Pārlekt uz galveno saturu

Pākšaugu neizmantotais potenciāls jeb zirnis pelnījis vietu arī brieža ēdienkartē

Pārtikas tehnologi un uztura speciālisti ir vienisprātis: cilvēki par maz ēd pākšaugus. Lai gan zirņu patēriņš vienu reizi gadā – Ziemassvētkos – ir augsts, tos nevar uzskatīt par mūsu ikdienas pārtikas produktu. Kamēr cilvēki spītīgi turas pretim pākšaugu plašākai iekļaušanai ēdienkartēs, lauksaimniecības nozares zinātnieki ir atklājuši to pozitīvo ietekmi augsnes bagātināšanā, laukaugu audzēšanā un gaļas lopkopībā un pākšaugu pielietojums lauksaimniecībā ar katru gadu pieaug.

LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes pētniece Līga Proškina atzīst – Latvijā pākšaugu audzēšana aktualizējusies līdz ar zaļināšanas maksājuma ieviešanu, kura mērķis ir klimatam un videi labvēlīga lauksaimniecības prakse, un nepieciešamību lauksaimniekiem dažādot kultūraugus. Tāpat aktuāli kļuvuši jautājumi, kas saistīti ar izaudzēto pākšaugu turpmāku izmantošanu.

Pākšaugi briežu ēdienkartē

“Šobrīd populāra tendence ir dažādu pākšaugu izbarošana lopkopībā. Lielākoties pie mums tiek audzēti zirņi un pupas, taču parādās arī citas kultūras, kurām raksturīgs augsts proteīna saturs, tai skaitā lupīnu sēklas. Raugoties no ekonomikas viedokļa, svarīgi saprast, vai šāda rīcība ir ekonomiski pamatota un vai pākšaugu audzēšana un izmantošana lopkopībā dod uzņēmējiem priekšrocības ilgtermiņā,” stāsta L. Proškina. Viņas pētījumi balstīti detalizētos ekonomiskos aprēķinos, kas tiek veikti sadarbībā ar lopkopības nozares zinātniekiem un praktiķiem.

Pētniece meklē veidus, kā Latvijā izaudzētus pākšaugus izmantot lopbarības devās, saglabājot līdzšinējās izmaksas vai pat tās samazināt, aizvietojot dārgāku produktu ar pākšaugiem. Turklāt svarīgi, regulējot izmaksas, panākt produktivitātes pieaugumu. Piemēram, sojas proteīns ir ļoti labs dzīvniekiem un paaugstina to produktivitāti, taču dārgs izmantošanā un nav izmantojams bioloģiskajās saimniecībās.

Lai pierādītu pākšaugu potenciālu, pētniece veikusi eksperimentālu izmēģinājumu nevis ar tradicionāliem lauksaimniecības dzīvniekiem, bet ar briežiem Siguldas novada saimniecībā “Māras brieži”, kas nodarbojas ar staltbriežu un dambriežu selekciju, vaislas briežu pārdošanu citiem savvaļas dzīvnieku dārziem Latvijā un ārvalstīs. Atšķirībā no tā sauktajiem mājlopiem, kuriem ir tendence aptaukoties, briežiem kā savvaļas dzīvniekiem ir specifiska barošana un īpašas prasības attiecībā pret proteīnu.

“Dabiskos apstākļos briedis dzīvo mežā – viņš uzturā lieto koku zarus, mizas, sūnas. Ziemā briedim palēninās metaboliskie procesi un viņš izdzīvošanai sāk izmantot sava organisma rezerves. Tādējādi dzīvniekam lēnām pazūd svars. Ziemas laikā viņš var pazaudēt līdz pat trešdaļai no sava normālā svara. Lai tas nenotiktu, briežu saimniecībās dzīvniekiem, it īpaši briežu buļļiem, kā proteīna avotu izbaro nevis auzu vai kviešu graudus, bet soju. Tā nodrošina dzīvniekus ar tiem nepieciešamo spēku, kā arī palīdz saglabāt dzīvmasu, dzīvojot laukā ziemas apstākļos. Taču sojas dārdzības dēļ tas nav ekonomiski efektīvs risinājums,” tā L. Proškina.

Kā tas izskatās no uzņēmēja viedokļa? Viņš nevar pārdot visus jaunos briežus gaļas patēriņam jau rudenī. Viņam ir jāsaglabā daļa dzīvnieku līdz pavasarim, taču tā viņš daudz zaudē. Alternatīva dārgajai sojai ir placinātas auzas, bet tajās ir mazs proteīna daudzums. Tāpēc pētniece veikusi izpēti Latvijā audzētajiem, tostarp lētajiem barības avotiem – zirņiem, pupām un lupīnu sēklām, kuros atrodams liels daudzums proteīna, bet briežu audzēšanā nav plaši izmantoti.  

