Pārlekt uz galveno saturu

LBTU norisinās zinātniski praktiskā konference "Līdzsvarota lauksaimniecība 2023"

Attēla autors: No LLU arhīva

Atzīmējot lauksaimniecības augstākās izglītības 160 gadu jubileju, 23. un 24. februārī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes – LBTU (iepriekš – LLU) Lauksaimniecības fakultāte organizē ikgadējo konferenci "Līdzsvarota lauksaimniecība", kuras ietvaros klātienē un tiešsaistē pulcējas zinātnieki, studenti, valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmumu pārstāvji. 

Pieslēgšanās saites pieejamas Lauksaimniecības fakultātes mājaslapā.

Konferences plenārsēdēs uzstājās referenti, kuri akcentē galvenās aktualitātes katrā no iesaistītajām jomām – zinātnē, studiju organizēšanā, lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī uzsvēra nozares nākotnes izaicinājumus un citas aktualitātes.

Pēc tam seko sekciju sēdes, kurās piedalās gan zinātnieki, gan lauksaimniecības konsultāciju dienesta un valsts institūciju speciālisti, kā arī praktiķi un studenti, popularizējot jaunākās zinātnes atziņas un praktisko pieredzi laukkopības, dārzkopības un lopkopības nozarēs.

Uzrunājot konferences dalībniekus, zemkopības ministrs Didzis Šmits akcentēja izaicinājumus, kas mūsdienās saistīti ar zinātnes lomu, un mēģinājumus zinātni konstruēt kā ticības objektu, kas vērtējama kā bīstama parādība.

"Mēs dzīvojam laikā, kurā mēs "ticam" zinātnei nevis mēs saprotam, ka zinātne pastāv, jo tā apšauba savus vakardienas lēmumus. Pretējā gadījumā tā nekad neietu uz priekšu. Mēs dzīvojam laikmetā, kurā bērniem māca, ka klimats ir konstants un ir arī noteikts kaut kāds "pareizais" klimats, kas mums ir jāaizstāv un, ja mēs to neizdarīsim, iesim bojā. Man šķiet, ka debates starp reliģiju, ticību, zinātni un līdzāspastāvēšanu mēs atrisinājām 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, taču izrādās, ka kļūdos. Ja mēs risinām šos jautājumus šodien, tad izrādās, ka izglītība nav progresējusi. Mēs varētu par to pasmaidīt, bet tur joku ir maz. Pieņemot, ka mēs "ticam" klimatam, šajā valstī, kuras teritoriju 52% klāj mežs, ir lielākā CO2 uzkrāšanas banka Eiropā pret vienu iedzīvotāju. Pie krītošas demogrāfiskās līknes mēs esam pirmie klimata pārmaiņu ierobežošanā, nevis otrādi," stāsta D. Šmits.

Ministrs ar nožēlu atzīst, ka viņam nākas runāt nevis par izaugsmi, bet par nozares vietas noturēšanu – kā joprojām apstrādāt savus laukus, kā iegūt no meža maksimāli pievienoto vērtību un tajā pašā laikā būt "zaļiem".

"Lai nozare sevi aizstāvētu, ir jābūt zinātnei. Ar emocionāliem un vēsturiskiem argumentiem mēs šo lietu neizdarīsim. Bez jums, zinātniekiem, un bez šīm mājas, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, ne mežu, ne lauku, ne zivju nozarē - mūsu nacionālās bagātības - neaizstāvēsim. Tāpēc kā ministrs es aizstāvēšu šo māju un šo nozari, jo Zemkopības ministrija nav nekas bez šīs universitātes, Latvijas dabas resursi nav nekas bez šīs universitātes," uzrunas noslēgumā teica D. Šmits.

