Pārlekt uz galveno saturu

Vai iespējams kļūt par dabai draudzīgu inženieri?

Lai cilvēce dzīvotu arvien labāk, nemitīgi tiek kāpināti dažādu lietu ražošanas apjomi, taču rūpniecība kļuvusi ne tikai par līdzekli ērtākai dzīvei, bet lielāko slogu dabai. Taču pasaulē notiek nemitīgs progress un ir nepieciešami inženieri, kuri veic atklājumus un rada jaunus produktus sabiedrības vajadzībām.

Nopietnākais izaicinājums jauno inženieru paaudzei ir videi draudzīgu ražošanas risinājumu meklēšana, izmantojot neizsmeļamos resursus – sauli, vēju, biomasu. Paradoksāli, ka vēl joprojām būvniecībā, vieglajā rūpniecībā u.c. nozarēs netiek pilnvērtīgi novērtētas priekšrocības, ko sniedz visvieglāk pieejamais resurss - koks.

"Koks ir brīnumains resurss, jo rūpniecībā iespējams izmantot to visu un mēs varam to atjaunot paši. Mizu lieto kā kurināmo un augsnes mulču, no tā ražo ķimikālijas, sveķus, vaskus, vitamīnus, līmes, plastmasas pildvielas un lakas. Koka milti un sveķi ar celulozes pildvielu izmantojami trauku, elektrokontaktu sastāvdaļu, rotaļlietu, katlu un pannu rokturu ražošanā. Tā kā koksnes sastāvā ir 50% celuloze, to izmanto, lai ražotu papīru, mākslīgo zīdu, acetātu, celofānu un sprāgstvielas. Savukārt lignīns, kas veido līdz 35% no koka satura, nākotnē varētu kļūt par ķīmijas industrijas pamatvielu, nomainot naftu," stāsta LLU Kokapstrādes katedras vadītāja Sigita Liše.

Dabai draudzīgs inženieris ir tāds, kurš specializējies kokapstrādē un pārzina koksnes izmantošanas iespējas. S. Liše skaidro, ka topošie kokapstrādes inženieri ir jaunās paaudzes inženieri, jo ar iegūtajām zināšanām un prasmēm spēj padarīt “zaļāku” jebkuru ražošanas procesu.

Pievienots 07/05/2020