Ekonomiskais un ekoloģiskais Latvijas zirnis

Eksperimentā briežu ganāmpulks sadalīts vairākās grupās, no kurām daļa novērota pētījuma vajadzībām, bet nav piebarota ar pākšaugiem, bet daļai notikusi piebarošana ar zirņiem, pupām un lupīnu sēklām. Kopīgi ar uzņēmēju ir izdevies panākt, ka barības izmaksas nepieaug, izmantojot piebarošanā pākšaugus. Jauno dzīvnieku ēdienkartē tika samazināts auzu daudzums un pielikti klāt minētie pākšaugi. Lai nodrošinātu enerģētisko barības vērtību, pākšaugi nepieciešami mazāk, nekā auzas. Taču svarīgi izmantot abus proteīna avotus, kas notur līdzsvarā gan izmaksas, gan labvēlīgi ietekmē dzīvnieku veselību. 

“Eksperimenta rezultāti ir interesanti. Ja sākumā tām briežu grupām, kas ēda tikai auzas, dzīvmasa bija lielāka, tad pēc izmēģinājuma labāki dzīvmasas rezultāti bija tām briežu grupām, kas papildus auzām tika piebaroti ar pākšaugiem. Tātad pieaugums bija lielāks, taču ne uzreiz iegūstams. Ja šodien iedosi zirņus, rītā nebūs rezultāta, bet pavasarī, pēc vairāku mēnešu piebarošanas, dzīvnieki būs pat vizuāli apaļāki. To redzējām jau eksperimenta laikā, veicot briežu kontrolsvēršanu,” par pākšaugu ietekmi stāsta L. Proškina.

Turklāt ietekme bija vērojama arī to dzīvnieku grupā, kas pavasarī tika nodoti gaļas pārstrādē. Apkopotie dati liecina, ka ar pākšaugiem barotiem dzīvniekiem gaļas iznākums bija augstāks. Gan jāatzīst, ka labāki rezultāti bijuši zirņiem un lupīnu sēklām, bet pupām nedaudz sliktāki.

Īpaša eksperimenta pievienotā vērtība ir fakts, ka briežu piebarošanā izmantotie pākšaugi izaudzēti turpat netālu no saimniecības, tādējādi samazinot transporta izmaksas un veicinot videi draudzīgu lauksaimniecības praksi. Kā atzīst pētniece, Latvijā ir radītas daudzas zirņu šķirnes, kurām ir potenciāls tikt izmantotām arī tādu savvaļas dzīvnieku kā briežu audzēšanā.

“Brieži pastiprināti pākšaugus ēd ziemā. Līdzīgi kā mēs, arī viņi Ziemassvētku vakarā ēd zirņus un pupas. Senlatviešiem ir ticējums, ka Ziemassvētku vakarā jāiet uz kūti klausīties, ko lopi runā. Domāju, ka mūsdienās mēs varam iet klausīties arī uz briežu dārzu,” smejot teic pētniece.

Savvaļas dzīvnieks ir audzējams

Eksperimentā iegūtie rezultāti ir apliecinājums tam, ka audzēšanas tehnoloģijas piemērojamas ne vien tradicionālajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, bet arī savvaļas dzīvniekiem. L. Proškina paralēli pētījumam piedalās nozares pasākumos ar ziņojumiem, lai iegūtās zināšanas nodotu briežu audzētājiem, kuriem tās ir īpaši nozīmīgas.

Šobrīd pētnieces darbs radījis audzētāju interesi par briežu gaļas izmantošanas zinātnisko izpēti un tās ekonomisko izvērtējumu. Tāpēc kopīgi tiek meklēti risinājumi, kā īstenot pilna cikla produktu izmantošanu un gaļas blakusproduktus izmantot citu augstvērtīgu produktu izstrādē, piemēram, farmācijas nozarē.

Ja lauksaimniekiem ideja par zirņu vai citu pākšaugu izbarošanu dzīvniekiem šķiet interesanta un ir plāns to īstenot savās saimniecībās, pētniece atgādina, ka nav vēlams tos dot lielos apjomos “ar lāpstām”, bet gan iepriekš aprēķinātās, konkrētās uzturdevās. Tas būs gan ekonomisks ieguvums, gan dzīvnieka veselībai draudzīgs risinājums.

 

Eksperiments par pākšaugiem un to izbarošanu briežiem īstenots pētījumā “Lopbarībā izmantojamo pākšaugu bioekonomiskās efektivitātes novērtējums (Nr.1.1.1.2/VIAA/1/16/181)” ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" atbalstu.

eraf

Pievienots 22/01/2020