Pārlekt uz galveno saturu

Jānis Bērziņš: "Enerģētika ir ļoti svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa"

Jānis Bērziņš: "Enerģētika ir ļoti svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa"

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktoranta Jāņa Bērziņa interešu loks vienmēr bijis plašs – vienlaikus saistījušas gan inženierzinātnes, gan medicīna, ekonomika un vēsture, savulaik plānojis profesionāla basketbolista karjeru. Pēc diviem mācību gadiem ASV uzsācis studijas LLU Tehniskajā fakultātē, kur iegūts profesionālais bakalaura grāds studiju programmā "Lietišķā enerģētika". Nu jau vairākus gadus Jānis strādā siltumapgādes jomā, kur noder arī maģistra studiju programmas "Lauksaimniecības inženierzinātne" enerģētikas apakšprogrammā gūtās zināšanas. Šobrīd viņš ir arī LLU vieslektors, kura mērķis ir ne vien iepazīstināt studentus ar studiju kursu programmu, bet arī dalīties praktiskajā pieredzē par to, kā studiju laikā iegūtās zināšanas liekamas lietā enerģētikas nozarē. Jāņa kaislība ir basketbols, savukārt brīvo laiku viņš kopā ar draugiem pavada prāta spēlēs.

Kā nonāci līdz lēmumam, ka studēsi enerģētiku?

Enerģētika ir ļoti svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa – bez tās nekur. Turklāt pašam gan siltumenerģētika, gan elektroenerģētika, gan alternatīvā enerģētika šķita ļoti interesantas. Šie apstākļi arī ietekmēja izvēli. Sākumā nemaz neplānoju nonākt līdz doktorantūrai.

Vai studiju virziens tev bija skaidrs jau skolas gados?

Esmu jelgavnieks un absolvējis Jelgavas Valsts ģimnāziju. Inženierzinātnes man vienmēr bijušas interesantas, bet tajā pašā laikā saistīja arī medicīna, bioloģija un sporta zinātne, ekonomika, vēsture. Mans interešu loks vienmēr bijis ļoti plašs.

Mana kaislība ir basketbols. Pēc vidusskolas domāju, ka drīzāk būšu profesionāls basketbolists, nekā darīšu ko citu. Ieguvu basketbola stipendiju studijām ASV, kur studēju inženierzinātnes. Pavadīju tur divus gadus un šajā laikā sapratu, ka mana prioritāte tomēr ir laba izglītība, nevis basketbols. Lai es varētu labi sevi pārdot darba tirgū un nodrošināt karjeru arī pēc basketbolista gaitu noslēgšanas, izvēle krita par labu inženierzinātnēm un tieši enerģētikai.

Basketbolu joprojām spēlē – basketbola klubā "Jelgava/LLU".

Basketbols ir ļoti liela manas dzīves daļa. Negribētu to saukt par hobiju, jo hobijiem droši vien tik daudz laika nevelta. Tas ir dzīvesveids. Basketbolu turpinu spēlēt, bet varbūt ne tik augstā līmenī, kā kādreiz domāju, ka spēlēšu. Jebkurā gadījumā basketbols un izglītība viens otru neizslēdz – var spēlēt un mācīties vienlaikus. Protams, tas ir grūtāk, ir vairāk pienākumu, vairāk sevi jāmotivē un jāierobežo.

Tev bija svarīgi, ka studijas ir tepat Jelgavā?

Tā kā gribēju turpināt spēlēt basketbolu, man šķita ļoti ērti, ka Jelgavā ir iespēja gan studēt, gan spēlēt – pilsētā ir profesionāla basketbola komanda, kā arī LLU studentu izlase. Vienlaikus Latvijā LLU Tehniskās fakultātes vārds ir labi pazīstams, turklāt enerģētikas apakšprogramma sniedz kvalitatīvu izglītību, lai varētu konkurēt darba tirgū.

Ko dara cilvēks, kurš izstudējis enerģētiku?

Ir vairāki virzieni, kuros var strādāt. Divi tradicionālie ir elektroenerģētika un siltumenerģētika. Elektroenerģētika ir tikpat svarīga un visur nepieciešama, bet siltumenerģētika saistīja vairāk. Jau bakalaura studiju laikā sāku strādāt par siltumapgādes struktūrvienības vadītāju komunālajā uzņēmumā, kur biju atbildīgs par visu siltuma ražošanas, pārvades un tirdzniecības procesu, bet šobrīd strādāju vienā no lielākajiem enerģētikas uzņēmumiem Ziemeļeiropā un esmu atbildīgs par siltuma apgādi.

Vai šīs profesijas pārstāvji ir pieprasīti darba tirgū?

