Pārlekt uz galveno saturu

Jelgavas pils laika līnija

Jelgavas pils – viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem – bijusi gan hercogu rezidence, gan Livonijas ordeņa bruņinieku mājvieta, gan Kurzemes guberņas administratīvais centrs. Tā savas pastāvēšanas laikā vairākkārt degusi, bet tad atkal atjaunota. Agrāk Jelgavas pilī valdīja hercogi, tagad – studenti un profesori, un to apbrīno visi, kuri bijuši šajā majestātiskajā celtnē.

Vecā pils

1265.g.

Livonijas ordeņa mestrs Mandernas Konrāds sāk celt Jelgavas pili

Mandernas bīskaps Vilhelms pie Lielupes lejup Mežotnes 1225. gadā lika celt pili, Romas pāvests Klements tiesības to darīt apstiprināja, taču zemgaļu pretošanās krustnešiem aizkavēja šo nodomu realizēt. Tikai 1265. gadā senā zemgaļu tirdzniecības vietā tika uzcelta pils. To cēla Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mendernas. Atskaņu hronikā teikts: “Viņš lika celt Lielupē četras jūdzes uz augšu pret zemgaļiem pili, par ko zemgaļi nebija priecīgi. Un šo pili nosauca par Mitove.” Tā paglāba ordeņa mestra dzīvību jau tajā pašā 1265. gadā, kad ordeņa karaspēks pēc kārtējā laupīšanas karagājiena iekļuva zemgaļu lamatās. Jelgavs pils bija Livonijas ordeņa svarīgs atbalsta punkts.
Vairāk
1256.–1561.g.

Livonijas ordeņa komtura miteklis

Iemantojot ordeņbrāļu cieņu un uzticību, jebkurš bruņinieks varēja kļūt par kādas pils saimniecības pārzini, vēlāk – par fogtu, tad – komturu, virsmantzini vai karaspēka virspavēlnieku – landmaršalu, un visbeidzot – par mestru. Livonijas ordeņa mestram bija pakļauti ordeņa piļu un apgabalu pārvaldnieki – komturi un fogti. Komturijas bija izveidotas militāri svarīgās vietās, to centri bija nocietinātas pilis. 14. gadsimtā Jelgavas pilī tika veikti uzlabojumi. Savukārt 1561. gadā sabrūk Livonijas valsts un izveidojas Kurzemes un Zemgales hercogiste.
Vairāk
1562.–1737.g.

Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru dinastijas pils

Kopš 1566. gada Kurzemes un Zemgales hercogs G. Ketlers par savu rezidenci izvēlējās Jelgavas pili, uz kuru kopā ar galmu pārcēlās 1568. gadā, kad bija veikti remontdarbi.
Vairāk
1737.g.

Pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona pavēles vecā pils tiek uzspridzināta

1737. gadā pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes un Zemgales valdnieku ievēlēja E. J. Bīronu, kurš valdīja no 1737. – 1741. gadam un no 1763. – 1769. gadam. Viņš nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās vietā hercogu rezidences – 14. gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils – vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.
Vairāk
1738.g.

Sāk būvēt jauno Jelgavas pili pēc Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta

Pils celtniecība noritēja divos posmos no 1738. – 1740. gadam un no 1763. – 1771. gadam. Pilij sākotnēji bija trīs korpusi U veidā un bagātīga rokoko stila interjeru apdare. Jelgavas pils ir ievērojamākā Krievijas galma arhitekta F. B. Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no izcilākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Vairāk
1738.–1795.g.

Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence

Pils, ko F. B. Rastrelli būvēja E. J. Bīronam, pildīja hercoga mājvietas, droša patvēruma funkciju, izņemto laiku, kad E. J. Bīrons tiek izsūtīts trimdā (174. 0 1762. gadam).

Jelgavas pils cokolstāvā 1740. gadā iekārtoja telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1538. gadā celtās un 1738. gadā nojauktās baznīcas pagraba velves. 1820. gadā kapenēs ierīkoja dienvidaustrumu spārna cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.

Jelgavas pilī izvietotās kapenes ir lielākā šāda apbedījuma vieta Latvijā, turklāt viena no nedaudzajām valdnieku apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros apglabāti no 1569. līdz 1791. gadam 24 Ketleru dinastijas un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji.

Gadsimtu gaitā kapenes vairākkārt izpostītas un izlaupītas, bet 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju. Kopš 1990. gada hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija.

Vairāk
1795.–1915.g.

