Pārlekt uz galveno saturu

LLU īstenos aktivitātes matemātikas zināšanu uzlabošanai Zemgalē

15. septembra pēcpusdienā LLU pulcējās Jelgavas pilsētas un novada matemātikas skolotāji, mācībspēki un zinātnieki, lai kopīgi izvērtētu skolēnu sasniegumus matemātikas centralizētajā eksāmenā, apzinātu attīstības iespējas un noteiktu pasākumu kompleksu rezultātu uzlabošanai Zemgales reģionā. Diskusijā bija pārstāvēti visi izglītības līmeņi – no sākumskolas līdz universitātei.

Diskusijām tika izvirzīti vairāki jautājumi, kas ietvēra gan centralizēto eksāmenu saturu, gan vērtēšanas procedūru un kritērijus, kā arī rezultātu analīzi un ietekmi uz studijām augstskolā.

“Vairums studentu nepietiekamo matemātikas zināšanu dēļ nav gatavi studijām universitātē. Ja priekšzināšanas matemātikā ir vājas, tad ir jāpieliek vairāk pūļu, lai varētu šo priekšmetu apgūt sekmīgi. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka galvenie matemātikas apguvi traucējošie faktori gan universitātē, gan skolā ir motivācijas trūkums, nespēja koncentrēties vai arī nevēlēšanās veltīt mācībām pietiekami daudz laika,” stāsta diskusijas organizatore LLU Matemātikas katedras lektore – pētniece Anna Vintere.

Viņa arī iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar matemātikas izglītības attīstības tendencēm, kas tika aktualizētas 3. Pasaules konferencē par zinātnes un matemātikas izglītību (SCI-MATH 2017), kas notika Turcijā augusta nogalē. Pasaules zinātnieku uzmanības centrā šobrīd ir problēmu risināšanas prasmju attīstīšana, kompetenču veidošana matemātikas mācību procesā, īstenojot starp-priekšmetu pieeju, kā arī matemātikas skolotāju profesionālo kompetenču paaugstināšana. Šie jautājumi radīja pārdomas arī diskusijas dalībnieku vidū. Jāpiebilst, ka skolotāji un pasniedzēji dalījās ar savu pieredzi un zināšanām par ieinteresēšanu matemātikas apguvē un izpratnes veidošanu.

Lai uzlabotu studentu zināšanas matemātikā, diskusijā nolemts piedāvāt studējošajiem brīvās izvēles studiju kursu par elementārās matemātikas pamatiem, studiju procesā īstenot starp-priekšmetu pieeju, vairāk uzmanības veltīt pielietojuma uzdevumiem un uz realitāti balstītu situāciju modelēšanai. Tāpat noteikti virzieni LLU sadarbībai ar skolām matemātikas prasmju sekmēšanai.

Kopumā diskusiju dalībnieki vienojās par matemātikas izglītību ietekmējošiem pasākumiem, kas būtu veicami četros virzienos:

CENTRALIZĒTIE EKSĀMENI MATEMĀTIKĀ:

  1. Saturs:
      • Samazināt centralizēto eksāmenu apjomu.  
      • Samazināt eksāmena izpildei paredzēto laiku.
      • Noteikt centralizēto eksāmenu kārtošanu līmeņos (pamata līmenis (piemēram, profesionālās skolas, un augstāks).
      • Lai nodrošinātu korektu eksāmenu uzdevumu sastādīšanu, kā arī vērtēšanas kritēriju noteikšanu, izvēlēties kompetentus ekspertus vai izveidot pastāvīgu institūciju, kuras sastāvā būtu gan zinātnieki (matemātiķi, pedagogi), gan matemātikas skolotāji.
  2. Vērtēsana: Noteikt stingrākus vērtēšanas kritērijus, kā arī nodrošināt to pieejamību matemātikas skolotājiem.
  3. Rezultāti: paaugstināt robežu no 5% līdz vismaz 9. klases eksāmenu prasībām (20-30%).
  4. Ietekme: noteikt valsts līmeni, ka augstskolās var iestāties tikai tie skolēni, kas matemātikas centralizētajā eksāmenā ir saņēmušu vērtējumu vismaz 30% (līdzīgi kā Igaunijā).

PROBLĒMU RISINĀŠANAS PRASMJU ATTĪSTĪŠANA MATEMĀTIKAS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ:

  1. Sākumskolā: Problēmu risināšanas prasmes sākt attīstīt jau sākumskolā – iemācīt strādāt grupās, komunicēt u.t.t.
  2. Vidusskolā:
    • Uzdevumu sastādīšanā ņemt vērā dažādus skatu punktus.
    • Programmās ietvert vairāk problēmuzdevumu.
    • Lielāku atbildību no skolotājiem – jebkuru uzdevumu var pasniegt kā problēmu!
    • Īstenot starp-disciplināru pieeju, piemēram, algebra, ģeometrija un dabas zinātnes.
    • Organizēt darbu grupās.
  3. Augstskolā:
    • Iekļaut kā izvēles priekšmetu elementārās matemātikas pamatus.
    • Īstenot starp-priekšmetu pieeju.
    • Vairāk uzmanības veltīt pielietojuma uzdevumiem.
    • Uz realitāti balstītu situāciju modelēšana.
    • Darbs grupās.

PEDAGOGU KOMPETENCE UN TĀS PILNVEIDE:

  1. Jābūt korektam matemātiskās simbolu valodas un terminoloģijas lietojumam.
  2. Korekta matemātisko zināšanu pasniegšana.
  3. Motivācija (spēja ieinteresēt skolēnus).
  4. Pašattīstības motivācija (dalība semināros, kursos u.c.).
  5. Augstskolu pasniedzēji nepārzina vidusskolas programmu.

UNIVERSITĀTES – SKOLAS SADARBĪBA MATEMĀTIKAS PRASMJU SEKMĒŠANAI:

  1. Augstskolu pasniedzēji vada profesionālās pilnveides kursus skolotājiem (gan matemātikā, gan pedagoģijā).
  2. Matemātikas skolas Zemgales reģionā – pie LLU veidotas laboratorijas un zinātniskie centri skolēniem.
  3. Sadarbība ZPD jomā: universitātes pasniedzēji sniedz konsultācijas un piedāvā tēmas.
  4. Nodrošina pedagoģiskās prakses.
  5. Organizē skolotāju, pasniedzēju un zinātnieku kopīgus seminārus, diskusijas u.c. pasākumus.
Pievienots 18/09/2017