Jā. Atrodoties tagad jau darba devēja pusē, varu teikt, ka atrast labus un kvalificētus darbiniekus ir ļoti grūti. Tie, kas studijas beiguši un ar savām zināšanām un prasmēm spēj konkurēt, ir pieprasīti un saņem pietiekami augstu atalgojumu, lai darba tirgū viņi nebūtu brīvi pieejami.

Kādiem mācību priekšmetiem skolā jaunietim vajadzētu pievērst uzmanību, ja viņš nākotnē gribētu strādāt enerģētikas jomā?

Tie noteikti ir eksaktie mācību priekšmeti – fizika, matemātika, ķīmija. Vēl nepieciešama vispārēja interese par jaunajām tehnoloģijām, datoriem, programmēšanu. Mūsdienās jebkuram inženierim, lai kurā nozarē strādātu, jāpārzina programmēšanas pamati un jaunākās tendences pasaulē.

Pastāsti par savu pētniecības virzienu!

Bakalaura darbā skatīju optisko kabeļu izmantošanas iespējas deformācijas mērīšanā. Savukārt maģistra darba nosaukums bija “Temperatūras grafika aprēķina metodikas izstrāde centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes uzlabošanai”. Abi ieguva apbalvojumus enerģētikas nozares studentu darbu konkursos. Disertācijā šobrīd esmu pievērsies centralizētajai siltumapgādei.

Bakalaura studijas pabeidzi ar izcilību, un arī maģistrantūrā tev bija augstas sekmes. Ko par cilvēku liecina tas, ka viņš universitāti absolvē ar "sarkano" diplomu?

Atslēgas vārdi noteikti ir mērķtiecība un pašdisciplīna. Pirmajos divos studiju gados, šķiet, jaunieši līdz galam nesaprot, ka tagad viss ir atkarīgs no viņiem pašiem – lai iegūtu izglītību, pašiem ir jāmācās, sevi jāmotivē, jācīnās. Uzreiz pēc vidusskolas varbūt ir sajūta, ka universitātes diploms ir svarīgs, bet īsti nav skaidrs, kāpēc. Trešajā ceturtajā kursā jau rodas priekšstats, ka tūlīt pienāks tas brīdis, kad darba tirgū būs jāsāk konkurēt ar ļoti daudziem līdzīgu izglītību ieguvušiem kolēģiem par labākajiem piedāvājumiem. Tas motivē!

Ja nav skaidra mērķa un pašdisciplīnas korekti un pilnīgi apgūt studiju kursus, to prasības tiek izpildītas formāli, un tas rezultējas viduvējās sekmēs. Šādi absolvēt universitāti ar izcilību nevar.

"Sarkanais" diploms tevi atšķir no citiem tādu pašu vai līdzīgu izglītību ieguvušajiem, un šāds ieraksts darba devēja acīs runās par labu tev. Taču es nekad neesmu speciāli gājis pārrakstīt kontroldarbus un uzlabot atzīmes. Mans mērķis bija apgūt to, ko man māca, un attiecīgi nokārtot visus pārbaudījumus.

Šobrīd ne tikai jau otro gadu studē doktorantūrā, bet arī pats esi kļuvis par jauno mācībspēku.

Absolvējot maģistrantūru, man nāca piedāvājums pasniegt dažus studiju kursus. Atceroties sevi bakalaura studiju laikā, kad vēl mācījos un jau sāku strādāt, bija ļoti grūti iesaistīties darba tirgū un saprast, kādām jābūt prasmēm un domāšanai, lai varētu veiksmīgi strādāt. Darba tirgū jau ilgi neauklējas.

Piekrītot mācīt studentus, mans mērķis bija ne tikai izstāstīt studiju kursa programmu, bet arī sniegt ieskatu, kā siltumapgādes bizness darbojas reālajā dzīvē. Manā studiju laikā man būtu lieti noderējis aprunāties ar kādu, kas ikdienā teoriju īsteno praksē. Tāpēc cenšos ar studentiem pārrunāt aktualitātes, tendences un cēloņsakarības dažādos lokālos un globālos procesos.

Kā noskaidrojām, basketbols tev ir kas daudz vairāk nekā vienkārši vaļasprieks. Bet piedalies arī prāta spēlēs.

Tās gan sauktu par hobiju. Kopā ar klasesbiedriem un draugiem piedalāmies praktiski visās prāta spēlēs, kādas varam atrast. Rezultāti ir dažādi. Īpaši negatavojamies, izmantojam zināšanas, kas uzkrātas dzīves gaitā. Prāta spēles ir lietderīgs laika pavadīšanas veids draugu lokā labā atmosfērā.

Pievienots 09/03/2020
The website encountered an unexpected error. Please try again later.