Kurzemes guberņas administratīvais centrs

1795. gadā hercogs Pēteris pārdod Kurzemes un Zemgales hercogisti Krievijai, līdz ar to arī hercogiste beidz pastāvēt un pilī iekārtojas guberņas administratīvās iestādes, kas tajā atradās līdz 20. gadsimta sākumam. No 1798. gada līdz 1807. gadam pilī divas reizes uzturējās Provansas grāfs, vēlākais Francijas karalis Luijs XVII ar svītu, bet 1812. gadā šeit atradās Napoleona karaspēka lazarete.
Vairāk
1919.g.

Bermonta – Avalova armija nodedzina pili

Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi - 1788. gadā, 1805. gadā un 1816. gadā, bet 1919. gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta – Avalova armijas karavīri.
Vairāk
1937.g.

Augstskolas vajadzībām tika likti pamati pils rietumu spārnā

Kādreizējo staļļu vietā augstskolas vajadzībām lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam un brīvo atvērumu pret pils pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pils noslēdzās ciešā četrstūru blokā.
Vairāk
1939.g.

Pilī sāk darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija

1939. gada 3. jūlijā tika atklāta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, kur atradās divas fakultātes - Lauksaimniecības un Mežsaimniecības. Savukārt 28. oktobrī akadēmijā norisinājās telpu iesvētīšanas svinības, kur piedalījās Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Vairāk
1944.g.

Otrā pasaules kara laikā pils tiek nodedzināta

Vislielākie postījumi pils ēkai tika nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944. gadā jūlija beigās pili sagrāva, līdz ar to arī Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija beidz pastāvēt.
Vairāk
1957.g.

Sākas pils atjaunošana

No 1957. gada līdz 1965. gadam galvenā arhitekta P. Fogeļa vadībā norisinājās Jelgavas pils atjaunošanas darbi, kas tika pielāgoti Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) vajadzībām. Atjaunošanas darbiem tika piešķirti 13230 tūkstoši rubļu, līdz ar to jau 1958. gada 22. jūnijā tika svinēti Jelgavas pils spāru svētki.

Lai pils atjaunošanas darbi noritētu veiksmīgi, tos vadīja Arnolds Grīslis un Jānis Zirdziņš. Jāpiebilst, ka atjaunošanas darbos piedalījām apmēram 70 strādnieku.

1961. gadā tika dots rīkojums veikt fasādes krāsojumu nelielā pils fasādes laukumā un par pamatu tika ņemta ķieģeļsarkanā krāsa. Savukārt trūkstošās čuguna maskas fasādē tiek izgatavotas no cementa.

No 1959. -1964. gadam Jelgavas pilī bez būvdarbiem tiek realizēti arī restaurācijas darbi - caurbrauktuvēs, divās kolonu galerijās, centrālajā vestibilā, krusta velves, kā arī pils ārējā fasāde ( fasādes laukums - 20000m2).

Vairāk
No 1961.g.

Pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (kopš 1992. gada Latvijas Lauksaimniecības universitāte)

Pašlaik Jelgavas pilī izvietota LLU administrācija un divas no astoņām augstskolas fakultātēm – Informāciju tehnoloģiju fakultāte un Lauksaimniecības fakultāte (pielikti pilnie nosaukumi fakultātei)
Vairāk
2001. – 2018. g.

Atjaunošanas darbi Jelgavas pilī

2001. gadā LLU kā universitāte saņem valsts akreditāciju.

2003. – 2007. gadā turpinās pils fasādes rekonstrukciju un 2007. gadā renovē pils Ziemeļu kolonādi.

2008. gadā tiek izgaismota Jelgavas pils dienvidu fasāde, bet nākamajā gadā austrumu fasāde Lielupes krastā.

2011. gadā pabeigta pils Austrumu spārna fasāde.

2013. gada septembrī tiek nosvinēta LLU 150. gadu jubileja.

2015. gadā atjaunota LLU senāta zāle.

2016. gadā parakstīts līgums par projekta „Jelgavas pils energoefektivitātes paaugstināšana un fasādes atjaunošana” realizāciju.

2017. gadā sākta pils Dienvidu spārna logu un durvju nomaiņa, bēniņu siltināšana. Sāk atjaunot ēkas fasādi un ventilācijas sistēmu. Kosmētiskais remonts Dienvidu kolonādē.

Vairāk
20.03.2018.g.

Atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas

20. martā pēc vairāk kā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU Aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa. Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai.
Vairāk
2018. gada 14. jūnijs

Jelgavas pils atzīmē 280 gadu jubileju

2018. gada 14. jūnijā aprit 280 gadu kopš Jelgavas pils pamatakmeņa ielikšanas. Atzīmējot pasākumu, norisinās konference “Jelgavas pils – laikmeta spogulis”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību lielākās baroka pērles Baltijas valstīs – Jelgavas pils – nozīmei Jelgavas un Latvijas vēsturē.
Vairāk

Latvijas Lauksaimniecības
universitāte