Pārlekt uz galveno saturu

Atklāj Francijas karalim Luijam XVIII veltītu piemiņas plāksni

30. septembrī LLU Jelgavas pilī viesojās delegācija no Burbonu karaliskās dinastijas institūta Francijā, tās ģenerālsekretārs Laurēns de la Roziers (Laurent de la Roziere) un viņas gaišība princese Ingrīda De Frankopana (Ingrid De Frankopan). Institūts dāvināja Jelgavas pilij divas piemiņas plāksnes, kas veltītas Francijas karalim Luijam XVIII un priesterim Heinriham Esekam Edžvordam De Firmontam un kas tika svinīgi atklātas, kā arī gleznojumu Jelgavas pils muzejam.

Par godu viesiem LLU rektore Irina Pilvere organizēja svinīgo pieņemšanu, lai iepazīstinātu ar Jelgavas pils vēsturi un LLU lomu tajā, un pie Jelgavas pils mastā plīvoja Burbonu karaliskās dinastijas karogs. Francijai un Latvijai, pateicoties Jelgavas pilij, ir ne tikai vēsturiska saistība, bet arī aktuāla sadarbība mūsdienās, jo universitātē apmaiņas studijās ierodas studenti no Francijas, ik gadu tiek organizētas Frankofonijas dienas un franču valodu pilī ienes arī tūristi, kuri itin bieži ciemojas Jelgavā. Savukārt Ruelmalmezonas pilsēta Francijā ir sadarbojusies ar Jelgavas pilsētu kopīgu izglītības projektu īstenošanā.

Abu piemiņas plākšņu atklāšanu Jelgavas pilī ar savu klātbūtni pagodināja arī mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un kolekcionārs Normunds Rečs. Burbonu karaliskās dinastijas institūta viesiem bija iespēja apskatīt Jelgavas pili, Rundāles pils ekspozīciju “Kurzemes hercogu kapenes” un piedalīties ekskursijā Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī.

Turklāt institūts uzdāvināja Jelgavas pils muzejam gleznojumu, kas ir tieša kopija mākslinieka Ž. Š. Tardjē (Tardieu) 1817. gadā publiskotajam darbam "Louiss XVIII couronne la rosiere de Mittau", kurā atainotas Luija XVIII galma svinības Jelgavā 1799. gadā. Gleznas oriģināls glabājas Francijā.

Francijas karalis Luijs XVIII un priesteris Heinrihs Esekss Edžvords De Firmonts, kuriem par godu tika atklātas un iesvētītas piemiņas plāksnes, 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā dzīvoja Jelgavas pilī. Tādējādi kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu mītnes vieta bijusi arī nākamā Francijas karaļa dzīvesvieta.

Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs XVIII, Burbonu dinastijas pārstāvis, Jelgavā (kādreizējais nosaukums – Mītava) ieradās 1798. gada 20. martā, kad Lielās franču revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā. Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas - emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.

Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā 1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni un tolaik sevi dēvēja par Lilles grāfu. Tikai 1814. gadā Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku, ko vadīja Aleksandrs I, iegāja Parīzē un ieguva Francijas troni.

Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18. gadsimta beigās ieradās arī priesteris Heinrihs Eseks Edžvords de Firmonts. Par svarīgāko uzdevumu priesteris uzskatīja atbalstīt karali, un arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietotas kazarmas un kara hospitālis. 1807. gada 22. maijā, aprūpējot no Vācijas atvestos slimos franču karavīrus, priesteris saslima un nomira. Viņu apglabāja Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.

 

Pievienots 30/09/2019