Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā
Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas ietvaros, kas tiek īstenots saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 238 "Nacionālā meža monitoringa noteikumi". Meža bioloģiskās daudzveidības komponente īstenojama atbilstoši metodikai bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai nacionālā meža monitoringa ietvaros.
Meža bioloģiskās daudzveidības nacionālā meža monitoringa metodika izstrādāta 2017.gadā. MAF pasūtītā pētījumā "Metodikas izstrāde bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai nacionālā meža monitoringa ietvaros". 2017.gadā pētījumā tika apzinātas Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un AS "Latvijas valsts meži" realizētās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas. Pētījumā tika konstatēts, ka to mērķis ir raksturot atbilstošo ģenerālkopu, bet ar retiem izņēmumiem monitoringa sistēmas ietvarā aprakstīta datu apstrādes metodika. Pēc meža bioloģiskās daudzveidības (BD) stāvokļa indikatoru nozīmības vērtējuma izstrādes, veikta svarīgāko indikatoru atlase meža mainības analīzei (izstrādāta tiešo un netiešo indikatoru sistēmu, lai novērtētu BD stāvokļi/dinamiku). Balstoties uz iepriekšējo pētījumu datiem, definēti un aprakstīti dažādu telpisko un laika mērogu BD struktūras, kompozīcijas un procesu indikatori ģenētiskajā, sugas un ekosistēmu līmenī. Izvērtējot meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumos iegūstamos datus, konstatēts, ka jau no MRM ievāktajiem datiem var aprakstīt virkni BD indikatoru, kas saistīti ar kokaudzes struktūru, pameža struktūru un atmirušo koksni un izstrādāti algoritmi BD monitoringā atbilstošo parametru un to nenoteiktības aprēķināšanai. Pētījumā tika sagatavoti priekšlikumi monitorējamo meža modeļteritoriju atlasei reti sastopamo meža koku sugu monitoringam. Konstatēts, ka ainavas līmeņa aprēķini veicami visai valsts teritorijai un/vai atsevišķām karšu lapām, bet nav vajadzīgs izvēlēties "modeļteritorijas" monitoringa veikšanai valsts līmenī. Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam, kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.
Plānotās aktivitātes un rezultāti
Pētījuma uzdevumi:
- Meža ģenētiskās daudzveidības monitorings 2 (divās) meža ģenētisko resursu audzēs un 2 (divās) sēklu plantācijās.
- Augu sabiedrību un epifītu novērtējums vismaz 100 meža resursu monitoringa parauglaukumos.
- Ainavas telpiskā raksta klašu stāvokļa 2015. g. un 2020. g. izmaiņu novērtējums, izveidojot 2020. gada meža rastra karti.
- Apkopot aktuālo informāciju un pētījumu rezultātus par meža koku ģenētisko resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu sugām, kurām Latvijā ir izdalītas ģenētisko resursu mežaudzes, sagatavojot vadlīnijas to apsaimniekošanai un indikatorus apsaimniekošanas un saglabāšanas novērtēšanai. Uzsākt ģenētisko resursu mežaudžu apsaimniekošanas un saglabāšanas izvērtējumu atbilstoši EUFORGEN rekomendētajām monitoringa vadlīnijām un principiem. Sagatavot ieteikumus normatīvās vides pilnveidošanai meža koku ģenētisko resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas jomā.