Maza, bet mājīga. Vakaros gājām uz lielo auditoriju skatīties kino. Filmas var aizņemties no bibliotēkas, arī grāmatas var dabūt kaut nakts vidū un pat pieejama mūzikas aparatūra. Kaut visu diennakti var izmantot sporta zāli. Ir viss nepieciešamais inventārs. Pie skolas, upes krastā ir kubls. Ir iespējams bezmaksas izīrēt kanoe laivas. Ir vigvami, brīvi pieejama malka. Pagalmā ganās 2 aļņi. Somi uztaisīja improvizētu saunu, zaķīšu pirtiņu un svētdienas mums bija pirts dienas. 6 stundas jākurina. Tās pagāja, lasot grāmatas un nodarbojoties ar rokdarbiem. Sāku taisīt pannas lāpstiņas saviem draugiem un radiem, kā suvenīrus. Savukārt, otrdienās studenti paši organizē ballītes un bāru “Biotop”. Kāpēc nedēļas vidū? Lai varētu iepazīt norvēģu studentus, kas brīvdienās dodas mājās. Visi tur dzīvo kā vienā lielā ģimenē. Kojas ir padārgas, bet viss tas, kas tur pieejams, tas atsver to cenu.

Šķita, ka nebūs, ko tur darīt, ka varēšu nodoties sev, sportam un mācībām. Nekā nebija! Katru nedēļas nogali un arī pa nedēļas vidu bija pārgājieni un pašu organizēti pasākumi, ar putnu vērošanu, medņu riesta skatīšanos, dzīvnieku pēdu dzīšanu, kūku sacensības, internacionālās ēdienreizes, peldēšanās, dzimšanas dienas svinības. Šķiet, ka katrs jubilārs dabūja vismaz pa 2 kūkām. Viens pat pamanījās 5! Arī es uztaisīju savu pirmo kūku. Citi nodevās zemledus makšķerēšanai un vēlāk spiningošanai. Cienāja ar zivīm. Arī skolā prakses ietvaros gājām tīklus likt un ēdam foreles. Es iecienīju volejbolu un badmintonu, savukārt citi nodevās futbolam, basketbolam, galda tenisam vai meditācijām. Ļoti patika izvēdināt starp mācībām galvu 10 un 21km skrējienos pa kalniem. Lieliski ir pārlaist nakti uz klints dzegas guļammaisā. Kādā darba dienā var ierasties skolā uz lekcijām tikko no pārgājiena. Patika ekskursijas, kad devāmies meklēt muskus vēršus un tos vairāk izzināt. Patika vieslekcijas no Kanādas, Slovēnijas un no pašmāju nozares pārstāvjiem par zivīm, skābajiem lietiem, par dažādu cilvēku grupu interesēm attiecībā par meža izmantošanu.

Neaizmirstams bija kāpiens augstākajā Skandināvijas kalnā Galdhopigen (3680m) un ziemas peldes pārgājienos, Zviedrijas lielākais ūdenskritums un izbrauciens ar velodrezīnu. Bija lieliski, ka studenti kooperējās un varēja piedalīties vairāku dienu ekskursijās. Skolai ir kempinga māja. Tur nav elektrība un nemaz arī nevajag, jo ir kamīns, mājīga telpa un sveces. Ir lieliski arī meklēt atvērtās kempinga mājiņas, kur tu norēķinies pēc godaprāta principa. Parasti tās ir grūti sasniedzamas, bet sajūta ekskluzīva. Te cilvēks cilvēkam uzticas. Tas ir brīnišķīgi!

Zināju, ka vien 100 km tālāk ir lielākais Norvēģijas kalnu kūrorts Trysil, tāpēc paņēmu līdzi no Latvijas sniega dēli. Neaizmirstama pieredze! Citi līdzi paņēma riteņus un turēja tos aizslēdzamās noliktavās, citi pie durvīm atstāja nepieslēgtus. Man Norvēģijā saplīsa mašīna. To taisīt tur ir tikpat dārgi, kā nopirkt citu mašīnu, tomēr izdevās iztikt bez tās atlikušo laiku.

