Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos (S292)

Projekta numurs
Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos
Struktūrvienības kods
S292
Mērķis

 

Pētījumu mērķis ir noskaidrot minimālās augsnes apstrādes bezmaiņas (minimālas augu rotācijas) sējumos ietekmi uz augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju. Agroekonomiski izvērtēt jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, kā arī dot priekšlikumus par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā.

Novērtēt īpaši jūtīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, kas tika noteikti saskaņā ar Padomes 1999. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK par ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (Nitrātu direktīva), lai samazinātu vai novērstu vides piesārņojumu, un veikt šo pasākumu ekonomisko analīzi. Pamatojoties uz vērtējumu izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos un atbalsta pasākumiem sekmīgai Rīcības programmas turpmākai īstenošanai.

 

Pēdējos gados aizvien plašāk zemnieku saimniecībās, it sevišķi īpaši jutīgajā teritorijā – Zemgalē, tiek pielietota bezmaiņas laukaugu audzēšanas sistēma ar minimālu augsnes apstrādi. Visbiežāk dominē pēc platībām atšķirīgu divu laukaugu sugu (kvieši, rapsis) nosacīta rotācija. Šāda galveno laukaugu audzēšanas tehnoloģija prasa palielinātu minerālā mēslojuma un pesticīdu pielietojumu.

Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2001. g. 18. decembra noteikumiem Nr. 531 „Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem”, 2008. gadā ir noslēdzies pirmās Rīcības programmas īpaši jūtīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem (MK 2004. gada 18. marta rīkojums Nr.163) ceturtais īstenošanas gads. Lai izvērtētu ieviešanas procesu un novērtētu tālākās darbības nākamajam periodam, ir nepieciešams veikt lauksaimnieciskās darbības izpēti un novērtējumu šajā reģionā.

 

Plānotās aktivitātes un rezultāti

 Tiks turpināti izmēģinājumi iekārtotajā stacionārajā laukā, kur tiks izvērtēti augu augšanas un attīstības rādītāji veģetācijas periodā, noteikti nozīmīgākie augsnes fizikālie un agroķīmiskie rādītāji, atsevišķu kaitīgo organismu izplatība un to ietekme uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu ieguvi, iegūtās ražas lielums un tās kvalitāti, izvērtētas jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumi, kā arī izstrādāti priekšlikumi par šādu tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā. Projekta realizācijas rezultāti 2016. gadā ap 05. decembri tiks ievietoti LLU mājaslapas Zinātnisko pētījumu datu bāzē, kas ir bez maksas brīvi pieejama jebkuram interesentam. Turklāt ar pētījumu norisi dabā (LLU mācību pētījumu saimniecībā „Pēterlauki”) lauksaimniecības nozares speciālisti un interesenti tiks iepazīstināti ikgadējās Lauku dienās, kā arī ar rezultātiem caur publikācijām nozares populārzinātniskos izdevumos un gadskārtējā LLU LF, LLMZA un Agronomu biedrības rīkotajās konferencēs. 

Iestādes loma projektā
Projekta partneris
Projekta uzsākšanas datums
Projekta beigu datums
Projekta budžets

EUR 35572

Projekta vadītājs
Antons Ruža
Pielikums Izmērs
Atskaite S292.pdf 1.36 MB
Anotācija 292.pdf 202.16 KB
Projekta atslēgvārdi
Augsnes apstrāde, augmaiņa, raža, ražas kvalitāte, augsnes īpašības, sējumu nezāļainība, augu slimības.
Projekta iestāde
LLU
Pievienots 04/11/2016