Pārlekt uz galveno saturu

Aizvadīta 14. Starptautiskā zinātniskā konference "Lauku vide. Izglītība. Personība"

Attēla autors: No LLU arhīva

7. maijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskajā fakultātē norisinājās 14. Starptautiskā zinātniskā konference "Lauku vide. Izglītība. Personība / Rural Environment, Education, Personality", kurā piedalījās 120 zinātnisko rakstu autori no astoņām valstīm - Baltkrievijas, Čehijas, Kazahstānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovēnijas.

Konferences mērķis bija apspriest pedagoģiskās aktualitātes un izcelt galvenās izglītības tendences, meklēt risinājumus problēmām skolu, augstskolu un pieaugušo izglītībā, saistībā ar kompetencēm izglītībā, dizainā un amatniecībā, izglītību ilgtspējīgai attīstībai, karjeras un profesionālo izglītību.

Plenārsēdi atklāja pārstāvji no Tehniskās fakultātes - dekāns Ilmārs Dukulis, viesdocente Natalja Vronska un profesore Baiba Briede. Turpinājumā profesore Lucie Smékalová un Barbora Jordánová no Čehijas dzīvības zinātņu universitātes runāja par paradigmas maiņu augstākajā izglītībā, īpaši izceļot divas svarīgākās kompetenču jomas – komunikācija un sadarbība. Ilona Valantinaitė un Živilė Sederevičiūtė–Pačiauskienė no Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes stāstīja par Eiropas stratēģisko mērķi – attīstīt mūžizglītību, par tiešsaistes mācību vides plusiem un mīnusiem, kā tehnoloģizācija atvieglo mācīšanos, padara to pieejamāku, individuālāku un efektīvāku, bet profesore Zoya Lukashenia no Baranoviču valsts universitātes atklāja par konsultatīvā atbalsta nepieciešamību skolotāju prakses laikā.

Pēc plenārsēdes darbs turpinājās piecās zinātniskajās grupās "Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās", "Kompetences attīstīšana pieaugušo un augstākajā izglītībā", "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai", "Dizains un amatniecība" un "Profesionālās un karjeras izglītības attīstība", kurās tika nolasīti 54 referāti.

Zinātniskā sekcija "Problēmas un risinājumi skolas, universitātes un pieaugušo izglītībā mūsdienās" ietver pētījumus izglītības, psiholoģijas, valodu apguves un informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā izglītībā. Tika apspriesti mācīšanās jautājumi universitātes izglītībā pandēmijas situācijas kontekstā, atspoguļotas tālmācības grūtības un dažādas sociāli psiholoģiskas problēmas, tāpat tika uzsvērta dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) izglītības prioritāte skolas izglītībā.

Konferences darba sekcijā "Kompetences attīstīšana pieaugušo un augstākajā izglītībā" tika uzsvērtas problēmas mediācijas kvalitātes uzlabošanā, komandas sniegums, skolotāju digitālās kompetences, tulkošanas un ar uzņēmējdarbību saistītās kompetences svešvalodas apguvē, sociālo pedagogu apmācība, paradigmas maiņa augstākā izglītībā un augstskolu pasniedzēju vērtēšana un pašrefleksija.

Trīs raksti ir veltīti pieaugušo izglītībai: tiek pētīta mediācijas procesa attīstība un mediatora lomas, balstoties uz konstruktīvistu pieeju, īpaši ņemot vērā dialogiskās attiecības; tiek atklāts skolotāju digitālās kompetences attīstības process, identificējot viņu vajadzības un izceļot priekšlikumus profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenotājiem; pētījumā ir pamatots transformācijas vadības modelis kā līdzeklis produktīvas komandas darbības radīšanai.

Pieci raksti, kas saistīti ar pētījumiem augstākajā izglītībā, atklāj: kvalitatīvu pētījumu par pārnesamām kompetencēm, kas ir svarīgas augstskolas absolventa veiksmīgai darbībai darba tirgū, kā arī universitātes pasniedzēju kompetenču novērtēšanai, un viņu pašrefleksijai mācību procesā; uzņēmējdarbības un personīgās vadības kompetenču attīstīšana un aprobācija profesionālā angļu valodas kursā un korpusa loma tulkošanas studijās, kā arī sociālo programmu salīdzinoša analīze sociālo pedagogu apmācībai Kazahstānas, Lietuvas un Vācijas universitāšu piemērā.

"Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" darba sekcijā tika iepazīstināti ar pētījumiem par: ilgtspējīga dzīvesveida izglītību saistībā ar bioloģisko pārtiku; didaktiskām pieejām vides izglītībai; mācību stratēģijām ilgtspējīgai uzvedībai, lietojot tekstilizstrādājumus ikdienas dzīvē; pirmsskolas un vecāku sadarbību; interaktīvām audiovizuālām tehnoloģijām bērniem ar autisma spektra traucējumiem; alternatīvu tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanu jaunībā.

Tematiskajā grupā "Dizains un amatniecība" tika konceptualizēta amatniecības uzņēmējdarbība, kas var būt gan radošo industriju sastāvdaļa, gan neatkarīga ekonomikas nozare; padziļināti tika apspriesta van Goga, Velaskesa un Repina mākslas darbu izpēte, saistot mākslu ar šo autoru biogrāfiju. Pētījumā izmantota tēlaini simboliska metode, kuras mērķis ir salīdzināt mākslas sižetus un saistīt tos ar to radītāju dzīves pieredzi.

Tematiskajā grupā "Profesionālās un karjeras izglītības attīstība" pētnieki diskutēja par to, ka viens no ekonomikas stūrakmeņiem ir labi attīstīts darba tirgus ar spēcīgām mācību organizācijām un veselīgiem darbiniekiem, tāpēc karjeras konsultēšana organizācijās ir nepārvērtējama. Tika pētīta motivācijas un korporatīvās kultūras loma kā pamats inovatīvai attīstībai un organizācijas produktivitātes uzlabošanai. Daži raksti ir veltīti metaforiskas metodes pielietošanai karjeras konsultēšanā. Pētnieki atklāja - metaforas stimulē jaunu cilvēku iztēli un ļauj viņiem radoši tuvoties karjeras izpētei, izmantojot viņu potenciālu sarežģītai izpratnei par karjeras parādībām un domājot par savas karjeras attīstību. Karjeras konsultanti, karjeras skolotāji un cilvēkresursu speciālisti secinājumus varētu izmantot savā karjeras konsultēšanas praksē.

Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūts izsaka pateicību LLU IT un zinātniskā aprīkojumam centra komandai, kuri nodrošināja konferences veiksmīgu darbību tiešsaistē.

 Konferenci rīkoja Tehniskās fakultātes Izglītības un mājsaimniecības institūts.

Afiša

 

Pievienots 11/05/2021