Un mācības... arī mācības man patika. Te prasības nav pārāk augstas, bet iegūtās zināšanas un kvalitāte nāk no praktiķiem, kas atspoguļo to zinātniski. Mums bija vien 4 priekšmeti 5 mēnešos. Te neliek atcerēties milzum daudz, nav daudz priekšmetu, bet te māca saskatīt kopsakarības un tās mācēt praktiski izmantot. Studijas ir ļoti kvalitatīvas. Katrā priekšmetā vajadzēja daudz lasīt, rakstīt esejas un prezentēt. Iemācījos vairāk strādāt dažādās grupās.

Lūk, tāds tas ERASMUS - pārpilnības kalngals. Un labākais tajā visā – tu izklaidējies, pavadi satriecoši laiku, iegūsti jaunus draugus, no kuriem pat ir grūti atvadīties, iemācies to, ko Latvijā neiemācītos un tu to vari dabūt gandrīz par velti. Tie, kuri bija gudrāki un īrēja sev kādā mājā istabu, nevis dzīvoja kojās, tie spēja pilnībā iztikt ar piešķirto stipendiju. Bet apmēram jārēķinās, ka vajag kopā 1000€ mēnesī (pārtika, kojas, ceļošana, suvenīri). Noteikti vajadzīgi labi pārgājiena apavi, getras, sejas maskas, kāju sildītājus (nopērkami makšķerēšanos veikalos) – padārgi, bet tad, kad ziemā auksts, tad nekāda prieka vairs nav. Vajadzēs lietus mēteli, guļammaisu vai telti un labu apģērbu. Te ir labas veļasmašīnas un žāvējamās mašīnas. Ļoti parocīgi. Ja brauc ar auto vēlams kāds salokāms plaukts, vai vismaz kastes, ko ērti paslidināt zem gultas, jo te istabiņā ir tikai 1 skapis mantām. Jāņem līdzi gultasveļas, visi trauki un katli. Ir lielas saldētavas. Vēlams vairumā paņemt līdzi žāvētās desas un gaļas konservus. Te tie ir ļoti dārgi. Kā arī kartupeļus (cena ~2€ kg), garšvielas, žāvētus augļus, dzintara sieru (cena~2.5€) un noteikti rupjmaizi, speķi (nav nopērkami). Kā arī iesaku labāk ņemt nelielu fotokameru, nekā spoguļkameru, jo lielā kamera aizņems ļoti daudz vietas, būs papildus smagums pārgājienos un būs salīdzinoši neērta.

Ja ir iespēja izrauties uz 5 mēnešiem mācībām ārzemēs, tad tā noteikti jāizmanto! Manuprāt, manas komunikācijas prasmes ir uzlabojušās. Caur pārgājieniem un dažkārt laisko skolas grafiku, esmu apzinājis personiskās lietas, pie kurām ir jāpiestrādā un kuras novērtēju citos. Angļu valodas prasmes ir progresējušas un ir iegūta lielāka pašpārliecība. Cītīgi meklējot, atradu arī darbu mežizstrādē, dārzniecībā. Noteikti esmu kaut ko aizmirsis pieminēt, bet jebkurā gadījumā esmu pārsteigti gandarīts. Gribētu vēlreiz šādu pieredzi atkārtot.

Patiesībā tur ir grūti neiemantot draugus. Pat, ja ir citādas dzīves vērtības un bieži citi politiskie uzskati, tomēr kopā var pavadīt lieliski laiku. Mājās sēdētāji un nīgrie šādas neatkārtojamas iespējas neizmanto, tur brauc tie aktīvākie. Piecgades plāns, uz kurām valstīm es vēlos doties atvaļinājumos, ir sastādīts. Zinu, ka tur ir jauni draugi, kas parūpēsies, lai man būtu labi. Tāpat arī parūpēšos par viņiem, kad viņi apciemos Latviju.

Viss ir kārtībā! Sper pirmo soli un nākamais jau būs vieglāks!

Jānis Mājenieks, Meža fakultāte - Meža ekonomika un politika

2015./2016. studiju gads