Turpinājumā Latvijas Agronomu biedrības prezidents Ringolds Arnītis ziņoja par tēmu "Vai Eiropas Zaļā kursa regulējums nodrošinās ilgtspējīgu Latvijas lauksaimniecību?". Viņš uzsvēra, ka valstij un sabiedrībai nepieciešams aktīvi iesaistīties Latvijas interešu aizstāvībā Eiropas Savienībā regulu izstrādes un apstiprināšanas procesā, vietējo ražotāju atbalstīšanā, kā arī sabiedrības izglītošanas programmās, kas norāda, ka nozīmīgi ir skaidrot un salīdzināt Latvijas, kā arī ārvalstu produkcijas ražošanas standartus un ilgtspēju. Tāpat zinātnē jāstrādā pie inovācijām un risinājumiem, savukārt lauksaimniekiem jārada pievienoto vērtību – kooperatīvi, kas orientēti uz pārstrādi, integrētu aitkopību – kultūraugu dažādošana u.c.

Par aitkopības biedrības lomas nozares attīstību stāstīja Lauksaimniecības fakultātes profesore Daina Kairiša, kurā savā stāstījumā uzsvēra biedrības galvenos darbības mērķus, kas ietver – aitu audzētāju apvienošana, sadarbība ar valsts un nevalstiskajām institūcijām, ciltsdarba organizēšana, aitu audzētāju un speciālistu apmācības, kā arī nozares popularizēšana.

Lauksaimniecības fakultātes docente un Dārzkopības institūta vadošā pētniece Ilze Grāvīte iepazīstināja ar pētījuma gaitu par jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā. Kā stāsta pētniece, tad pirmajos augšanas gados jaunajiem augšu kokiem bez laistīšanas bija apgrūtināta augšana, vājāk attīstīti koki stiprāk slimoja un vājāk ziemoja. Plūmju šķirnes "Ance" un "Adelyn" atzītas par labākajām, salīdzinot ar kontroles šķirnēm, kā arī tās ir pārdotāko šķirņu topā. Pēc DI un projektos iesaistīto saimniecību iegūtās informācijas un rezultātiem, vairākos Latvijas reģionos ierīkoti plūmju dārzi – pārsvarā bioloģiski, tāpat aug pieprasījums pēc kvalitatīvas produkcijas ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. I. Grāvīte min, ka 2023. gada februārī šķirnes "Ance", "Adelyn", "Sonora" un "Lotte" tika nosūtītas uz Nīderlandes vienu no lielākajām kokaudzētavām, lai tās pārbaudītu.  

Lauksaimniecības fakultātes docente Arta Kronberga atklāja par pirmo Latvijas kaņepju šķirni "Loja" - kā radās idejas, kas nonāca līdz pat ražošanai. Lai realizētu ražošanu, tika veikti vairākas darbības – secināja, ozonēšana būtiski neietekmē sēklu mikrobioloģiskos rādītājus, tāpat novērtēja audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā arī pētīja sēklu pārstrādes un eļļas kvalitātes rādītājus, kā arī produktu uzglabāšanas ilgumu. Šī ir pirmā Latvijas vēsturē selekcijas ceļā izveidotā sējas kaņepju šķirne un tā reģistrēta Eiropas Savienības kopējā augu šķirņu katalogā 2021. gada februārī.

Valsts Augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle aktualizēja tēmu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītājiem, norādot, ka tos var iegūt vairākos veidos – Augsnes agroķīmiskā izpēte (AII), Agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju un parauga ņemšana, kā arī iesniegšana analizēšanai akreditētā laboratorijā. Viņa uzsver, ka daļai no lauksaimniekiem trūkst zināšanu vai izpratnes par augsnes agroķīmisko rādītāju nozīmīgumu, savukārt, lai palielinātu informācijas apjomu par agroķīmiskajām īpašībām un to izmaiņām, iespēju robežās jāharmonizē datu ieguve – paraugu ņemšanas metodika, izmantotās analīžu metodes un iegūto rezultātu novērtējums.

Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Linda Legzdiņa informēja par tēmu "Heterogēnās pašapputes graudaugu populācijas, to izveidošanas un izmantošanas iespējas". Kā stāsta pētniece, tad pētījuma īstenošanas laikā, tika secināts, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā nozīmīga ir augu daudzveidība, tāpēc kā alternatīva viendabīgām šķirnēm pētītas miežu un kviešu populācijas. Tām piemīt vairākas priekšrocības, piemēram, spēja pielāgoties konkrētiem audzēšanas apstākļiem, nodrošināt labākas un stabilākas ražas u.c. Latvijā uzsākta kombinēto krustojumu populāciju veidošana un pārbaudītas bioloģiskajā saimniekošanā svarīgas pazīmes.

LBTU profesors un studiju prorektors Aigars Laizāns prezentēja pētījumu par atjaunojamās enerģijas izmantošanu lauksaimniecībā, izceļot, ka gudra resursu izmantošana ļauj vairāk "slinkot", bet ne tik gudra – spiež būt atkarīgiem no citiem (prasmju zudums, tehnoloģiju un iekārtu iztrūkums, imports), tāpat svarīgi ir maksimāla savu un vietējo (valsts līmenī) resursu izmantošana. "Biomasa Latvijas enerģijā – bija, ir un būs. Vieda biomasas padziļināta pārstrāde – īpaši Latvijai raksturīga enerģētiskās neatkarības un autonomās energoapgādes sastāvdaļa. Turklāt lauksaimnieki ir tie, kuri ir vistuvāk šim procesa," tā A. Laizāns.

Lauksaimniecības fakultātes studente un Latvijas Agronomu biedrības stipendiāte Kristiāna Legzdiņa uzsvēra zināšanu nozīmi lauksaimniecībā. Viņa uzsvēra, lai arī mūsdienās pieejama informācija internetā, ko var atrast pāris sekunžu laikā, tāpat zināšanas ir svarīgas jebkurā jomā. Izglītots cilvēks spēj atšķirt viltus ziņas no patiesām. Arī lauksaimniecības nozare ir tā, kas nepārtraukti meklē jaunus risinājumus un jaunas pieejas, bet visu pamatu pamatā ir zināšanas un pieredze.

Pirmās dienas plenārsēdes noslēgumā asociētā profesore un Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dace Siliņa vērsa uzmanību tēmai "Augstākā izglītība lauksaimniecībā šodien". Viņa savā stāstījumā uzsvēra, ka šogad lauksaimniecības augstākā izglītība atzīmē 160 gadadienu un sniedza ieskatu tās vēsturē. Tāpat pastāstīja par studiju iespējām, norisi un nākotnes skatījumu.  

Savukārt 24. februārī plenārsēdi atklās Global GAP pārstāve Edīte Strazdiņa "Global G.A.P Latvijā un pasaulē", bet pēc tam sekos SIA "Pampāļi" vadītājs Mārtiņš Vaļko "Digestāta apsaimniekošanas prakse SIA "Pampāļi"", LBTU vieslektors un SIA "Janne" īpašnieks Valdis Janovs, LBTU Augu aizsardzības zinātniskais institūts "Agrihorts" direktore Viktorija Zagorska "Pesticīdu atliekvielu noteikšana augsnē un augos", SIA "JCI" pārstāvis Jānis Čaune "Meteostaciju izmantošana precīzajā lauksaimniecībā", AS "APF Holdings" pārstāvis Hermanis Dovgijs "Ilgtspējīga olu ražošana: izaicinājumi un risinājumi", Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts zivsaimniecībā (akvakultūrā) Raivis Apsītis "Akvakultūra kā ilgtspējīga un dabai draudzīga nozare", tāpat tiks prezentēts par atjaunojamās enerģijas izmantošanu praksē un aktualitātēm dārzkopības nozarē. Noslēgumā sagaidāmas diskusijas. 

Pievienots 23/02/2023