Pārlekt uz galveno saturu

Promocijas darbā piedāvāti eksperimentālie modeļi galvas traumu pētījumiem

Attēla autors: No LLU arhīva

15. martā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darba tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopu "Pirmsklīnisko pētījumu eksperimentālie modeļi galvas traumu pētījumiem ar jaunām zāļu vielām / Experimental models for preclinical investigations of novel drugs for traumatic brain injury" aizstāvēja Gundega Štelfa (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-7520-142X), iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph.D.) veterinārmedicīnas zinātnē.

Promocijas darba mērķis ir galvas traumu eksperimentālās modeļsistēmas pilnveidošana un jaunu potenciālo zāļu mērķu noskaidrošana galvas traumas un tās izraisīto neiroloģisko simptomu ārstēšanai vai attīstības aizkavēšanai.

"Pēdējā desmitgadē liela uzmanība tiek pievērsta padziļinātiem TSB pētījumiem. Lai pētītu TSB, tiek izmantoti slēgtas un atvērtas galvas traumas dzīvnieku modeļi. Slēgtas galvas traumas rezultātā galvaskauss netiek skarts, tikmēr atvērtas galvas traumas gadījumā tiek izsaukta kraniotomija jeb galvaskausa atvēršana, kur trieciens tiek veikts pret smadzeņu cieto apvalku. Lai ierosinātu slēgtu galvas traumu, tiek izmantoti dažādi kontūzijas tipa modeļi, ar virzuli ierosināts bojājums un viļņveida trieciena galvas traumas modeļi. Slēgtas galvas traumas ierosināšanai visplašāk izmanto kontūzijas tipa modeļus, kur tiek izmantots noteikta smaguma brīvi krītošs atsvars. Lai gan kontūzijas tipa modeļi tiek izmantoti jau vairākus gadu desmitus, starp dažādām pētnieku grupām pastāv būtiskas protokola atšķirības TSB izraisīšanai," promocijas darbā stāsta jaunā zinātniece G. Štelfa.

Minot piemērus, G. Štelfa skaidro: "Piemēram, brīvi krītošā atsvara smagums svārstās no 5 līdz 500 g, bet kritiena augstums no 0,5cm līdz 167 cm. Līdz ar to dažādu protokolu ietvaros izraisītais TSB izsauc būtiskas bioķīmisko rādītāju atšķirības, t.i. iekaisuma citokīnu ekspresijas līmeņus, piemēram, audzēja nekrozes faktora (TNF)-α, interleikīna (IL)-6, IL-12 un IL-1b gadījumā .Ir zināms, ka vaļējas galvas traumas modeļi, tādi kā kontrolēti kortikālā trieciena (CCI) un šķidruma perkusijas bojājumi (FPI), kur nepieciešams izsaukt kraniotomiju, izraisa salīdzināmi palielinātu iekaisuma ribonukleīnskābes (RNS) un proteīnu ekspresiju. Iepriekšējos pētījumos mēs esam novērojuši, ka aptuveni 30% peļu pēc kontūzijas tipa trieciena gūst galvaskausa lūzumus (dati nav publicēti), kas varētu liecināt, ka galvaskausa lūzums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisa iekaisuma gēnu ekspresijas izmaiņas galvas smadzeņu audos, tādejādi izsaucot mainīgu iekaisuma marķieru ekspresiju pēc kontūzijas tipa bojājuma."

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, promocijas darbā tika raksturota iekaisuma reakcijas atbilde pēc kontūzijas tipa traumatiska smadzeņu bojājuma un salīdzināti rezultāti kā galvaskausa lūzums ietekmē neiroloģisko stāvokli un iekaisumu, novērtēta R-fenibuta terapijas ietekme uz neiroloģisko stāvokli un smadzeņu audu mitohondriju funkcionalitāti pēc šķidruma perkusijas traumatiska smadzeņu bojājuma izraisīšanas, pētīta S1R loma traumatiska smadzeņu bojājuma attīstībā un patoģenēzē, kā arī noteiktas TSB izsauktās īstermiņa un ilgtermiņa (līdz 12 mēnešiem) uzvedības pārmaiņas pēc šķidruma perkusijas traumatiska smadzeņu bojājuma.

Promocijas darba zinātniskie vadītāji: LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors, Dr.med.vet. Ilmārs Dūrītis (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-4192-7596) un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Dr.pharm. Maija Dambrova (ORCID: https://orcid.org/0000-0002-1739-0928). 

Promocijas darba kopsavilkums pieejams LBTU Fundamentālās bibliotēkas elektroniskajā datubāzē.

Saskaņā ar vienošanos ar autoru pēc aizstāvēšanas promocijas darba pilnais teksts būs pieejams bibliotēkas repozitorijā ārpus universitātes tīkla. Darbam ir piešķirts DOI (Digital object identifier) - 10.22616/lbtuthesis/2024.002

Raksta fotogrāfija no Gundegas Štelfas privātā arhīva. 

Pievienots 18/03/2024