Pārlekt uz galveno saturu

Atklās ITF studentes Elīnas Baranovskas fotoizstādi "Meitenes – programmētājas"

"Man reiz bija sapnis uz saviem 25 gadiem izveidot pirmo izstādi. Pateicoties ITF - būs! Man tikko palika 25!” tā par fotoizstādi "Meitenes – programmētājas” saka tās autore, LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) maģistrante Elīna Baranovska. Interesenti aicināti 23. martā plkst. 16.00 uz izstādes atklāšanu ITF 1. stāva gaitenī, Jelgavas pils Rietumu spārnā, kur būs iespēja gan satikt pašu Elīnu, gan viņas fotomodeles – ITF studentes.

"Izvēlējos veidot portretus, jo tieši tajos ir iespēja redzēt cilvēku – viņa enerģiju, degsmi un acis, jo acis ir dvēseles spogulis, kas parāda cilvēka patieso "es”,” tā par izstādes ideju stāsta tās autore Elīna Baranovska.

Elīnas fotoobjektīvam sevi atklājušas 11 drosmīgas ITF studentes, kuras studē programmā "Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai” vai "Datorvadība un datorzinātne" un kuras, kā stāsta autore, nebaidās sevi ieraudzīt bildē. Fotoizstādes iecere ir parādīt plašākai sabiedrībai meitenes, kuras savu nākotnes karjeru redz programmēšanā. Izstādi veido studenšu portretfoto, kas radīti tepat Jelgavas pils apkārtnē. Turklāt visas ir izpaudušas sevi arī rakstiski, atklājot dzīves moto, kas virza viņas uz priekšu un motivē sasniegumiem.

Kā stāsta ITF dekāns Gatis Vītols, sabiedrībā ir vērojami stereotipi par sieviešu un vīriešu profesijām, un izņēmums nav arī IT nozare, kurā biežāk redzam puišus, nekā meitenes. Taču LLU pieredze apgāž populāros pieņēmumus par programmēšanu kā puišu nodarbošanos, jo meiteņu īpatsvars fakultātes studiju programmās, kurās tiek sagatavoti tehnoloģiju inženieri, nav mazs. Kopumā no visiem studentiem trešdaļa ir daiļā dzimuma pārstāves, kuras nebaidās no tehnoloģijām un studē ar augstām sekmēm un atzīstamiem rezultātiem. Un studē pat vēl labāk kā vairākums puišu, kuri dažreiz "palaižas” slinkumā.

Arī pati Elīna ir IT meitene, kura šogad gatavojas absolvēt maģistrantūru. Jau 5. klasē sapratusi, ka saistīs savu nākotni ar informācijas tehnoloģijām un kopš tā laika nekas nav mainījies. Viņa atklāj, ka paralēli studijām teju 2 gadus strādā labā uzņēmumā "SQUALIO cloud consulting” kā sistēmu testētāja, kurā viņai bijusi iespēja "augt” un stiprināt pārliecību par sevi. Universitāte viņai ir devusi ļoti daudz profesionālo zināšanu, kuras tagad jāturpina attīstīt darba vietā.

Taču ilgnoturīgas Elīnai ir ne tikai attiecības ar informācijas tehnoloģijām, bet arī fotografēšanu, ko sākusi darīt jau no agras bērnības, jo fotoaparāts vienmēr visur bijis līdzi.

"Nopietnākā līmenī fotografēt sāku 16 gadu vecumā, kad pasniedzējs Uģis Pekša mani šajā lietā ievirzīja. Darbojos arī meistarklasēs ar fotogrāfu Juri Zēbergu, lai iemācītos pamatus un tehniskās lietas. Teikšu gan godīgi, ka fotografēju ar sajūtām – kā iekšējā balss saka, tā arī fotografēju. Tehniskās lietas izmantoju tikai tik daudz, lai nefotografētu automātiskajā režīmā. Kādreiz ļoti daudz fotografēju dabu un baidījos fotografēt cilvēkus. It kā bija kaut kāds iekšējais tabu un nevarēju to izdarīt, bet vienā brīdī tas kaut kā aizgāja un manās bildēs parādījās arī cilvēki. Taču man vēl joprojām labāk patīk veidot dabas foto un ķert mirkļus. Nesaucu sevi par profesionāli – tas ir mans hobijs,” par fotografēšanu stāsta Elīna.

Ļoti īpašs ir stāsts par fotoaparātu, ar kuru jau vairākus gadus fotogrāfē Elīna un kurš izmantots, veidojot fotogrāfijas izstādei "Meitenes – programmētājas”. Tas nonācis pie viņas kā dāvana no nezināma cilvēka.

"Tas notika projekta "Labiedarbi.lv” ietvaros. Bija pirmais gads, kad tika popularizēta šāda iespēja un es pieteicos, atklājot, ka man ir sapnis iegūt fotoaparātu, bet apstākļi ir tādi, ka pati to nevaru iegādāties. Decembrī notika balsošana un par mani tika savāktas aptuveni 2200 balsis, taču es paliku pirmā aiz strīpas. Nu, neko – samierinājos. Taču janvāra vidū saņēmu zvanu no "Labiedarbi.lv”, ka man kāds anonīms cilvēks ir atstājis dāvanu. Iedomājos, ka iespējams kāds fotogrāfs ir iegādājies sev jaunu kameru un man būs atdāvinājis savu veco. Kad mājās atvēru lielo kasti, sapratu, ka tas ir pilnīgi jauns fotoaparāts, vēl iepakojumā. Es biju bez vārdiem. Vēl joprojām kopš 2011. gada nezinu, kurš ir tas cilvēks. Tas bija brīnums! Ticu tam, ka tā ir dāvana no mana tēta, kurš nesen bija aizgājis no šīs pasaules un kurš caur kādu citu man ir atsūtījis dāvanu,” stāsta Elīna.

Plašāk ar Elīnas Baranovskas noķertajiem fotomirkļiem var iepazīties Facebook lapā Elina Baranovska Photography, kā arī no 23. marta - LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē.

Pievienots 20/03/2017