Par apses koksnes apstrādes metodes izstrādi iegūst doktora grādu
25. augustā promocijas darbu "Apses (Populus Tremula L.) koksnes garenzāģēšanas zāģripu griežņu nodilums un tā prognozēšana" aizstāvēja Andis Ābele un ieguva doktora grādu inženierzinātnē. Promocijas darba zinātniskie vadītāji – profesors, Dr.habil.sc.ing., Dr.h.c.silv. Henn Tuherm, Dr.sc.ing. Mārtiņš Ernests Sleņģis un asociētais profesors Dr.sc.ing. Edgars Bukšāns.
Kokapstrādes uzņēmumos arvien vairāk apstrādā mīksto lapkoku koksni, izgatavojot ne tikai apdares materiālus, bet arī būvkonstrukciju elementus un mēbeles. Nozīmīgākais koksnes mehāniskās apstrādes paņēmiens, kuru izmanto jebkura koksnes izstrādājuma izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā, ir zāģēšana. “No visiem koksnes griešanas procesiem, kuri pamatojas uz zāģēšanas principu, visizplatītākā ir garenzāģēšana ripzāģmašīnās. Taču līdzšinējie pētījumi galvenokārt ir veikti, pamatojoties uz skujkoku un cieto lapkoku koksnes apstrādi, jo mīksto lapkoku koksne sākotnēji tika uzskatīta par mazvērtīgu un mehāniskajai apstrādei nepiemērotu,” norāda jaunais zinātnieks A. Ābele. Viņš uzskata, ka nepieciešams izstrādāt optimālus griešanas režīmus tieši mīksto lapkoku koksnes garenzāģēšanas procesam, jo paredzams, ka šo koku sugu koksnes izmantošana tikai palielināsies. Zinātnieks ir pārliecināts, ka no mīksto lapkoku sugām tieši apses koksne varētu būt potenciāls izejmateriāls koksnes šūnveida materiālu ražošanai.
Ņemot vērā pētījuma aktualitāti, promocijas darbā autors izvirzīja mērķi noskaidrot griežņu nodilumu ietekmējošos griešanas režīma faktorus un to likumsakarības, apstrādājot apses koksni ar garenzāģēšanas paņēmienu, kā arī izstrādāt metodi griežņu nodiluma prognozēšanai.
Pētījuma rezultātā iegūti jauni dati par griešanas režīmu parametru ietekmi uz griešanas procesu un tā rezultatīvajiem rādītājiem, noteiktas likumsakarības starp griešanas režīmu parametriem un griežņu nodilumu, griešanas jaudu, griešanas spēku, apstrādātās koksnes virsmas raupjumu, kā arī izstrādāta, pilnveidota un aprobēta koksnes griešanas procesu pētīšanas metodika. Pirmo reizi Latvijā izstrādāta griežņa nodiluma prognozēšanas metode, konstantes un koeficienti, kas pamatojas uz Teilora formulu.
Sagaidāms, ka, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādātās griešanas režīmu sakarības būs izmantojamas koksnes šūnveida un citu materiālu sagatavju garenzāģēšanas procesos. Pamatojoties uz izstrādātajām griežņu nodiluma sakarībām, ir iespējams prognozēt griežņu kritiskā nodiluma sākuma robežu.
Plašāk ar A. Ābeles izstrādāto metodi un pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā.
