LLU diskutē par godīgu rīcību akadēmiskajā vidē
2. un 3. septembrī LLU studentiem, mācībspēkiem un zinātniekiem bija iespēja piedalīties semināros “Akadēmiskais godīgums augstākajā izglītībā, pētniecībā un projektu vadībā”, kurā par godīgas rīcības principiem akadēmiskajā vidē stāstīja Latvijas Universitātes asociētā profesore Signe Mežinska. Nozīmīga semināra daļa tika veltīta diskusijai par plaģiātismu un tā atpazīšanu, taču tika analizēti arī citi akadēmiskā godīguma pārkāpumi, kas bieži vien tiek veikti nezināšanas un izpratnes trūkuma dēļ.
Akadēmiskais godīgums ir termins, kas bieži tiek minēts dažādu situāciju kontekstā un diemžēl praksē vairāk saistīts ar ētisku vērtību pārkāpumiem, nevis vērtībām kā tādām. Nereti studējošajiem un akadēmiskajam personālam trūkst vienprātības, kas ir godīga rīcība un kāda rīcība nav par tādu uzskatāma, tādējādi radot problēmsituācijas, kuru risināšana būtu viegli novēršama, ja vien visi iesaistītie sākotnēji būtu vienojušies par kopīgu izpratni.
Kā minēts Akadēmiskā godīguma terminu vārdnīcā, ko izdevusi Rīgas Tehniskā universitāte, akadēmiskais godīgums ir ētisko un profesionālo principu, standartu un prakses ievērošana un konsekventa vērtību sistēma, kas kalpo kā vadlīnijas lēmumu pieņemšanai un darbību veikšanai izglītībā, pētniecībā un akadēmiskajā vidē.
2019. gada novembrī LLU Senātā ir apstiprināts Akadēmiskā godīguma nolikums, kas pieejams mācībspēkiem un studentiem universitātes iekštīklā Mans LLU un uzskatāms kā savstarpēja vienošanās starp visām iesaistītajām pusēm par “spēles noteikumiem” LLU studiju un pētniecības procesā. Tajā akadēmiskais godīgums ir akcentēts kā “uzvedība, kas ietver objektivitāti, atbildību, savstarpēju cieņu un uzticēšanos, izslēdz maldināšanu un krāpšanos, kā arī veicina Latvijas izglītības un zinātnes kvalitāti un prestižu.”
S. Mežinska uzsver, ka diskusijā par akadēmisko godīgumu, tā pārraudzību un kontroli galvenais vadmotīvs nav vainīgā sodīšana, bet gan preventīva, iepriekš mērķēta rīcība negodīgu prakšu novēršanai. Lai gan Latvijā nav vienotas akadēmiskā godīguma pārraudzības institūcijas, augstskolās šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki un tiek izstrādātas rīcībpolitikas akadēmiskā godīguma ievērošanai.
“Akadēmiskais godīgums ir jāskata kā kompleksa problēma, kuras risināšanai nepieciešams īstenot 10 soļu pieeju: skaidra mērķa un misijas formulēšana, mācībspēku izglītošana, pastāvošos rīcībpolitiku izskaidrošana, reālistisku procedūru ieviešana pārkāpumu izskatīšanai, studējošo atbildības veidošana, studējošo līdzatbildība izglītības un ieviešanas procesā, dialoga uzturēšana ar visām iesaistītajām pusēm, studiju satura pilnveide par akadēmisko godīgumu, izpildes pārraudzība un rezultātu dokumentēšana, rezultātu izvērtēšana un komunikācija,” skaidro S. Mežinska.
Akadēmiskā negodīguma risku mazināšanas metodes ir dažādas, taču būtiskākā no tām ir vairākkārtēja informēšana par to, kas ir atbalstāma rīcība un kas nav. Kā atklāj S. Mežinska, ja jaunietim iepriekšējos izglītības līmeņos ir bijusi atļauta tekstu kopēšana, atsauču neizmantošana, studiju darbu norakstīšana vai viņš nav saņēmis aizrādījumus par šādas rīcības negodīgumu, tad universitātes līmenī ir jāsāk ar izglītošanu un izpratnes veidošanu. Turklāt būtiskas ir personiskās vērtības, kas vienam cilvēkam ļauj viegli mānīties un melot, bet citam vienmēr liek rīkoties godprātīgi.
Ne mazāk svarīgs aspekts ir arī mācībspēku rīcība un godīguma principu ievērošana, jo tā kļūst kā paraugs studējošajiem. Līdz ar to akadēmiskā godīguma kultūras veidošana ir abu iesaistīto pušu, kā arī visas universitātes un augstākās izglītības sistēmas atbildība.
Plaša diskusija semināra laikā izvērsās par vienu no akadēmiskā godīguma pārkāpumiem – plaģiātismu. Katru gadu universitātē tiek atklāti vairāki plaģiātisma gadījumi studiju noslēguma darbos, ko uzrāda augstskolu vienotā plaģiātisma sistēma un kas pēc tam tiek izvērtēti fakultāšu metodiskajās komisijās. Atsevišķās situācijās tie noslēgušies ar studentu eksmatrikulāciju.
Lai novērstu plaģiātisma riskus, nozīmīgs prevencijas līdzeklis ir akadēmiskās rakstības, kritiskās domāšanas prasmju un radošuma attīstīšana, kam uzmanība jāpievērš visu studiju laiku dažādās zinātņu nozarēs. S. Mežinska skaidro, ka akadēmiskās rakstības prasmes studējošie var attīstīt atsevišķā studiju kursā vai arī tās uzskatāmas kā caurviju prasmes, kas tiek pilnveidotas dažādu studiju kursu ietvaros.
Paralēli minētajām tēmām semināros apskatīti jautājumi arī par personas datu aizsardzību, autorību, interešu konfliktu un akadēmisko godīgumu zinātniskās publicēšanās procesā.
Semināru cikls ““Akadēmiskais godīgums augstākajā izglītībā, pētniecībā un projektu vadībā” norisinājās Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldības pilnveide” (8.2.3.0/18/A/009) ietvaros. Tā mērķis ir pilnveidot LLU studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūcijas pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu. Projekta īstenošanai paredzēts kopējais finansējums 1 059 598.00 EUR apmērā.
Foto: Gerd Altmann, Pixabay.
