Jelgavas pils laika līnija
Jelgavas pils – viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem – bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan Kurzemes guberņas administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi, bet tad atkal atjaunota. Agrāk Jelgavas pilī valdīja hercogi, tagad – studenti un profesori, un to apbrīno visi, kuri bijuši šajā majestātiskajā celtnē.
Vecā pils
Livonijas ordeņa mestrs Mandernas Konrāds sāk celt Jelgavas pili
Livonijas ordeņa komtura miteklis
Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru dinastijas pils
Pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona pavēles vecā pils tiek uzspridzināta
Sāk būvēt jauno Jelgavas pili pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta
Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence
Pils, ko F. B. Rastrelli būvēja E. J. Bīronam, pildīja hercoga mājvietas, droša patvēruma funkciju, izņemto laiku, kad E. J. Bīrons tiek izsūtīts trimdā (174. 0 1762. gadam).
Jelgavas pils cokolstāvā 1740. gadā iekārtoja telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1538. gadā celtās un 1738. gadā nojauktās baznīcas pagraba velves. 1820. gadā kapenēs ierīkoja dienvidaustrumu spārna cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.
Jelgavas pilī izvietotās kapenes ir lielākā šāda apbedījuma vieta Latvijā, turklāt viena no nedaudzajām valdnieku apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros apglabāti no 1569. līdz 1791. gadam 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji.
Gadsimtu gaitā kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas, bet 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju. Kopš 1990. gada hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija.
Kurzemes guberņas administratīvais centrs
Bermonta – Avalova armija nodedzina pili
Augstskolas vajadzībām tika likti pamati pils rietumu spārnā
Pilī sāk darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
Otrā pasaules kara laikā pils tiek nodedzināta
Sākas pils atjaunošana
No 1957. gada līdz 1965. gadam galvenā arhitekta P. Fogeļa vadībā norisinājās Jelgavas pils atjaunošanas darbi, kas tika pielāgoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) vajadzībām. Atjaunošanas darbiem tika piešķirti 13230 tūkstoši rubļu, līdz ar to jau 1958. gada 22. jūnijā tika svinēti Jelgavas pils spāru svētki.
Lai pils atjaunošanas darbi noritētu veiksmīgi, tos vadīja Arnolds Grīslis un Jānis Zirdziņš. Jāpiebilst, ka atjaunošanas darbos piedalījām apmēram 70 strādnieku.
1961. gadā tika dots rīkojums veikt fasādes krāsojumu nelielā pils fasādes laukumā un par pamatu tika ņemta ķieģeļsarkanā krāsa. Savukārt trūkstošās čuguna maskas fasādē tiek izgatavotas no cementa.
No 1959. -1964. gadam Jelgavas pilī bez būvdarbiem tiek realizēti arī restaurācijas darbi - caurbrauktuvēs, divās kolonu galerijās, centrālajā vestibilā, krusta velves, kā arī pils ārējā fasāde ( fasādes laukums - 20000m2).
Pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (kopš 1992. gada Latvijas Lauksaimniecības universitāte)
Atjaunošanas darbi Jelgavas pilī
2001. gadā LLU kā universitāte saņem valsts akreditāciju.
2003. – 2007. gadā turpinās pils fasādes rekonstrukciju un 2007. gadā renovē pils Ziemeļu kolonādi.
2008. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils dienvidu fasāde, bet nākamajā gadā austrumu fasāde Lielupes krastā.
2011. gadā pabeigta pils Austrumu spārna fasāde.
2013. gada septembrī tiek nosvinēta LLU 150. gadu jubileja.
2015. gadā atjaunota LLU senāta zāle.
2016. gadā parakstīts līgums par projekta „Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana un fasādes atjaunošana” realizāciju.
2017. gadā sākta pils Dienvidu spārna logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana. Sāk atjaunot ēkas fasādi un ventilācijas sistēmu. Kosmētiskais remonts Dienvidu kolonādē.
Atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas
Jelgavas pils atzīmē 280 gadu jubileju
Latvijas Lauksaimniecībasuniversitāte