Pārlekt uz galveno saturu

Attīsta tehnoloģiju prototipu govju veselības nodrošināšanai

Lai paaugstinātu ganāmpulku izslaukumus, ražotāji rūpīgi veido dzīvnieku ēdināšanas plānus, nepārtraukti nodrošinot tiem augstu proteīnu un ogļhidrātu līmeni, kas nepieciešams piena ražošanai. Taču šāda pieeja ir radījusi izaicinājumus un atstāj sekas uz govs veselību. To savlaicīgai un efektīvai novēršanai Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes pētniekiem un Elektronikas un datorzinātņu institūtu (EDI) izstrādā ierīces prototipu, kas ļautu monitorēt govs spureklī esošos fizioloģiskos procesus, lai varētu labāk uzraudzīt un koriģēt dzīvnieku ēdināšanu. Pētījums kopš 2018. gada vasaras tiek īstenots sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, SIA Ogres Piens un z/s Zilūži.

"Pasaulē intensīvajā lauksaimniecībā arvien biežāka problēma govju ganāmpulkos ir spurekļa subklīniska acidoze, ko rada govs kuņģa jeb spurekļa iekšējās vides izmaiņas. Mēs no dzīvniekiem gribam iegūt arvien lielāku produktivitāti, un ģenētiski tie kļūst arvien produktīvāki, taču tam nepieciešama intensīva ēdināšana. Šādas ēdināšanas pamatā ir gatavs barības maisījums ar augstu proteīnu un ogļhidrātu līmeni, kas palielina izslaukumu, bet diemžēl rada blaknes – spurekļa vide kļūst skābāka. Tādējādi organismā rodas sistēmiskas saslimšanas, kas izpaužas kā klibums,  kāju locītavu un nagu iekaisumi, iekaisumi iekšējos orgānos, kas savukārt noved pie produktivitātes krituma un saīsina govs ražīgo mūžu," lopkopībā raksturīgo problēmu skaidro LLU Veterinārmedicīnas fakultātes vadošais pētnieks, profesors Ilmārs Dūrītis.

Lai panāktu līdzsvaru, ganāmpulka īpašniekam nepieciešams savlaicīgi reaģēt un pieņemt lēmumus par korekcijām ēdināšanā. Tas nozīmē, ka nepieciešams palielināt kokšķiedras – salmu, siena - īpatsvaru barībā un mazināt koncentrātu izbarošanu. Turklāt dzīvniekiem papildus jādod tādas barības piedevas, kas neitralizē skābes, kuras veidojas priekšķuņģī. Kā skaidro pētnieks, lielākoties jāneitralizē gaistošās taukskābes, lai spureklī skābā reakcija neveidotos.

Izaicinājums govju ganāmpulku īpašniekiem ir nevis izmaiņu organizēšana ēdināšanā, bet savlaicīga situācijas apzināšana brīdī, kad spurekļa vide kļūst skābāka un pH līmenis krītas. Šim nolūkam RTU, EDI un VMF pētnieki rada automatizētu tehnoloģiju, kas palīdzētu monitorēt izmaiņas govs spureklī.

"Izstrādājums, ko mēs radām kopīgi ar kolēģiem, ir tehnisks risinājums – kapsula jeb boluss -, kuru, ievadot dzīvnieka priekškuņģī, tiek mērīta tā iekšējās vides reakcija jeb pH līmenis, papildus arī vides temperatūra un kustības. Kustību samazināšanās jau agrīni var liecināt par dzīvnieka saslimšanu. Ja ganāmpulkā vairāki dzīvnieki nēsā šādas ierīces, saimnieks redz, kad spureklī pH līmenis sāk kristies vai ir zem normas, un ir jāpieņem lēmums par ēdināšanas izmaiņām.  Pasaulē šādas iekārtas jau ir izstrādātas, bet tām ir dažādi ierobežojumi. Mūsu pētījuma mērķis ir radīt samērā pieejamu izstrādājumu, jo pasaulē piedāvātie analogi ir dārgi. Jāsaprot, ka konkrētā projekta mērķis, kurā strādājam, nav radīt pilnībā gatavu produktu. Tas būs prototips, no kura nākotnē varētu veidoties produkts. Turklāt papildus pieejamībai cenas ziņā mums ir uzstādījums par ierīces ērtumu un lietošanas ilgumu. Tai būtu jākalpo visu govs produktīvo mūžu," stāsta I. Dūrītis.

