„Meža ekosistēmas diskonta likmes aprēķināšanas metodikas izstrāde Latvijas mežsaimniecības resursu ilgtspējīgai novērtēšanai”

Meža īpašumiem, no kuriem tiek gūts tikai saimnieciskais labums, ir piemērojama komerciāla diskonta likme – sagaidāmā atdeve, ko var aprēķināt, balstoties uz vidējām svērtām kapitāla izmaksām (WACC), var  izmantot arī sagaidāmās atdeves formulu (CAPM), vai arī brīvi nosakot, ja pastāv vai ir noteikts sagaidāmās atdeves lielums (tas attiektos uz valsts īpašumā esošo mežu). Taču mežu teritoriju, kuru sabiedrība izmanto kā tādu, kas sniedz ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, sabiedriski nozīmīgus objektus, rekreācijas zonas un tamlīdzīgi, būtu jāvērtē ar diskonta likmi, kas ietver gan sagaidāmo finanšu atdevi, gan arī sociālās diskonta likmi. Taču vērtējamā naudas un labu plūsma, būtu arī jāvērtē ne tikai no saimnieciskā viedokļa, bet arī to palielinot par ekosistēmas sniegto pakalpojumu vērtību. Proti, diskontējamā likme ir lielāka aptuveni par 2% punktiem, taču arī prognozētā naudas plūsma arī ir būtiski lielāka, jo aptver ne tikai iespējamo saimniecisko labumu, piemēram, no koksnes pārdošanas, bet arī monitizēto ekosistēmas pakalpojumu vērtību. Parasti ekosistēmas pakalpojumu vērtība pārsniedz saimniecisko vērtību.
Rekomendētā sociālā diskonta likme ir 2,25%. Sociālajai diskonta likmei ir arī praktiska nozīme, lai vērtētu investīciju lietderīgumu. Veicot aprēķinu par monitizētiem pakalpojumiem (piemēram, valsts iekšzemes kopproduktu vai konkrētiem sabiedriskiem labumiem, piemēram, ekosistēmu pakalpojumiem), dalot ikgadējo monetāro vērtību ar diskonta likmi var iegūt sabiedrībai sniegto pakalpojumu monetāro vērtību – ieguvumu sabiedrībā naudas izteiksmē (sabiedrības kapitālu). Ja aprēķinātā vērtība pārsniedz ieguldījumus sabiedriski nozīmīgā objekta izveidē, tad ieguldījums rada sabiedrībai papildus pievienoto vērtību.