Saģērbties silti un studēt IT 7450 km no mājām

Kad Gowtham Satti bija tikai pieci gadi, viņam jau patika datori, tāpēc nebija pārsteigums, ka viņš izvēlējās studēt IT. Bet tajā laikā viņš nevarēja iedomāties, ka viņa dzīve viņu aizvedīs uz Latviju - 7450 km attālumā no dzimtās pilsētas Gunturas Indijā. Tēva atbalstīts un iedrošināts, Gowtham Satti ieradās studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē, izvēloties Informācijas tehnoloģiju fakultātes studiju programmu "Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai". 

Kādēļ tu izvēlējies studijas Latvijā un LLU?

Es gribēju doties studēt uz universitāti, kas nodrošina praktiskas nodarbības. Izskatīju dažādus studiju piedāvājumus Indijas universitātēs, taču pārsvarā tajās notiek teorētiskas studijas. Es sāku meklēt universitātes ārzemēs. Mana pirmā izvēle bija Vācija, taču viņu studentiem bija jāiztur vācu valodas pārbaudījums, kuram vēlējos pieteikties, taču visas vietas jau bija aizņemtas. Tā bija atklāta pieteikšanās procedūra, taču minūtes laikā viss bija pilns. Tad es sāku meklēt universitātes Itālijā, bet nokavēju visus pieteikšanās termiņus un es varēju pieteikties tikai uz nākamo semestri. Tad starptautiskais koordinators no LLU ieradās Indijā un pastāstīja visu par LLU un Latviju. Es pārbaudīju studiju programmu un man patika, ka ir dažādi priekšmeti no dažādām jomām, ne tikai IT. Tas atbilda manām interesēm un es sapratu, ka tā būs pareizā izvēle. Arī mans tētis mudināja mani doties izpētīt pasauli un 2018. gada februārī es atbraucu uz Latviju.

Vai kaut ko zināji par Latviju, pirms šeit ieradies?

Es zināju Baltijas valstis, bet ne visai konkrētu informāciju par Latviju. Sanāksmē, kurā iepazinu LLU, starptautiskais koordinators sacīja, ka izglītība Latvijā būs ļoti praktiska. Turklāt šeit ir skaista daba, meži utt. Pirms došanās uz Latviju mans tētis sazinājās ar citu Indijas studentu Rakeshu, kurš šeit absolvēja Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Tagad viņš dzīvo un strādā Saldū.

Ko viņš tev ieteica darīt pirms ierašanās Latvijā?

Ieteica paņemt līdzi garšvielas un siltas drēbes. Viņš teica: "Tas ir svarīgi, taču pārējo saņemsi Latvijā." Un tā ir taisnība. Būdams indietis, man patīk pikants ēdiens, bet latvieši neēd tik daudz tādu ēdienu. Turklāt šeit nav tik daudz dārzeņu, cik mums ir Indijā. Pirmajā semestrī es mēdzu gatavot lielāko daļu maltītes pats, taču otrajā semestrī sāku iet ēst ārpus studentu viesnīcas, lai vairāk iepazītu latviešu virtuvi. Man garšo latviešu maize.

Vai Latvijā un Indijā ir kādas atšķirības izglītības sistēmā?

Šeit ir pilnīgi atšķirīga pieeja studijām un tieši tāpēc man patīk LLU. Indijā mums bija daudz jāmācās patstāvīgi no grāmatām. Latvijā teorētisko informāciju mēs iegūstam lekciju laikā un mēs mācāmies galvenokārt darot, un man patīk šī pieeja.

Ko esi iemācījies, studējot Informācijas tehnoloģiju fakultātē?

Fakultāte ir izcila, šeit esmu saticis labākos pasniedzējus. Es varu iet uz nodarbībām, klausīties viņu teikto un nākamajā dienā kārtot eksāmenu. Viņi ir ļoti labi tajā, ko māca, un mūsu fakultātes dekāns mani ir ļoti atbalstījis studiju procesā.

Kādi ir tavi iespaidi par studentu dzīvi Jelgavā?

Jelgavas pils ir lieliska, to šobrīd atjauno, tagad tā ir daudz skaistāka, salīdzinot ar laiku, kad es šeit ierados. Un pils ir ļoti tuvu studentu viesnīcai. Studentu viesnīcā es esmu iepazinies ar daudz draugiem no dažādām fakultātēm un valstīm. Man ir arī daži draugi no Latvijas. Mans kaimiņš no Indijas strādā šeit, Latvijā, tāpēc, pateicoties viņam, esmu iepazinies ar daudz latviešiem. Dažreiz cilvēki nāk pie manis pēc palīdzības - salabot datoru (smejas).

Kādi bija lielākie izaicinājumi, ar kuriem nācās saskarties Latvijā?

Lielākais izaicinājums, protams, bija saistībā ar latviešu valodas apguvi. Par laimi man visur bija wi-fi, tādēļ varēju visu tulkot. Bet no viena puses bija labi, ka viss ir latviešu valodā, jo tas mani piespieda mācīties un atcerēties dažādas frāzes. Atceroties pirmo semestri, tas bija aizraujošs. Bija ļoti grūti atrast pareizās vietas – vairākas reizes esmu pat apmaldījies Jelgavā un Jelgavas pilī. Eiropas kultūra no Indijas kultūras atšķiras. Parasti kultūru mēs vērtējam pēc tā, kā cilvēki ģērbjas vai kādas ir tradīcijas. Pirmajā semestrī es domāju, ka šeit, Latvijā, ir savādāk, salīdzinot ar Indiju. Bet vēlāk es sāku skatīties uz cilvēkiem un sapratu, ka cilvēki veido ģimenes tradīcijas tāpat kā Indijā. Tas mainīja manas domas. Pirmais iespaids bija maldīgs. Cilvēki vienmēr ir jāiepazīst dziļāk. Latvieši ir diezgan vēsi ne tikai pret ārzemniekiem, bet arī pret jauniem cilvēkiem kopumā, taču tas ir tikai sākotnēji, vēlāk viņi atveras. Lai labāk izprastu Latvijas kultūru, apmeklēju Brīvdabas muzeju. Gide pastāstīja visu par Latviju, kā latvieši mēdza dzīvot, par kāzu un citām tradīcijām. Es arī biju Kara muzejā, kur vairāk uzzināju par Latvijas vēsturi.

Trešajā semestrī tu devies Erasmus+ studijās uz Ungāriju. Kāda bija tava pieredze?

Mana pieredze nebija tāda, kā es gaidīju. Pirmkārt, man nebija iespēja apgūt tos priekšmetus, ko vēlējos. Arī izglītības sistēma Ungārijā bija līdzīga Indijai, kas man tik ļoti nepatika. Tur bija jāmācās vairāk teorijas, bet mazāk praktisko darbu, kā rezultātā pa naktīm daudz lasīju grāmatas. Bet es ieguvu dažus lieliskus draugus no dažādām valstīm - Irānas, Irākas, Libānas, Pakistānas, Dienvidkorejas un Ķīnas. Apmaiņas programmas lielākais ieguvums bija angļu valodas zināšanu uzlabošana, dažādu kultūru apgūšana, kā arī Budapeštas iepazīšana.

Ko tu vari ieteikt citiem studentiem, pamatojoties uz savu pieredzi?

Par universitāti - nedomā par citām izvēlēm. Vienkārši nāc uz šo universitāti! Par Latviju - ņem garšvielas, un viss!