Pārlekt uz galveno saturu

Lepojamies! LZA nosauc 2022. gada nozīmīgākos sasniegumus zinātnē

Attēla autors: No LLU arhīva

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2022. gadā. To vidū – viens vērienīgs pētījums teorētiskajā un divi pētījumi lietišķajā zinātnē, kuru izstrādē kopā ar kolēģiem piedalījušies arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte – LLU), Dārzkopības institūta (DI) un Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) zinātnieki.

Par sasniegumu teorētiskajā zinātnē LZA nosaukusi zinātnieku grupas kopdarbu "Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu kompleksa izpēte starptautiskā kontekstā un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai", kura izstrādē piedalījušies zinātnieki no LBTU un citām Latvijas zinātniskajām institūcijām.

Šī zinātniskā sasnieguma rezultāti apkopoti monogrāfijā "Latvijas spēks ilgi pastāvēt / The strength of Latvia for the long-term development", 2022, 480 lpp. Monogrāfijas galvenā redaktore LZA akadēmiķe, Interframe-LV projekta vadītājā Baiba Rivža un atbildīgā redaktore Ausma Mukāne. Pārstāvētās zinātniskās institūcijas: LZA, Latvijas Universitāte, LBTU, Rīgas Stradiņa universitāte u.c.

Monogrāfijā ietverta Interframe-LV projekta pētījumu rezultātā identificētā Latvijas viedās ekonomikas un sabiedrības attīstības problemātika starptautiskā kontekstā un zinātnieku un ekspertu ieteiktais instrumentārijs veicamajām pārmaiņām. Pētītās jomas: tehnoloģiskās un sociālās inovācijas; uzņēmumu digitalizācija; sabiedrības digitālā kompetence; bioekonomika un aprites ekonomika; sabiedrības novecošana un noslāņošanās ar nepieciešamu pensiju sistēmas pilnveidi, reģionālās noslāņošanās izlīdzināšanu, profesionālās izglītības ieguldījumu nevienlīdzības mazināšanā; risku pārvaldība uzņēmējdarbībā kontekstā ar vērtībām un sociālo drošību u.c. Sniegts plašs ieskats ilgtspējas politikas īstenošanā pasaulē un Eiropā kontekstā ar Covid-19 pandēmijas ieviestajām korekcijām un jaunāko politiku atveseļošanās un ilgtspējas sinerģijai, dalībvalstīm pieejamajos finanšu resursos pārmaiņu veikšanai.

Kā viens no sasniegumiem lietišķajā zinātnē nosaukts Dārzkopības institūta (DI) kolēģu kopdarbs "Ribes ģints augu, Cecidophyopsis pumpurērču un upeņu reversijas vīrusa izpēte ilgtspējīgai Ribes ģints ogulāju rezistences selekcijai un audzēšanai". Pētījumā piedalījušies - PhD Inga Moročko-Bičevska, Dr.agr. Arturs Stalažs, PhD Gunārs Lācis, Dr.agr. Valda Laugale, Mg.agr. Kristīne Drevinska, Mg.biol. Neda Zuļģe, Mg.biol. Katrīna Kārkliņa, Mg.biol. Toms Bartulsons, BSc. Māris Jundzis, Dr.agr. Līga Lepse, Dr.biol. Sarmīte Strautiņa. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC): Dr.biol. Ina Baļķe, MSc. Ieva Kalnciema, MSc. Gunta Reseviča, MSc. Ņikita Zrelovs un MSc. Ivars Silamiķelis.

Ribes augu audzēšanu būtiski ietekmē pumpurērces (Cecidophyopsis) un upeņu reversijas vīruss (BRV). Projektā (Nr. 1.1.1.1/18/A/026) radītas jaunas zināšanas par Cecidophyopsis sugām, to ģenētisko daudzveidību un nozīmi BRV pārnesē, un Ribes rezistenci pret Cecidophyopsis un BRV, izmantojot lielas caurlaidības sekvencēšanu. Pilnveidotas pētniecības metodoloģijas (Cecidophyopsis sugu diagnostikas metodes, RNS izdalīšanas metode sekvencēšanai, genofonda vērtēšanas metodikas), izvērtēts vietējais Ribes genofonds un papildināta vietējo genotipu kodolkolekcija ar atveseļotiem, vērtīgākajiem Latvijas izcelsmes genotipiem. Radīto zināšanu ietekmē atjaunota valsts atbalstīta upeņu selekcijas programma. Pētījumā radītās zināšanas nodrošina informatīvo bāzi ilgtspējīgai Ribes augu rezistences selekcijai un audzēšanai, sekmējot uz zināšanām balstītu bioekonomiku.

Tāpat lietišķajā zinātnē izcelts darbs "Pētījumi par heterogēnām pašapputes graudaugu populācijām: agronomiskās īpašības, izmaiņas audzēšanas apstākļu ietekmē, izveidošanas un uzlabošanas iespējas". Tajā piedalījušies - Dr.agr. Linda Legzdiņa, Dr.agr. Māra Bleidere, PhD Indra Ločmele, Mg.agr. Vija Strazdiņa, Mg.geogr. Dace Piliksere, Mg.agr. Valentīna Fetere, Dr.biol. Ieva Mežaka, Mg.biol. Elīna Sokolova. Agroresursu un ekonomikas institūts. Dr.biol. Dainis Edgars Ruņģis, Dr.silv. Vilnis Šķipars. Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava".

Bioloģiskajā lauksaimniecībā nozīmīga ir augu daudzveidība, tāpēc kā alternatīva viendabīgām šķirnēm pētītas miežu un kviešu populācijas. Tām piemīt vairākas priekšrocības, kā piemēram, spēja pielāgoties konkrētiem audzēšanas apstākļiem, nodrošināt labākas un stabilākas ražas u.c. Latvijā uzsākta kombinēto krustojumu populāciju veidošana, pārbaudītas bioloģiskajā saimniekošanā svarīgas pazīmes. Turpinās audzēšanas vides un ilguma ietekmes uz daudzveidības rādītājiem izvērtējums un pētījumi par populāciju veidošanas un uzlabošanas metodēm. Ar miežu populāciju 'Mirga' Latvija piedalījās EK pagaidu eksperimentā par populāciju mārketingu, kas deva pamatu ieviestajiem regulējumiem par heterogēnu materiālu. Populācijas novērtētas 6 bioloģiskajās saimniecībās. Rezultāti apkopoti 8 SCOPUS datu bāzē iekļautās un 8 citās recenzētās publikācijās, par tiem aizstāvēta disertācija un sniegti 24 ziņojumi konferencēs.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā. Šogad konkursā kopumā tika vērtēti 55 pieteikumi: 16 – dabaszinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, 13 – materiālzinātnēs un inženiertehniskajās zinātnēs, 22 – humanitārajās, mākslas un sociālajās zinātnēs un 4 – lauksaimniecības un mežzinātnēs.

Ar visiem nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem iepazīties var LZA mājaslapā. 

Raksta fotogrāfija: www.lza.lv

Pievienots 13/01/2023