Pārlekt uz galveno saturu

Pētījumi interneta platformas izveidei lauksaimnieku atbalstam ziemas kviešu audzēšanā tuvojas noslēgumam

Jau 2019. gadā informējām par pētījumu, kura mērķis ir izveidot brīvpieejas platformu internetā lauksaimnieku atbalstam ziemas kviešu audzēšanā. Galvenokārt tās būs paredzēta lēmumu pieņemšanai par slimību ierobežošanu. Šobrīd ir noslēgušies četru gadu lauka izmēģinājumi un turpinās platformas programmēšana un validācija. Pētījumu īsteno plaša LLU zinātnieku grupa no Lauksaimniecības (LF), Vides un būvzinātņu un Informācijas tehnoloģiju fakultātēm, insitūta "Agrihorts" un LLU Mācību un pētījumu saimniecības “Pēterlauki” LLKC vadībā kopā ar partneriem no LPKS Latraps, SIA "PS Līdums”, ZS "Sniedzes" un SIA AKPC.

LF vadošā pētniece Zinta Gaile informē, ka projekta, kura ietvarā tiek īstenots pētījums, noslēgums plānots 2023. gada sākumā. Pašlaik norisinoties intensīvs darbs pie rezultātu matemātiskās apstrādes un interpretācijas, dažādu slimību izplatību veicinošu risku izvērtēšanas, kā arī platformas programmēšanas. Programmēšana un platformas validācija turpināsies līdz projekta beigām.

“Meteoroloģiskie apstākļi lauka izmēģinājumu gados (2018.–2021. g.) bija krasi atšķirīgi, kas dažādos virzienos ietekmēja vērtētos parametrus: gan ziemas kviešu slimību izplatību un lietoto fungicīdu efektivitāti, gan ziemas kviešu ražu un kvalitāti. Tieši mainīgie meteoroloģiskie apstākļi vēl lieku reizi pierādīja, ka standarta risinājumi lauksaimniecībā, it īpaši slimību ierobežošanā neder, bet ir jābalstās uz konkrētajiem apstākļiem: iespējamo izvēlētās šķirnes reakciju uz priekšauga un augsnes apstrādes ietekmi, izvēlēto mēslojuma normu, siltuma un mitruma nodrošinājumu.  Lēmums par fungicīdu lietošanu slimību ierobežošanā integrētās audzēšanas sistēmā ir arī jāpieņem, pamatojoties uz slimību attīstības pakāpi unprognozējot, kā to turpmāka attīstība var ietekmēt plānoto ražu,” stāsta Z. Gaile

Pētnieces kolēģi atklāj, ka pētījuma īstenošanas gados nav bijis lielu pārsteigumu ziemas kviešu slimību izplatībā: dominējošās lapu slimības bijušas kviešu lapu dzeltenplankumainība un kviešu lapu pelēkplankumainība, kuru attīstības pakāpe Pēterlaukos pētījuma gados variēja 2.49–19.57% un 0.01–12.66% atbilstoši. Turklāt Latvijā kopumā kviešu lapu dzeltenplankumainība dominēja visos gados, izņemot 2020. gadu, kad pelēkplankumainības attīstības pakāpe bija augstāka. Situācija Latvijā esot atšķirīga no Rietumeiropas, kur dominē lapu pelēkplankumainība. Pārējās kviešu slimības – miltrasa un dzeltenā rūsa – pētījuma laikā atrastas tikai uz atsevišķiem augiem. Kviešu plēkšņu plankumainības un vārpu fuzariozes izplatība bijusi salīdzinoši zema.

Šķirņu izpētes lauka izmēģinājumos Pēterlaukos un Stendē konstatēts, ka kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstības pakāpi šķirne nav ietekmējusi, taču pelēkplankumainības, miltrasas un dzeltenās rūsas attīstībā šķirnei esot būtiska nozīme.

“Fungicīdu lietošana parasti jebkurā lietošanas variantā ierobežo lapu slimību izplatību, kā tas bija arī šajā pētījumā, bet efektīvākie varianti pa gadiem mainījās. Taču ražotājam ir svarīgi, ka papildus darbība (fungicīdu lietošana) sevi atmaksā ar papildus gūto ražu. Izmantojot pētnieku radīto platformu, ekonomisks izvērtējums pirms lēmuma lietot fungicīdu būs iespējams. Vai vienmēr gūstam ražas pieaugumu no fungicīdu lietošanas? Vidēji četros gados ražas pieaugums izmēģinājumā MPS “Pēterlauki atkarībā no fungicīda lietošanas varianta bija no 0.10 līdz 0.24 t ha-1, bet saimniecībās izvietotajos izmēģinājumos četru gadu vidējais ražas pieaugums dažādos variantos ir bijis no 0.5 līdz 0.75 t ha-1.  Cik ekonomiski izdevīgs ir iegūtais ražas pieaugums, kā arī to, ka pastāv iespēja specifiskos apstākļos no fungicīda lietošanas vispār neiegūt ražas pieaugumu, vēl turpinām rēķināt un vērtēt,” skaidro Z. Gaile.

Četru gadu laikā vidējās ziemas kviešu ražas MPS “Pēterlauki” iekārtotajā izmēģinājumā esot svārstījušās robežās 5.23–8.41 t ha-1, neskatoties uz to, ka pielietotā agrotehnika, ieskaitot slāpekļa papildmēslojumu un fungicīdu lietojuma variantus, visos gados bijusi identiska. Tas savukārt norāda uz meteoroloģisko apstākļu ietekmi un to, ka gados, kad raža neveidojas kā plānots, t.i., netiek izmantots viss dotais mēslojums, var palielināties SEG emisiju vai izskalošanās risks. SEG emisijas izmēģinājumā, kas bija iekārtots MPS Pēterlauki”, tika mērītas reālos lauka apstākļos, lai secinājumi palīdzētu iestrādāt platformā iespēju ražotājam izvērtēt arī savu darbību ietekmi uz šo aspektu.

Pētījums “Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai” (Nr. 18-00-A01612-000003) tiek īstenots pasākumā “Sadarbība”, apakšpasākuma 16.1. “Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Kontaktinformācija: zinta.gaile@llu.lv. 

Foto: ekrānšāviens no izstrādes stadijā esošās platformas.

Pievienots 22/11/2021