Pētījums norisinās projekta “Mazcenas boluss spurekļa parametru monitoringam un agrīnai subakūtas spurekļa acidozes (SARA) diagnostikai govīm” ietvaros un šobrīd tuvojas noslēgumam. Praksē tiks iemēģināts jaunizstrādātā bolusa prototipa galīgais variants, lai iegūtu pirmos rezultātus no dzīvniekiem klīnikas stacionārā un praktiskos apstākļos saimniecībās.

Kā skaidro pētnieki, Veterinārmedicīnas fakultātes Lauksaimniecības dzīvnieku stacionāra govīs jau ir veikti pirmie provizoriskie mēģinājumi pirmējo jaunizstrādāto boluss prototipu darbības pārbaudei. Pētījuma vajadzībām Veterinārmedicīnas fakultātē norisinās eksperiments, kam saņemta Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja. Tā laikā tiek pārbaudīts, vai šī ierīce nerada dzīvnieku organismam kādu kaitējumu, vai tā ir pietiekami droša un neaiziet kopā ar barības masām tālāk uz zarnām, radot tajās nosprostojumu. Tāpēc nepieciešams pielāgot ierīces formu un svaru. Papildus veterinārmedicīnas pētnieki analizē, vai ievadītās ierīces mērījumi ir precīzi un atbilst tiem rādītājiem, kas iegūti ar standarta pH noteikšanas metodēm. Tāpēc eksperimentā esot nepieciešams dzīvnieks ar fistulētu kuņģi, kurā bolu var gan ievietot, gan vajadzības gadījumā arī izņemt no spurekļa, ja notiek tā neplānota pārvietošanās vai rodas kādas tehniskas problēmas.

"Svarīgi atzīmēt, ka dzīvnieki, kuriem kuņģa sienā izveidota mākslīgā fistula (atvere), necieš sāpes, tā nav kaitīga un neapdraud veselību un dzīvību. Tāpat pēc eksperimenta fistula var tikt slēgta, neradot dzīvniekam sarežģījumus turpmākajā periodā.  Praksē saimniecībā dzīvniekiem bolusi tiek ievadīti caur muti – līdzīgi kā mēs norijam tableti, arī dzīvnieks to norij. Jau šobrīd dzīvnieka veselības nodrošināšanai izmantotas dažādas citas norijamas ierīces. Piemēram, govīm tie ir magnēti, kas piesaista svešķermeņus – naglas, skrūves, ko viņas apēd. Līdzšinējie pētījumi rāda, ka tie nerada būtisku kaitējumu. Turklāt mūsu eksperimentā arī atklājās, ka sākotnēji izveidotais bols bija pārāk viegls, un bija risks tā dislokācijai. Fistulācija šajā gadījumā bija ļoti noderīga, jo ierīci viegli varēja izņemt, neradot zarnu nosprostojuma draudus," skaidro I. Dūrītis.

Kopumā eksperimenti devuši nozīmīgu informāciju par korekciju un uzlabojumu nepieciešamību. Šobrīd norisinās darbs pie enerģijas patēriņa mērījumiem programmatūras un baterijas darba kapacitātes nodrošināšanai, veikta TPS63900 sprieguma regulatora testēšana ar EVE ER18505 bateriju ilgajā izlādē, kā arī papildus tika mērīts arī baterijas minimālais spriegums, kurš tiek fiksēts lielās strāvas izlādes brīdī, kas nepieciešams datu pakas pārsūtīšanai.

Pētījums "Mazcenas boluss spurekļa parametru monitoringam un agrīnai subakūtas spurekļa acidozes (SARA) diagnostikai govīm" (Nr.: 18-00-A01612-000004) tiek īstenots ELFLA pasākumā "Sadarbība", apakšpasākuma 16.1. "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai" ietvaros. To atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Kontaktinformācija: ilmars.duritis@llu.lv. 

Pievienots 05/12/2021