Pārlekt uz galveno saturu

LLU maģistrs pedagoģijā: "Studijas palīdzēja salikt punktus uz "i""

Attēla autors: No LLU arhīva

Lai gan jaunībā tika iegūta izglītība celtniecības jomā, Guntars Loba saprata, ka viņa aicinājums ir pedagoģija un studijas LLU Tehniskajā fakultātē izvēlējās, pateicoties profesoram Ludim Pēkam. Zinot, ka tieši no šī docētāja būs iespējams iegūt zināšanas, kā arī sadarboties maģistra darba rakstīšanas procesā, Guntars nešaubīgi izlēma par labu LLU un 2016. gadā Jelgavā ieguva izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.

Ieguvis pieredzi pedagoģijā vēl pirms studijām maģistrantūrā, Guntars uzsver, ka lielākais ieguvums, studējot LLU, bijusi iespēja sakārtot zināšanas, kas jau iepriekš apgūtas: "LLU man palīdzēja sistematizēt, apkopot un arī caur maģistra darbu nodot manas zināšanas citiem – vienkāršā, saprotamā veidā. Līdz tam tās bija “izmētātas”, taču studiju laikā spēju izvilkt visu esenci no iepriekš uzkrātā un, iemācoties arī daudz ko jaunu, varēju salikt punktus uz "i"”.

Vairāk kā 15 gadus vadījis uzņēmumus un sapratis, ka vadīšana un pedagoģija iet roku rokā - viņš neapzināti gadiem ilgi esot darījis to, kas patīk, uzskatot, ka vada uzņēmumu, taču patiesībā bijis pedagogs. Šajā laikā Guntars arī sapratis, ka saikne starp profesijām ir ļoti cieša un mūsdienās novilkt striktas robežas ir neiespējami.

Šobrīd G. Loba strādā Rīgas Valsts tehnikuma Pieaugušo izglītības centrā. Kā pats akcentē – tehnikums esot izcila vieta, kurā veikt izpēti par to, kā un kāpēc pieaugušie mācās, identificēt galvenās problēmas, kas saistītas ar pieaugušo izglītību un rast šo problēmu risinājumu.    

"Izglītības sistēmā jāiesaistās tiem cilvēkiem, kuri ir nobrieduši, motivēti un kuri saprot to, ka viņi vēlas ar savām zināšanām dalīties. Informācijas apjoms pieaug, mainās arī zināšanas, regulāri jāpilnveidojas un jāpielāgojas, un arī pedagoģija nestāv uz vietas. Tā strauji progresē, nāk jaunas zināšanas psiholoģijā, neirozinātnē. Cilvēka vide vairs nav tik statiska, kā bija agrāk, cilvēki kļūst mobilāki, citādāki, nekā viņi bija pirms 100 vai arī 10 gadiem," stāsta G. Loba.

Viņa sapnis ir izveidot mācīties un mācīt motivējošu ekosistēmu, kura palīdz orientēties informācijas telpā, parāda, kā atsijāt "graudus" no "pelavām" un norāda, kur un  kā lietderīgāk izmantot to, kas apgūts.    

"Jābūt lielam mērķim, lai savu gribasspēku koncentrētu un darītu tik smagu darbu kā mācības. Tas ir vēl smagāk, nekā fizisko darbu strādāt. Un mācīt ir vēl smagāks darbs. Kā es vienmēr saku – novadiet vismaz četru stundu nodarbību vai kaut vai tikai sagatavojiet materiālu četrām stundām attālinātajās mācībās. Lai cilvēkam smadzenēs veidotu kādu noteiktu zināšanu un prasmju kopumu, kas tālāk mainīs viņa dzīvi, tas nav tik vienkārši," skaidro G. Loba.

Viņaprāt, viens no lielākajiem izaicinājumiem pedagogam ir konkurence ar sociālajiem tīkliem, kuri ir samazinājuši cilvēku spēju koncentrēt uzmanību. Taču tā vietā, lai ar tiem cīnītos, viņš docētājiem iesaka izmantot sociālo tīklu radītos instrumentus studiju procesa pilnveidošanai. Savukārt absolventiem novēl vienmēr veidot atgriezenisko saiti – ne tikai saprast, ko studēt, bet kur un kā tiks izmantotas studiju laikā iegūtās zināšanas.     .

Pievienots 27/01/2021